Aptauja: jaunieši taupa elektroenerģiju, bet dušā pavadīto laiku neierobežo

Latvijas jaunieši par ilgtspējīga dzīvesveida paradumiem visbiežāk uzskata atkritumu šķirošanu un pārstrādi, otrreizēji pārstrādātu materiālu izmantošanu un elektroenerģijas taupīšanu, liecina Samsung “Solve for Tomorrow” konkursa ietvaros veiktā jauniešu aptauja.* No videi draudzīgajiem ieradumiem jaunieši paši visbiežāk piedomā pie gaismas izslēgšanas, atstājot telpu, un atkārtoti izmantojamo trauku (ūdens pudele, kafijas krūze) lietošanas ikdienā. 

38 % aptaujāto uzskata, ka ikdienas patēriņa ieradumiem ir ļoti liela ietekme, un tāpēc cenšas rīkoties apdomīgi, taču tikpat daudz jauniešu ir pārliecināti, ka viņu rīcībai ir ietekme, taču viņiem ir maz iespēju tajā ko mainīt. Tikai 3 % aptaujāto domā, ka ikdienas patēriņa ieradumi pilnībā neietekmē vidi.

Pārsvarā ilgtspējīgs dzīvesveids saistās ar atkritumu šķirošanu un pārstrādi

Lielākajai daļai aptaujāto jauniešu (74 %) “ilgtspējīgs dzīvesveids” asociējas ar atkritumu šķirošanu un pārstrādi, bet 65 % – ar otrreizēji pārstrādātu materiālu izmantošanu. Vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka svarīgs dabas ilgtspēju veicinošs ieradums ir elektroenerģijas taupīšana, un gandrīz tikpat daudz jauniešu (49 %) par svarīgu uzskata arī ūdens taupīšanu, cenšoties to patērēt mazāk. 

Retāk jaunieši kā dabai draudzīgus un ilgtspēju vecinošus ieradumus atpazīst veģetāru vai vegānu dzīvesveidu (15 %), nestaigāšanu ārpus dabā iekoptām atpūtas takām (12 %) un kosmētikas un mājsaimniecības produktu izgatavošanu pašam (9 %), kas liecina, ka jauniešu izpratne par ilgtspējīgām rīcībām ir vēl uzlabojama. 

“Esam pārliecinājušies, ka jauniešiem rūp apkārtējās vides stāvoklis un viņi labprāt ievēro dabai draudzīgus paradumus ikdienā, taču ne vienmēr izprot vides ilgtspējas plašo tematiku. Prieks, ka jaunieši labprāt pauž savas idejas, kā uzlabot apkārtējo vidi. Savukārt mums jābūt atsaucīgiem tās uzklausīt un palīdzēt attīstīt,” norāda Samsung “Solve for Tomorrow” iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte

Pārtikas ietekme uz vidi jauniešiem vēl sveša 

Veģetārs vai vegāns dzīvesveids ar ilgtspējīgu rīcību asociējas vien 15 % jauniešu, tomēr trešā daļa ar tādu asociē bioloģiski audzētu, dabisku un nepārstrādātu (jeb tīru) produktu patēriņu. Gandrīz tikpat daudz jauniešu (27 %) atzīst, ka pēdējā gada laikā bieži vai vienmēr apzināti izvēlējušies pārtiku, pamatojoties uz tās ietekmi uz vidi (piemēram, vietējo, sezonālo, bioloģisko, mazāk gaļas saturošo utt.). Tomēr piektā daļa jeb 20 % aptaujāto reti apzināti izvēlējušies pārtiku, pamatojoties uz tās ietekmi uz vidi. 

Izslēdz apgaismojumu, kad to nelieto, un neizmanto vienreiz lietojamos traukus

Lielākajai daļai jauniešu ar ilgtspējīgu dzīvesveidu saistās elektroenerģijas un citu resursu taupīšana, taču resursu taupīšanas paradumi jauniešu vidū atšķiras. Visbiežāk piekoptais, dabai draudzīgais ieradums jauniešu vidū ir apgaismojuma izslēgšana, izejot no telpas. To savā ikdienā ievēro 81 % jauniešu, taču ūdeni jaunieši taupa retāk – laiku dušā apzināti cenšas ierobežot vien nedaudz vairāk par trešdaļu jeb 36 % jauniešu.  

Vairāk nekā puse aptaujāto atzīst, ka šķiro atkritumus (54 %), un vēl vairāk jauniešu norāda uz citām, atkritumus samazinošām rīcībām. Lai samazinātu plastmasas patēriņu, jaunieši ir iecienījuši atkārtoti izmantojamās ūdens pudeles un kafijas krūzes, kā arī ēdiena traukus. Tos ikdienā plastmasas alternatīvu vietā labprāt izvēlas 72 % jauniešu. Tāpat vairāk nekā puse (56 %) jauniešu atbalsta un ievēro apzinātu iepirkšanos, pārdomājot, vai noskatītā lieta patiešām ir nepieciešama, veido iepirkumu sarakstus un izvēlas dabai draudzīgas alternatīvas. 

Ilgtspējīgas alternatīvas uzskata par dārgām 

Lielākā daļa jauniešu saredz sabiedrībā atbalstu un iespējas īstenot dabai draudzīgu dzīvesveidu (56 %), tomēr kā galveno ierobežojošo faktoru, kas kavē veikt ilgtspējīgas izvēles, nosauc naudas trūkumu un uzskata, ka ilgtspējīgas izvēles ir dārgākas par citām alternatīvām (51 %). Par citiem kavējošiem faktoriem vienlīdz liels skaits jauniešu nosauc laika un zināšanu trūkumu (10 %). Jāatzīmē, ka teju visi no aptaujātajiem (91 %) labprāt savā ikdienā ieviestu vēl vairāk ilgtspējīgu rīcību, ja viņiem būtu tāda iespēja un atbalsts. 

Foto: publicitātes

TOP Komentāri

avatar