Aptauja: Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju gatavojas saaukstēšanās sezonai

Pārliecinoši lielākā daļa jeb 68% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju gatavojas saaukstēšanās sezonai, kas aktualizējas līdz ar rudens iestāšanos, liecina “Mēness aptieka” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktā aptauja. Vairums no tiem (49%) vairāk pievērš uzmanību veselīgam dzīvesveidam – uzturam, svaigam gaisam un sportiskām aktivitātēm. Dati rāda, ka šoruden  par savas veselības stiprināšanu vairāk liek piedomāt arī visā pasaulē pieaugošā saslimstība ar Covid-19. 

Zīmīgi, ka biežāk nekā katrs desmitais jeb 11% respondentu līdz šim nebija pievērsuši īpašu uzmanību rudens saslimšanām, taču  Covid-19 ietekmē šogad vairāk pievērš uzmanību veselīgam dzīvesveidam. Katrs piektais jeb 20% respondentu, gatavojoties saaukstēšanās slimību sezonai, savlaicīgi iegādājas vitamīnus un medikamentus saaukstēšanās gadījumam. 

Visvairāk uzmanību veselības un imunitātes stiprināšanai pievērš tieši aptaujātie vecumā no 60 līdz 74 gadiem. 74% šīs vecuma kategorijas  respondentu patlaban īpaši gatavojas saaukstēšanās sezonai. 

Savukārt katrs sestais jeb 17% aptaujāto par spīti tam, ka rudenī mēdz slimot, nekādus piesardzības pasākumus pret saaukstēšanos neievēro. 

Turpretim biežāk nekā katrs piektais jeb 22% respondentu atzinuši, ka viņi parasti neslimo, tāpēc nekādus īpašus gatavošanās pasākumus šoruden neplāno veikt.

Inga Orleāne, VCA poliklīnikas „Aura” dienas stacionāra vadītāja, interniste: „Jādomā, ka Latvijas iedzīvotāji aizvien vairāk apzināti rūpēsies par savu veselību. Uzmundrinoši ir aptaujas dati, ka lielākā iedzīvotāju daļa domā par savu veselību un imunitātes stiprināšanu jau profilaktiski, gādājot par veselīgu dzīvesveidu – uzturu, svaigu gaisu un sportiskām aktivitātēm ikdienā. Par savu veselību ir jārūpējas ikvienam. Sevišķi par imunitātes stiprināšanu šajā sezonā aicinu domāt tos iedzīvotājus, kuriem jau ir kāda hroniska saslimšana.”

Ērika Pētersone, “Mēness aptiekas” farmaceite uzsver, ka lai arī laikapstākļi šajā rudenī mūs ir patīkami lutinājuši, rudens saaukstēšanās slimību vīrusi ir aktivizējušies un strauji turpina izplatīties. “Slimošanas aktivitāti veicina arī bērnudārza un skolas gaitu atsākšanās. Līdz ar mazliet drēgnāku laiku aktuālas kļūst saaukstēšanās un vīrusu saslimšanas, kuru simptomi ir paaugstināta temperatūra, kakla sāpes, iesnas, klepus un galvassāpes. Lai mazinātu slimību simptomus un uzlabotu pašsajūtu, ir vērts papildināt savu mājas aptieciņu, iekļaujot tajā profilaktiskos līdzekļus, lai jau laikus var sagatavoties izplatītākajām rudens saslimšanām. Mājas aptieciņā jāiekļauj imunitāti stiprinoši līdzekļi, piemēram, C vitamīns, zāļu tējas, medikamenti, kas lietojami saaukstēšanās gadījumā.” 

Rudenī iespēja saaukstēties patiešām pieaug ģeometriskā progresijā. Ko darīt, lai atvieglotu saaukstēšanās simptomus? Stāsta Mēness aptiekas farmaceite Ērika Pētersone.  

Sāpes kaklā

“Izplatītākais to iemesls ir plašs virspusējs rīkles gļotādas iekaisums, ko izraisa galvenokārt vīrusi. Jūtams aizsmakums, kņudēšana, skrāpēšana, sāpes vai tūska. Sastopamas arī bakteriālās infekcijas izraisītas kakla sāpes ar izteiktu sausuma sajūtu, kasīšanos. Nereti kakla sāpes pavada vēl citi simptomi – iesnas, šķaudīšana, aizsmakums vai klepus,” skaidro Mēness aptiekas farmaceite Ērika Pētersone.  

Ko darīt, ja sāp kakls?

Lai atvieglotu sāpes, kaklu var skalot ar mārsila, salvijas, kliņģerītes uzlējumu, vāju sālsūdens šķīdumu vai aptiekā nopērkamu līdzekli – furagīnu. 

