“Apčī!” jeb šķaudīšana – vai ir iemesls satraukumam?
Cik ātri šķaudiens parādās, tik arī ātri tas tiek izvadīts no deguna – vai zināji, ka šķaudiena laikā izvadītās baktērijas un gļotas var sasniegt ātrumu līdz pat 160 km/h? Šķaudīšana var likties nekas tāds, par ko vajadzētu uztraukties, taču pret to nevajadzētu attiekties vieglprātīgi. Kāpēc mēs šķaudām un kā to ir iespējams novērst, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Šķaudīšana ir piespiedu gaisa izplūde, kas tiek izvadīta no plaušām caur degunu un muti. Šī procesa laikā no elpceļiem tiek izvadīts liekais – putekļi, baktērijas, gļotas – viss, kas rada nevajadzīgu kairinājumu un diskomfortu cilvēka organismā. Šķaudot gaisā var izdalīties līdz pat 100 tūkstošiem kaitīgu baktēriju un mikrobu, kas var kļūt par dažādu slimību ierosinātājiem apkārtējiem cilvēkiem. Šādu faktu īpaši vajadzētu atcerēties Covid-19 pandēmijas kontekstā un līdz ar pirmajiem saaukstēšanās simptomiem – arī šķaudīšanu – ievērot īpašu piesardzību, rūpējoties par savu un citu cilvēku veselību.
Pieci biežākie šķaudīšanas cēloņi
- Saaukstēšanās
Šķaudīšanu var uzskatīt par vienu no pirmajiem saaukstēšanās vēstnešiem – kad esam saaukstējušies, ķermenis ar šķaudīšanas palīdzību atbrīvo mūsu organismu no visa liekā. Tādā veidā arī tiek izplatīti vīrusi, piemēram, vairāki pētnieki ir izpētījuši, ka pieauguša cilvēka šķaudiens var aizlidot līdz pat istabas pretējai sienai, tādā veidā sasniedzot arī visus apkārtējos cilvēkus. Šī iemesla dēļ šķavas nevajadzētu novērtēt kā maznozīmīgu saslimšanas simptomu it sevišķi tagad, rudens sezonā, kad vīrusi un citas slimības kļūst jo īpaši aktuālas un lipīgas.
- Alerģija
Cilvēkiem, kuri ir īpaši jutīgi, alerģiskas reakcijas var izsaukt dažādi faktori. Parasti tie ir putekļi, ziedputekšņi, pelējums, mājdzīvnieku spalvas, kā arī citi. Kad šie nevēlamie viesi nonāk organismā, tas reaģē, atbrīvojot histamīnu, kas cīnās pret svešiniekiem jeb alergēniem. Histamīns izraisa alerģisku reakciju, un tā galvenie simptomi ir šķaudīšana, iesnas, klepus, sarkanas un pietūkušas acis.
- Sausa deguna gļotāda
Drīzumā, kad pilnā sparā sāksies apkures sezona un iekštelpās gaiss kļūs sausāks, pastāv risks, ka mūsu deguna nāsis arī izžūs. Tā rezultātā nāsīs samazinās gļotu daudzums, kas ir īpaši svarīgs, lai aizkavētu vīrusus un citas nelabvēlīgas baktērijas, kas var izraisīt tālāku saslimšanu. Turklāt izrādās, ka sausā gaisā baktērijas un vīrusi mēdz ilgāk izdzīvot, tāpēc ieteicams parūpēties par gaisa mitrināšanu telpās.
- Signāls citām slimībām
Šķaudīšana ir arī viens no galvenajiem simptomiem elpceļu saslimšanas gadījumos. Kā piemēru var minēt rinovīrusu, kas ir biežākais augšējo elpceļu iekaisuma jeb iesnu iemesls. Šī infekcija parasti izplatās gaisa pilienu un roku kontakta veidā.
- Specifiskas smaržas un ēdieni
Ja jūs šķaudāt tad, kad jūtat tuvinieku vai kolēģu spēcīgās smaržas, jūs esat viens no nedaudzajiem cilvēkiem, kuram ir jutība pret smaržām. Reizēm arī dažādu specifisku produktu lietošana uzturā var izsaukt šķavas, piemēram, mārrutki, piparu graudi, asie pipari, marinēti ēdieni, vasabi un tumšā šokolāde. Arī pārāk karsti ēdieni var kairināt elpceļus un izsaukt šķavas.
Kā mazināt šķavas?
