Atklātībā nonākuši šokējoši materiāli no Lietuvas zvēraudzētavām

Lietuvas dzīvniektiesību organizācijaTuštinarvai (“Tukšie būri”) 28. oktobrī publiskojusi videomateriālus no 12 Lietuvas zvēraudzētavām. Jaunā dzīvnieku aizsardzības organizācija materiālus nodevuši Lietuvas policijai un Pārtikas un Veterinārajam dienestam, kā arī uzsākusi kampaņu  “Kailiniams NE” (Kažokādām NĒ), vēršot Lietuvas sabiedrības uzmanību uz to, ka nepieciešami stingrāki labturības prasības kažokzvēru audzēšanai.

Lietuvas Pārtikas un Veterinārā dienesta inspektors Giedrius Blekaitis, komentējot videomateriālos redzamo situāciju, televīzijas ziņu raidījumā teica: “Ja fermā ir tik daudz ievainotu dzīvnieku, varbūt dažos gadījumos dzīvnieku audzēšana šādās fermās būtu jāaizliedz. Ja zvēraudzētājs nezina, kā atbildīgi audzēt dzīvniekus, tad vajadzētu ierosināt, lai viņš pārtrauc to darīt, jo dzīvniekus nedrīkst šādi mocīt.”

Kažokzvēru fermas ”Northern Fox” īpašnieks Vitas Palaitis, kura fermā arī uzņemti materiāli ar ievainotiem un beigtiem dzīvniekiem komentēja: “Ūdeles ir plēsēji pēc dabas. Arī dabā viņas uzbrūk viena otrai.” Pēc tam, kad zvēraudzētājs uzzināja, ka šokējošie materiāli ir no viņa fermas, viņš to noliedza: “Kāds ir filmējis kaut ko manā fermā? Vai viņiem ir tiesības to slepeni darīt? Nav pat skaidrs, kur viņi to ir filmējuši. Tas ir nelikumīgi! Es kā īpašnieks neatzīstu nekādus likumpārkāpumus un neatzīstu, ka manā fermā ir ievainoti dzīvnieki.”

Visi videomateriāli uzņemti kopā ar GPS navigācijas ierīcēm, pēc kā var droši secināt, ka tie ir no konkrētajām Lietuvas zvēraudzētavām. Ļoti līdzīga situācija Latvijas un Igaunijas kažokzvēru audzētavās tika fiksēta 2012. gada beigās, atklājot kažokādām audzēto dzīvnieku ikdienu industriālās ražošanas fermās. Vienai lapsai atvēlēta vien 0.75 kvm liela metāla režģu sprosta platība, bet vairākām ūdelēm – 0.3 kvm platība. Visās fermās redzami labturības noteikumu pārkāpumi: slimi, ievainoti, bez veterinārās palīdzības atstāti dzīvnieki, kā arī miruši dzīvnieki sprostos kopā ar dzīvajiem.

Dabā ūdeles dzīvo savrupi daudzus kvadrātkilometrus lielā teritorijā un lielu daļu dzīves pavada peldot. Zvēraudzētavu sprostu šaurība, neatbilstība viņu dabiskajām vajadzībām un tas, ka pretēji instinktiem ūdeles ir spiestas dzīvot grupās, šiem dzīvniekiem rada stresu, kas mēdz rezultēties agresīvā un kanibālistiskā uzvedībā.

“Savvaļas sugu dzīvniekus nav iespējams audzēt rūpnieciskajās fermās bez nopietna kaitējuma viņu labturībai. Dzīvnieku ciešanas un nepatīkamie skati ir šīs nedabiskās vides iznākums,” min Latvijas dzīvnieku aizstāvības organizācijas “Dzīvnieku brīvība” pārstāvis Aivars Andersons. “Ētisku apsvērumu dēļ aizvien vairāk valstis aizliedz zvēraudzēšanu, tāpēc tā pakāpeniski pārvietojas uz Austrumeiropas valstīm. Sabiedrības informētība ir svarīga, lai Latvija netiktu padarīta par šī neētiskā un vidi degradējošā biznesa lielvalsti.”

Foto: publicitātes