Aptauja: Pēdējā gada laikā 46 % iedzīvotāju pasliktinājusies redze

Pēdējā gada laikā 46 % Latvijas iedzīvotāju novērojuši, ka viņiem ir pasliktinājusies redze, noskaidrots aptieku tīkla Apotheka un pētījumu uzņēmuma Norstat veiktajā aptaujā. Savukārt 30 % aptaujāto respondentu norādīja, ka pēdējā gada laikā attālinātā darba vai mācību dēļ acis biežāk un ātrāk nekā iepriekš sākušas nogurt un krietni biežāk acīs jūtams diskomforts, piemēram, acu asarošana vai gluži pretēji – sausums. Eksperti stāsta, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā parūpēties par acu veselību, ir ievērot veselīgu līdzsvaru starp laiku pie ekrāniem un laiku bez ekrāniem, kā arī veikt speciālus acu vingrinājumus.

Redzes pasliktināšanos pēdējā gada laikā novērojušas 49 % sieviešu un 42 % aptaujāto vīriešu. Izmaiņas redzē visbiežāk sajutuši respondenti vecumā no 50 līdz 59 gadiem (62 %), vecumā no 40 līdz 49 gadiem (54 %) un vecumā no 18 līdz 29 gadiem (37 %). 

Acu diskomfortu pēc garām darba vai mācību stundām pie ekrāniem visbiežāk novērojuši respondenti vecumā no 18 līdz 29 gadiem un no 40 līdz 49 gadiem (39 %), kā arī respondenti vecumā no 50 līdz 59 gadiem (31 %). Savukārt 22 % respondentu atzīst, ka acu pašsajūta nav mainījusies,  17 % ‒ ka, iespējams, acis nogurst ātrāk, bet tam nepievērš lielu uzmanību, savukārt  31 % aptaujāto norādīja, ka pēdējā gada laikā nestrādā / nemācās attālināti, tādēļ šī problēma viņiem nav aktuāla.

Eksperti ir bažīgi, ka laikā, kad dienas lielākā daļa tiek pavadīta pie ekrāniem, vien 14 % cilvēku  regulāri cenšas rūpēties par acu veselību, piemēram, ievērojot pārtraukumus ekrānu lietošanā vai veicot acu vingrinājumus. Visbiežāk par acu veselību mājas apstākļos rūpējas respondenti vecumā no 60 līdz 74 gadiem (18 %), vecumā no 50 līdz 59 gadiem (16 %) un vecumā no 30 līdz 39 gadiem (14 %).

Kā norāda Maksims Solomatins, Dr. Solomatina acu centra oftalmologs, pēdējā gada laikā pieaudzis to pacientu skaits, kas sūdzas par ātrāku acu nogurumu, sausumu vai gluži pretēji – pastiprinātu asarošanu. “Arī aptaujas dati apstiprina, ka pandēmijas izraisītais dzīvesveids – attālināts darbs vai mācības – veicinājis ne vien biežākas sūdzības par izteiktu acu diskomfortu, bet arī redzes pasliktināšanos. Laicīga problēmu risināšana, piemēram, acu diskomforta cēloņa noskaidrošana, ļauj savlaicīgi fiksēt iemeslu un uzsākt attiecīgo ārstēšanu, neatkarīgi no pacienta vecuma. Jo laicīgāk problēma tiek konstatēta un risināta, jo ātrāk iespējams uzlabot gan acu veselību, gan kopējo pašsajūtu. Turklāt ilgstoši ignorēts acu diskomforts var veicināt redzes pasliktināšanos,” skaidro speciālists.

Speciālista ieteikumi acu veselības uzlabošanai un diskomforta mazināšanai

#1 Acu ārsta apmeklējums

Lai pilnībā pārliecinātos par acu veselības stāvokli un nepieciešamajām darbībām, kas palīdzētu mazināt diskomfortu un uzlabotu redzi, vismaz reizi divos gados nepieciešams apmeklēt oftalmologu jeb acu ārstu. “Ja novērojat, ka strauji pasliktinās redze, parādās dažādi optiskie fenomeni – dažāda veida līniju vai figūru ātra parādīšanās un pazušana, acis ilgstoši ir apsārtušas, jūtama izteikta graušanas sajūta vai ir vērojami izdalījumi, noteikti jāvēršas pie speciālista, lai noskaidrotu simptomu cēloni un, ja nepieciešams, uzsāktu ārstēšanu,” norāda oftalmologs Maksims Solomatins.