Stiprināt imunitāti
Tuvojoties ziemai, īpaši svarīgi ir stiprināt savu imunitāti. Uzturā ieteicams lietot pārtikas produktus, kuru sastāvā ir C vitamīns. 10 labākie C vitamīna avoti ir guavas auglis, upenes, svaigi pētersīļi, sarkanie pipari, zemenes, Briseles kāposti, kivi, citroni, apelsīni, brokoļi. Svarīgi uzmanību pievērst arī cinku saturošajiem produktiem – pākšaugiem, riekstiem un sēklām. Tā kā ar pārtikas produktiem ne vienmēr ir iespējams uzņemt vajadzīgo vitamīnu un minerālvielu dienas devu, to var paveikt ar uztura bagātinātājiem. Aptiekās var iegādāties atsevišķi C vitamīnu un cinku, taču svarīgi atcerēties, ka C vitamīns pastiprina cinka iedarbības efektu, tāpēc tos ieteicams lietot kopā.
Nedrīkst aizmirst arī par D3 vitamīnu, jo zems tā līmenis ir saistīts ar biežāku saaukstēšanos un elpošanas ceļu infekciju skaitu. Latvijā ieteicams D vitamīnu uztura bagātinātāju formā lietot no oktobra līdz aprīlim, kad nav pietiekošs saules daudzums, lai organismā dabīgi, saules gaismas ietekmē, veidotos D vitamīns.
Novērst iespējamās alerģijas
Lai saprastu, vai jums ir alerģija, vēlams pievērst uzmanību tam, kur un kad jūs šķaudāt. To ieteicams pierakstīt kādā burtnīcā, lai laika gaitā saprastu, kas varētu būt problēmas cēlonis. Piemēram, ja alergēns ir ziedputekšņi, jāizvairās no vietām ar augstu ziedputekšņu koncentrāciju, kā arī jāizmanto gaisa filtrs, lai samazinātu putekšņu daudzumu iekštelpās. Savukārt, ja alergēns ir putekļu ērcītes, regulāri jāmazgā palagi un dvieļi karstā ūdenī, lai no tām atbrīvotos. Alerģijas simptomus var palīdzēt novērst aerosols, tabletes vai pilieni, kura sastāvā ir antihistamīni. Tomēr, ja alerģijas cēloni nav iespējams noteikt, ieteicams konsultēties ar ārstu.
Seko līdzi gaisa mitrumam mājās
Ja iekštelpās ir pārāk mitrs vai sauss gaiss, ieteicams iegādāties gaisa mitrinātāju vai attīrītāju. Tas iekštelpās uztur optimālu mitruma līmeni, kā arī attīra gaisu no piesārņojuma – tā netiek izraisīts kairinājums elpceļiem un šķaudīšanai būtu jāsamazinās. Mitrinātājam klāt var pievienot eikaliptu eļļu vai skuju koku eļļu, kas arī aptieku sortimentā ir pieejamas plašā klāstā. Eļļas palīdz attīrīt deguna eju no putekļu daļiņām. Papildu tam skuju koku eļļa palīdz atjaunot un stabilizēt garīgo līdzsvaru, kā arī uzmundrināt noskaņojumu.
Rīkojamies arī mājas apstākļos
Dažādas zāļu tējas, piemēram, ar ingveru vai citām dabas veltēm var palīdzēt gan pret šķaudīšanu, gan pret saaukstēšanos kopumā. Melnā kardamona košļāšana divas vai trīs reizes dienā var samazināt šķavas – tā spēcīgais aromāts un eļļas saturs normalizē deguna gļotādas plūsmu un iznīcina kairinātājus. Savukārt sinepju pulveris nodrošina siltuma sajūtu un veicina asinsriti. To izmanto pēdu vannošanai saaukstēšanās gadījumā, un šī metode palīdz mazināt šķavas un iesnu parādīšanos. Der arī atcerēties, ka regulāri guļot mazāk par 7 stundām, risks saslimt ar vīrusu izraisītām slimībām palielinās par 300%. Tāpat jāpievērš uzmanību cukura daudzumam, jo cukurs novājina imūnsistēmu. Cukuru var aizvietot ar medu, stēviju vai kļavu sīrupu. Imunitātes stiprināšanai aptieku produktu klāstā var atrast dažādas zāļu tējas un karstos dzērienus, kā arī deguna aerosolus, kuru sastāvā ir kapsaicīns, kas attīra aizliktu degunu un novērš deguna karinājumu, kas nav radies alerģiskas reakcijas dēļ.
Interesanti fakti par šķaudīšanu:
- laikā, kad esam aizmiguši, “guļ” arī nervi, kas izsauc šķavas – tas nozīmē, ka guļot fiziski nav iespējams šķaudīt;
- vienā šķaudīšanas reizē organisms var izvadīt līdz pat 40 000 pilieniem;
- pēc ekspertu domām, cilvēka šķaudīšanas skaļums ir atkarīgs no viņa plaušu tilpuma. Jo lielāks tilpums, jo skaļāks šķaudiens.
Foto: publicitātes
TOP Komentāri