Ātrums pats nepieņem lēmumus – jāmainās autovadītāju braukšanas kultūrai

Jau septīto gadu apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) rīkotajā konkursā “Drošākais uzņēmuma autoparks” tiks noskaidroti atbildīgākie Latvijas uzņēmumi, šoreiz pastiprinātu uzmanību pievēršot braukšanas ātrumam un ar to saistītajiem autovadītāju paradumiem. Ātrums mūsdienu cilvēkam ir svarīgs, sevišķi uzņēmējam, kuram jāpagūst piegādāt preci vai apkalpot klientus, ievērojot grafiku un apsteidzot konkurentus. Kā atrast līdzsvaru starp ikdienā veicamajiem darbiem un nepieciešamību iekļauties kopējā satiksmes plūsmā, neradot bīstamas situācijas ar pārāk ātru vai pārāk lēnu braukšanu? Varbūt risinājumi ir vienkāršāki, nekā pirmajā brīdī šķiet?

Satiksmes drošību ietekmē ne tikai ceļu kvalitāte

Ja aplūkosiet satiksmes intensitātes tiešsaistes karti VAS “Latvijas Valsts ceļi” mājaslapā, redzēsiet, ka daudzos novērošanas punktos vidējais braukšanas ātrums pārsniedz atļautos 90 km/h. Turklāt daudzviet vismaz trešdaļa, bet uz atsevišķiem ceļiem pat vairāk nekā puse satiksmes dalībnieku ir kravas transports. Transporta līdzekļu skaits un satiksmes intensitāte Latvijā aug – un diemžēl aug arī bojāgājušo skaits. Saskaņā ar Valsts policijas publiskotajiem datiem pērn ceļu satiksmes negadījumos reģistrēti 148 bojāgājušie. CSDD statistika liecina, ka šī gada pirmajā ceturksnī bojāgājušo skaits palielinājies par 4%, bet otrajā ceturksnī – par 27,6% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pirms gada. Ja Eiropā vidēji uz miljons iedzīvotājiem ik gadu ir 50 ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušie, mums šis rādītājs ir par 60% sliktāks, atpaliekot tikai no Rumānijas un Bulgārijas. 

Satiksmes drošība ir komplekss faktoru kopums. Protams, ceļu infrastruktūra Latvijā ir tāda, kāda tā ir: šī gada astoņos mēnešos BALTA ir saņēmusi 491 pieteikumu par nekvalitatīvu ceļa segumu izraisītiem negadījumiem, tai skaitā iebraukšanu bedrē, kas ir divarpus reižu vairāk nekā pērn. Smagas sadursmes izraisa uz ceļa pēkšņi izskrējuši meža dzīvnieki. Situāciju būtiski ietekmē transporta līdzekļu vidējais vecums Latvijā (13 gadi; salīdzinājumam – Eiropā vidēji 8 gadi) un tehniskais stāvoklis – pat tāds šķietams sīkums kā no ierindas izgājis gaisa kondicionētājs var izrādīties avārijas cēlonis, jo vadītājam ir karsti, viņš kļūst miegains un palēnināti reaģē uz negaidītām situācijām. Joprojām ir problēmas ar drošības jostu lietošanu, daudzi neievēro distanci, pie stūres uzmanību novērš tālrunis. Un tagad iztēlojieties jebkuru no šiem faktoriem kombinācijā ar nepareizi izvēlētu braukšanas ātrumu. 

Vai, braucot ātrāk, tiksim tālāk?

Es uzskatu, ka daudz lielāka problēma par jebkuru infrastruktūras izaicinājumu ir autovadītāju attieksme un kopējā braukšanas kultūra. Pērn Valsts policija fiksējusi 72 931 administratīvo pārkāpumu, autovadītājiem pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu. 984 autovadītāji – tātad 2 vai pat 3 autovadītāji ik dienu – pārsnieguši ātrumu tādā mērogā, ka likums par to paredz tiesību atņemšanu. Ar CSDD fotoradariem pērn fiksēti gandrīz 273 000 ātruma pārsniegšanas gadījumi. Tie ir statiskie radari, un mēs visi zinām, kur tie atrodas, tomēr apmēram katra trešā transporta līdzekļa vadītājs nav uzskatījis par vajadzīgu piebremzēt.

Šogad 29% no visiem Latvijā notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem ir saistīti ar juridisku personu autotransportu. Lai gan mums nav datu, tieši cik negadījumus izraisījusi atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana, iepaidīgais fiksēto ātruma pārkāpšanas gadījumu skaits ļauj pieņemt, ka vismaz daļēji tas ir vainojams kopējā statistikā. Ņemot vērā, ka Latvijas ceļu satiksmē piedalās apmēram 200 000 uzņēmumu transportlīdzekļu, šis ir nozīmīgs satiksmes drošības ķēdes posms, kuram arī jāpievērš pastiprināta uzmanība visās jomās, vai tas būtu tranporta līdzekļu tehniskais stāvoklis, vai autovadītāju paradumi.

