Aptauja: Katram trešajam Latvijas iedzīvotājam nepatīk uzruna “Tu”

Katram trešajam Latvijas iedzīvotājam (28%) nepatīk, ja reklāmās tiek uzrunāts uz “Tu”. Novērojama tendence, ka vīrieši uzrunas formu “Tu” reklāmās uztver pozitīvāk nekā sievietes. Tas tika noskaidrots pēc komunikācijas aģentūras “Olsen+Partners” pasūtījuma veiktajā aptaujā, kurā piedalījās 1333 respondentu.  

Aptuveni pusei (56%) respondentu ir vienalga, vai tiek izmantota uzrunas forma “Tu” vai “Jūs”. Savukārt otra daļa aptaujāto cilvēku (44%) sniedza ļoti skaidru atbildi par to, vai šāds komunikācijas modelis viņus apmierina. 16% respondentu ir norādījuši, ka atzinīgi novērtē, ja tiek izvēlēta personīgāka komunikācijas pieeja, uzrunājot auditoriju uz “Tu”, turpretī 28% neatbalsta šādu familiāru uzrunas formu.

“Lai sasniegtu vēlamos komunikācijas mērķus mijiedarbībā ar sabiedrību, atbilstoša uzrunas forma ir būtisks elements reklāmas tekstu veidošanā. Uzņēmumu primārais mērķis ir saprast, kādai mērķauditorijai vēstījums tiek plānots, un tikai no tā izriet komunikācijas stils. Īpaši mārketinga jomā, ja vēlamies kaut ko pārdot, ir svarīgi uzrunāt pircējus, izmantojot tādu uzrunas formu, kādai viņi dod priekšroku,” norāda „Olsen+Partners” partnere Olga Kazaka. “Turklāt jāņem vērā ne vien auditorijas dzimums un vecums, bet arī kultūras atšķirības. Īpaša neiecietība pret uzrunas formu “Tu” ir vērojama cilvēku vidū, kuri savās mājās runā krievu valodā (41%), kamēr nepatikas līmenis latviešu vidū ir vien 20%. Šādos gadījumos reklāmās, kas ir vērstas uz auditorijām, kam dzimtā valoda nav latviešu, ieteicams potenciālos klientus uzrunāt “Jūs” formā,” rekomendē Olga Kazaka.

Novērojama tendence, ka vīrieši uzrunas formu “Tu” reklāmu tekstos uztver pozitīvāk nekā sievietes. Aptaujas dati liecina, ka 16% vīriešu patīk, ja reklāmu tekstos tiek izvēlēta personīgāka pieeja, uzrunājot klientu uz “Tu”. Turpretī tikai 9% sieviešu norāda, ka šādu komunikācijas modeli uztver pozitīvi, dodot priekšroku uzrunas formai “Jūs”. 

Jo augstāks amats tiek ieņemts, jo atzinīgāk tiek novērtēta uzrunas forma “Jūs”, tāpēc saziņā ar vadītājiem vai kvalificētiem speciālistiem no uzrunas “Tu” ieteicams izvairīties. 

Salīdzinot auditorijas attieksmi dažādos Latvijas reģionos, uzrunas forma “Tu” visbiežāk aizvaino iedzīvotājus Rīgā (31%). Otrais augstākais nepatikas rezultāts ir novērojams Latgalē, kur 29% respondentu neatbalsta “Tu” formas lietojumu reklāmās. Zemākā neiecietība un vienlaikus augstākais vienaldzības līmenis (63%) par uzrunas formas izvēli ir Zemgalē.

Uzrunas formu “Tu” ieteicams izmantot komunikācijā ar auditoriju vecumā līdz 30 gadiem, un šādu pieeju īpaši atzinīgi novērtē studenti. Taču jo augstāks akadēmisko zināšanu līmenis, jo lielāka nepatika pret neformālu uzrunas stilu – 46% respondentu, kas ieguvuši pamatizglītību, atbalsta uzrunas formu “Tu”, tomēr tikai 15% cilvēku ar augstāko izglītību patīk šāda komunikācijas pieeja.

Auditorijas dzimums, vecums, izglītības līmenis un profesija, kā arī mantotās kultūras iezīmes ir kritēriji, kas ietekmē sabiedrības uztveri pret reklāmu tekstiem. Lai palielinātu pārdošanas efektivitāti un sasniegtu vēlamo rezultātu, ir nepieciešams skaidri definēt mērķauditoriju – tikai pēc tam, kad šis uzdevums ir veikts, iespējams domāt par reklāmas tekstu gatavošanu.

Foto: pexels.com