Aptuveni 1000 jauni datorvīrusi minūtē – kā aizsargāt savus datus?

Saskaņā ar CERT.LV publicēto informāciju 2022. gadā kopējais apdraudēto IP adrešu skaits bija 597 722, no tās 97,43% bija ikdienas apdraudējumi, kas ietekmē atsevišķus IT pakalpojumu saņēmējus, 1,28% – būtiski apdraudējumi, kuriem ir vidēja ietekme uz komerciālo sektoru, valsts un pašvaldību iestādēm, 0,97% – mēreni apdraudējumi, kuriem ir neliela ietekme uz komerciālo sektoru, valsts un pašvaldību iestādēm, bet 0,32% – nozīmīgi apdraudējumi, kuriem ir plaša ietekme uz komerciālo sektoru, valsts un pašvaldību iestādēm[1]. Jauni datorvīrusi parādās regulāri, tāpēc ir svarīgi saprast, kā aizsargāt savus datus, lai tie nenonāktu krāpnieku rīcībā. Tikai ar antivīrusa uzstādīšanu vien nepietiek, turklāt, arī princips – jo vairāk antivīrusu programmas, jo labāk, arī nav pareizs.

Par vīrusa esamību var arī nenojaust

Daudziem lietotājiem šķiet, ka, ja viņi neapmeklē nepazīstamas tīmekļa lapas, tad var justies droši un pasargāti, tomēr tā īsti nav. Vieni no jaunākajiem datorvīrusiem veidoti tā, ka tos iespējams noformēt kā Microsoft Word failu, un, atverot to, lietotājs būtībā iedod hakeriem pieeju (t.sk. pilnu pieeju) saviem datiem to pat nenojaušot. Tikai filmās uzreiz redzams, ka hakeriem izdevies piekļūt pie jūsu datiem, realitātē lietotājs to var ilgstoši nepamanīt, līdz radies nopietns kaitējums, t.sk. finansiāls.

Mīts par antivīrusiem

Maldīgi uzskatīt, ka vienreiz instalējot antivīrusa programmu, būsiet pasargāts. Šīs programmas ir būtiski visu laiku atjaunot, jo arī vīrusi visu laiku mainās un attīstās, turklāt, rodas arī jauni, līdz šim neredzēti, piemēram, kriptovīrusi. Kāpēc ir svarīgi atjaunot antivīrusu programmas? Jo antivīruss galvenokārt spēj atpazīst un novērt tikai tos uzbrukumus, kādi jau ir viņa datu bāzē. Ja parādās jauni, antivīruss tos var neatpazīt. Atjaunojot programmu, tā “iepazītas” arī ar jaunajiem vīrusiem. Vēl ir lietotāji, kuri uzskata – jo vairāk antivīrusu programmu, jo labāk. Patiesībā, šīs programmas var noturēt viena otru par vīrusu, tāpēc vislabāk tomēr izvēlēties un lietot vienu.

Vīrusu bibliotēkas un to lietošana

Kopumā gan dažādas antivīrusu programmas, gan mūsu izpratne par to lietošanu un nepieciešamību ir krietni labāka nekā pirms 20 gadiem, tomēr jāpiezīmē, ka arī hakeri nestāv uz vietas. Eksperti lēš, ka visā pasaulē ik minūti tiek radīti aptuveni 1000 jauni vīrusi, protams, ne visi no tiem ir populāri, tomēr svarīgi saprast, ka, lai veiktu kiberuzbrukumu, nav jābūt profesionālam hakerim. Diemžēl, atrast un izmantot datorvīrusus ir salīdzinoši vienkārši. Internetā ir brīvi pieejamas platformas, ar kuru palīdzību noteikt gandrīz ikvienas vietnes ievainojamību, pēc tam piemeklēt atbilstošāko vīrusu un aktivizēt to. T.s. vīrusu bibliotēku lietošana, diemžēl, kļuvusi tikpat vienkārša kā ikvienas normālas programmas izmantošana.

Datu drošība un rezerves kopijas

Nav noslēpums, ka daudzi lietotāji izvairās no atjauninājumiem, jo lieto nelicencētas programmas un baidās, ka atjaunošanas gadījumā tiks bloķēta sistēmas lietošana. Šādos gadījumos katram lietotājam jāspēj atbildēt uz jautājumu, kas ir vērtīgāks – dati vai programmatūras nopirkšana? Par datu drošību nereti domā tikai tie lietotāji, kuri jau kādreiz ir cietuši no uzbrukumiem un zaudējuši datus vai tie, kuri glabā vērtīgus un nepieciešamus datus. Līdzīgi ir arī ar rezerves kopiju veidošanu – par to arī visbiežāk atceras vien tie, kuri dažādu apstākļu dēļ ir “pazaudējuši” svarīgus datus, tomēr vismaz divas rezerves kopijas būtu jāveido vienmēr, protams, neglabājot tās vienā ierīcē.

[1] Avots: https://cert.lv/lv/2023/01/pieejama-statistika-par-2022-gadu

Andrejs Liepiņš, Ekonomikas un kultūras augstskolas docētājs

Attēls: ilustratīvs (pexels.com)