“Kakla sāpju laikā nav ieteicams noslogot balsi čukstot. Būtu vēlams ievērot miera režīmu, palietot sūkājamās tabletes vai kakla aerosolu, kas satur Islandes ķērpi, smiltsērkšķu, kliņģerītes vai asinszāles eļļu. Taču – kas par daudz, tas par skādi! Nevajag pārspīlēt, sūkājot tabletes nepārtraukti vai dzerot karstu tēju – šāda pārlieku centība tikai vēl vairāk kairina iekaisušo gļotādu,” teic farmaceite. 

Spēcīgu kakla sāpju gadījumā var lietot preparātu, kas satur antibakteriālās vielas un anestēzijas līdzekļa kombināciju – tie uz brīdi mazinās diskomforta sajūtu. Lai aktīvās vielas saglabātos uz kakla un mutes gļotādas, 10–15 minūtes pēc aerosola vai tabletes lietošanas nav ieteicams dzert un ēst.

Klepus

Ja klepus ilgst mazāk par trim nedēļām, tas ir akūts klepus un visbiežāk tā ierosinātājs patiešām ir elpceļu vīrusu infekcija. Ja klepus nepāriet ilgāk par astoņām nedēļām, tas jau ir uzskatāms par hronisku klepu. Ar hronisku klepu ir sarežģīti – tam var nebūt saistības ar saaukstēšanos, jo hronisku klepu var izraisīt, piemēram, ilgstoši paaugstināta kuņģa skābe, smēķēšana, alerģija, bronhiālā astma vai HOPS, klepus var būt arī kādu lietoto zāļu blakusparādība. 

Meklējot palīdzību aptiekā, farmaceits visticamāk vispirms centīsies noskaidrot, kādos apstākļos sākās klepus, kas to provocē vai nomierina, vai klepojot ir krēpas, vai ir arī iesnas, paaugstināta temperatūra, galvassāpes, sāpes krūtīs. 

Kas derēs atkrēpošanai? 

“Ja nepieciešams veicināt atklepošanu, var izvelēties kādu no mukolītiskajiem līdzekļiem. Tos lietojot, vajadzētu uzņemt arī pietiekamu šķidruma daudzumu. Jāņem vēra, ka izvadot krēpas no organisma, klepus var kļūt intensīvāks. 

Mukolītisko līdzekli nav ieteicams lietot tieši pirms naktsmiera. Tas būtu pieļaujams nelielās devās tikai tāda gadījumā, ja klepus ir intensīvs visas dienas garumā un tā dēļ rodas grūtības aizmigt. Nevajadzētu šo līdzekli lietot kopā ar zālēm, kas nomāc klepus refleksu (piemēram, kodeīnu), jo šāda kombinācija var veicināt sekrēta uzkrāšanos,” teic „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. Pret klepu var izvēlēties līdzekļus, kuru sastāvā ir dabas izejvielas, piemēram, timiāns, efejas lapu droga, prīmulas sakne, ceļteka, mārsils. Klīniskajos pētījumos pierādīts, ka tiem piemīt klepu mazinoša ietekme, pretiekaisuma un antibakteriālās īpašības. 

Īpaša piesardzība – grūtniecēm un bērniem

Ja klepus gadījumā palīdzība nepieciešam grūtniecei vai mazulim, drošāk, protams, vispirms būs konsultēties ar ģimenes ārstu. 

Farmaceits grūtniecei var piedāvāt ceļtekas, priežu pumpuru sīrupu, tomēr visbiežāk ieteiks sākt ar tējām, izvairoties no zāļu tēju maisījumiem un dodot priekšroku atsevišķiem uzlējumiem. “Var lietot, piemēram, aveņu tēju, jo kaltētām aveņu lapām piemīt atkrēpošanas īpašības. Taču jāņem vērā, ka aveņu tēja var mīkstināt dzemdību ceļus, tādēļ nav ieteicams to lietot daudz un bieži. Pietiks ar vienu divām krūzēm dienā, ne ilgāk par trim līdz piecām dienām. Grūtniecei būs piemērota mārsila, liepziedu vai kumelītes tēja,” iesaka Ērika Pētersone. 

Mazam bērnam var izvēlēties efeju lapas saturošu sīrupu, bet bērnam, kurš sasniedzis divu gadu vecumu, pretklepus līdzekļu piedāvājums un sastāvs jau ir plašāks. Arī bērniem svarīgi uzņem pietiekamu šķidruma daudzumu.

Paaugstināta temperatūra

Temperatūra līdz 38–38,5 grādiem liecina par dabisku organisma cīņu pret infekciju, un šādu temperatūru nav nepieciešams samazināt ar medikamentiem. Tiesa, jāseko līdzi pašsajūtai. 

Kā samazināt augstu temperatūru?

Zīdaiņiem no triju mēnešu vecuma derēs ibuprofēns vai paracetamols, (deva – atbilstoši bērna svaram).