Droša ātruma formulas elementi

Būtisks aspekts ir maršruta plānošana. Zinot, ka pēc brīža būs jāizdara pagrieziens, daudz loģiskāk ir jau laikus ieņemt vajadzīgo joslu, nekā mētāties no joslas uz joslu. Plānojot maršrutu, visticamāk, galamērķī nokļūsiet ātrāk – vai vismaz ne vēlāk, jo laiku, ko varbūt zaudēsiet uz lēnākas joslas kustības rēķina, visdrīzāk atkal atgūsiet, ja nebūs jāveic lieki manevri un jāgaida iespēja pārkārtoties. Maršruta plānošanu daudzi uzņēmumi uztic telemātikas ierīcēm, tomēr arī vadītājam ir jāpēj novērtēt situāciju.

Pret ātruma pārsniegšanu ir iespējams nodrošināties arī ar kārtīgu izgulēšanos un fizisku labsajūtu. Autovadītājam, kurš nedēļā brauc vairāk par 50 stundām, ir par 95% lielāka iespējamība iekļūt satiksmes negadījumā, atzīst satiksmes psihologi. Jo šoferis vairāk noguris, nervozs vai “uzvilcies”, jo neuzmanīgāk un agresīvāk viņš brauc. Ir ļoti maz autovadītāju, kuriem izdodas norobežot fizisko nogurumu vai stresu no vadīšanas stila. Pagājušogad konkursa gaitā pārliecinājāmies, ka rūpes par autovadītāju labsajūtu daudzos uzņēmumos ir pašsaprotamas – no šofera stresa līmeņa atkarīgs tas, kā viņš brauc, bet viņa kļūdas uzņēmumam nozīmē ne tikai soda naudu, bet arī reputācijas risku. Ir uzņēmumi, kuros jau minētās telemātikas ierīces tiek izmantotas arī autovadītāja braukšanas paradumu izpētei, analizējot datus par braukšanas ātrumu, paātrināšanos, bremzēšanu, degvielas patēriņu. Darbinieks saņem atgriezenisko saiti, un tādējādi viņam tiek dota iespēja pilnveidoties. Citādi ir uzņēmumos, kur darba auto nav objektīva nepieciešamība, bet gan motivējošs bonuss pie atalgojuma. Šādā gadījumā, protams, braukšanas ātrumu neviens nekontrolē.

Vadītāja atbildība ir vienlīdz būtiska gan pie jauna, gan veca auto stūres

Ne mazāk bīstami kā autovadītāji, kuriem no visa ir bail, ir tie, kuriem nav bail ne no kā. Šādam vadītājam, iesēžoties jaunā automašīnā, kas aprīkota ar joslu sensoriem, aklās zonas sensoriem, automātisko bremzēšanu un pamatīgiem drošības risinājumiem trieciena gadījumā, nostiprinās pārliecība, ka viņš no visa ir pasargāts. Tas droši vien palīdz mazināt negadījumu skaitu parkojoties un varbūt arī ievērot distanci, bet ja nu notiek sadursme ar vienu no tiem trīspadsmitgadīgajiem auto, kam šādu ekstru nav? Jaunākās automašīnas vadītājs varbūt arī tiks cauri sveikā vai iedzīvosies nelielos zaudējumos, bet otra spēkrata vadītājam sekas var būt letālas. BALTA savā pieredzē ar šādiem gadījumiem diemžēl ir saskārusies. Jo jaunāks auto, jo vieglāk vadītājam zaudēt modrību un kļūt pārgalvīgam – ātrums ir mazāk jūtams, un vadītājs pārāk paļaujas uz tehnoloģijām. 

Taču pats galvenais, kas būtu jāizkopj ikvienam autovadītājam, ir cieņa pret pārējiem satiksmes dalībniekiem. Ikvienam ir kaut kur jāpaspēj nokļūt, un, izturoties savstarpēji pieklājīgi, izvairoties no agresīviem manevriem un neriskējot ar savu un citu satiksmes dalībnieku veselību un dzīvību, mēs visi savā galamērķī nokļūtu ja ne ātrāk, tad vismaz drošāk un patīkamāk. Manuprāt, droša ātruma formula ir spēja objektīvi novērtēt ārējos apstākļus, savu braukšanas prasmi un iekļauties satiksmes plūsmā, rodot līdzsvaru starp vēlmi braukt ātri un saprātīgu ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu. Visas ielas un ceļus gada laikā neviens nesakārtos, tāpēc jāmainās autovadītāju attieksmei un izpratnei par drošas braukšanas kultūru, atsakoties no sacīkšu braucēja ambīcijām. Nav vērts veikt bīstamu apdzīšanas manevru un iegūt varbūt dažas sekundes, ja nākamajā krustojumā tik un tā visi atkal satiksimies.