#2 Regulāri pārtraukumi 

Acu veselības uzlabošanai jāpārskata un jāmaina darba, mācību un atpūtas ieradumi. Strādājot vai mācoties pie ekrāniem, vēlams ik pēc 40–60 minūtēm ņemt pārtraukumu un vismaz desmit minūtes skatīties tālumā (ar tālumu saprotot vismaz trīs metru distanci). Ilgi skatoties tuvumā, acs muskulis saspringst, tādēļ pēc ilga laika pie ekrāna acīs jūtams diskomforts. Tāpat svarīgi atcerēties, ka par acu atpūtināšanas metodi netiek uzskatīta viedtelefona lietošana vai grāmatas lasīšana. “Ja ir sūdzības par acs sausumu un diskomfortu, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, var lietot aptiekā pieejamos mitrinošos acu pilienus. Šie pilieni, vadoties pēc nepieciešamības, jāpilina divas līdz trīs reizes dienā,” uzsver speciālists.

#3 Ergonomiska vide

“Lai uzlabotu acu veselību un mazinātu ekrānu izraisīto diskomfortu, svarīgi pareizi iekārtot darba vietu – pārliecināties, ka ir piemērots apgaismojums, darbam nepieciešamā tehnika, galds un krēsls ir ergonomiski pareizi novietoti, telpas tiek regulāri vēdinātas un, ja nepieciešams, pat speciāli mitrinātas. Tāpat svarīgi uzturā lietot pietiekami daudz ūdens un uzturēt mērenu fizisko slodzi,” stāsta Maksims Solomatins. 

Attālinātā darba un mācību laikā arvien populārākas kļūst speciālas brilles darbam ar datoru, proti, brilles, kas bloķē datora ekrāna izstaroto zilo gaismu. Oftalmologs norāda, ka jau dabiski esam nodrošināti ar pigmentu, kas palīdz bloķēt zilo gaismu, tādēļ pirms iegādāties šādas brilles būtu vēlams konsultēties ar speciālistu. Vizītes laikā ir iespējams veikt pārbaudes, kas noteiks pigmenta līmeni un ļaus izvērtēt nepieciešamību iegādāties zilo gaismu bloķējošās brilles.

#4 Mājas apstākļos izpildāmi acu vingrinājumi

Lai rūpētos par acu veselību, ir iespējams veikt daudz un dažādus acu vingrinājumus – gan pavisam elementārus, gan sarežģītākus. Svarīgi, lai izvēlētie vingrinājumi tiktu izpildīti regulāri, tiem veltot vismaz 40 minūtes dienā. Sākotnēji var šķist, ka acu vingrinājumiem veltītais laiks ir pārāk ilgs, taču, sadalot šīs 40 minūtes mazākos periodos un izdalot uz visu dienu, vingrinājumiem nepieciešamais laiks vairs nešķitīs tik ilgs. 

Viens no populārākajiem vingrinājumiem ir acs fokusa maiņa no tuvāka uz tālāku. Skatoties pa logu, sākumā skatāmies uz tālumā izvēlētu objektu, tad uz tuvumā izvēlētu objektu, piemēram, rokas stiepiena attālumā paceltu pirkstu – un tā vairākas reizes pēc kārtas, vismaz desmit minūtes. Tāpat var aizvērt acis un ar pirkstu spilventiņiem maigi pieskarties plakstiņiem. Tāpat šādi var pamasēt arī vaigu kaulus, uzacis un acu ābolus – tas uzlabos asinsriti konkrētajā sejas zonā, kas, savukārt, uzlabos arī acu darbību. 

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju Norstat 2021. gada aprīlī, aptaujājot 1010 respondentus.