Pieaugušajie ar sirds un asinsvadu slimībām un gados vecāki cilvēki var izvēlēties naproksēnu vai paracetamolu saturošu līdzekli – mazāks risks, ka tie izraisīs kardiovaskulāras blaknes. 

Grūtnieces pirmajā un otrajā grūtniecības trimestrī nedrīkst lietot ibuprofēnu un naproksēnu, arī trešajā trimestrī šie medikamenti ir kontrindicēti. Grūtnieces nedrīkst lietot arī acetilsalicilskābi. 

Iesnas

Pēc inficēšanās deguna gļotādā notiek asinsvadu un skropstiņu darbības traucējumi, veidojas asinsizplūdumi, un gļotāda pietūkst. Palīdzēt var, vienīgi atvieglojot simptomus un gādājot par to, lai neveidojas komplikācijas. 

Kā atvieglot iesnas? 

Deguna gļotādas aizsargfunkciju palīdzēs saglabāt šādam nolūkam paredzēts sālsūdens ar piedevām vai bez tām. Sālsūdens jālieto divas trīs reizes dienā. “Lai mazinātu diskomforta sajūtu, pieļaujama dekongestantu (līdzekļi, kas atvieglo elpošanu, mazina tūsku) lietošana, taču jāņem vērā, ka tie tikai samazina simptomus, nevis ārstē, turklāt tos nedrīkst lietot ilgāk par desmit dienām un diennakts maksimālā deva ir trīs pūtieni. No šiem līdzekļiem vajadzētu izvairīties cilvēkiem gados – lai gan zāles, sašaurinot asinsvadus, darbojas lokāli, tās var paaugstināt asinsspiedienu, var rasties galvassāpes, miega traucējumi, nervozitāte,” brīdina farmaceite. Grūtniecības laikā arī jācenšas izvairīties no dekongestantiem, taču veselībai droši var lietot sālsūdens šķīdumus. Arvien populārāki kļūst arī dažādi teipi, kas var palīdzēt atvieglot pašsajūtu. 

Farmaceite atgādina: “Jāpatur prātā, ka iesnas nav vienīgi vīrusu infekciju simptoms. Tās var veicināt arī straujas temperatūras maiņas (no iekštelpām – ārā), alerģiska reakcija, hormonālās izmaiņas, iespējams arī medikamentozais un grūtniecības hormonālo svārstību izraisīts rinīts.

Iesnu profilaksei noderēs līdzekļi uz eļļas bāzes, kuru sastāvā esošajām vielām, piemēram, tējas koka, kliņģerītes, propolisa, eikalipta, piparmētras, ehinācijas eļļai piemīt antibakteriālas un imūnsistēmu stimulējošas īpašības. 

Ar zālēm vien nepietiek!

Lūk, ko farmaceite iesaka, rūpējoties par organismu slimības laikā!

• Jādzer daudz ūdens, jo tas palīdz šķīdināt krēpas, izvada no organisma infekcijas radītos blakusproduktus.   
• Palīdzīgas būs inhalācijas – tā elpceļi mitrinās, organisms labāk tiek galā ar infekciju. Tiesa, zāļu tēju tvaiku inhalācijas var veikt tikai tad, ja nav paaugstinātas temperatūras.
• Jālieto vitamīni un mikroelementi – C vitamīns, cinks un selēns. 
• Kvalitatīva atpūta, labs miegs ir nepieciešama tāpēc, ka vīrusa infekcija noslogo organismu. Jāļauj tam atgūt spēku.  
• Elpošanas vingrinājumi uztur un atjauno plaušu funkcionālās spējas, dod organismam enerģiju – pat piecas, desmit minūtes vingrinājumu dienā dos labumu veselībai.
• Īstais brīdis samazināt vai atmest smēķēšanu. 

Uzmanību – Covid-19!  

Sajūtot saaukstēšanās simptomus, jābūt vērīgiem –  gandrīz visi iepriekš aprakstītie simptomi var attīstīties arī jaunā koronavīrusa infekcijas dēļ. Vajadzētu konsultēties ar ģimenes ārstu vai nodot Covid-19 analīzes, ja:

• ķermeņa temperatūra ir virs 38 grādiem un tā vairākas dienas nemazinās;
• sāp kakls;
• pazūd garšas, ožas sajūta;
• jūtamas sāpes krūtīs;
• ir grūtības runāt; 
• ir pastiprināta svīšana;
• krēpās ir asinis; 
• moka elpas trūkums;
• simptomi attīstās strauji un pievienojas galvassāpes, fotosensibilitāte, muskuļu sāpes, vēdera izejas traucējumi vai slikta dūša. 

“Mēness aptieka” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā iedzīvotāju aptaujā piedalījās 1002 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 -75 gadiem. Apaujas datu ievākšana notika līdz šā gada septembra sākumam. 

Foto:pexels.com