Algu pieaugums nerimstas

Lai gan ekonomika aug lēnāk un darba tirgus uzrāda pirmās neliela atslābuma pazīmes, algas joprojām aug ļoti strauji. Gluži tāpat kā pirmajā arī otrajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu palielinājās par 7,8%. Šogad algu pieaugums ir kļuvis rāmāks publiskajā sektorā, kur vidējā bruto alga pieauga par 6%, kas nemaz nepārsteidz.

Pērn bija minimālās algas kāpums, iespējams, simtgades prēmijas, liels valsts budžeta finansēts algas pielikums mediķiem – šogad šie efekti ir mazinājušies vai izzuduši pavisam. Tomēr uzmanību piesaista arvien enerģiskais kāpums privātajā sektorā, kur vidējā alga otrajā ceturksnī palielinājās par 9%. Šeit kāpums nemaz nav mitējies, salīdzinot ar situāciju pērn. Galvenie iemesli ir darbaspēka trūkums un aplokšņu algu legalizācija, kas nozīmē, ka patiesais pieaugums varētu būt par dažiem procentpunktiem lēnāks.

Lai gan vidējās algas aug pilnīgi visās nozarēs, arvien spilgtāk iezīmējas atšķirības. Ir nozares, kur algas aug par 10-13%, bet citās pieaugums ir vien 3-5%. Algas pieaugums otrajā ceturksnī pārsniedza 10% tādās nozarēs kā veselības aprūpe (šogad straujāk aug privātais sektors), viesmīlība, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, nekustamie īpašumi, informācijas un komunikācijas pakalpojumi un būvniecība. Katrā nozarē atšķiras iemesli, kas ceļ algas. Piemēram, būvniecībā tā lielākoties ir aplokšņu algu legalizācija (lielāku algas daļu izmaksā oficiāli), ko motivē ģenerālvienošanās par minimālo algu nozarē, kas stāsies spēkā novembrī. Arī izmitināšanas un ēdināšanas nozarē vismaz daļa algas pieauguma, visticamāk, ir saistīta ar aplokšņu algu popularitātes un lieluma mazināšanos. Te, iespējams, paldies jāsaka čeku loterijai. Aplokšņu algu legalizācija ir apsveicama, jo palielina nodokļu ieņēmumus budžetā, tomēr darba ņēmēju maciņos tā pieaugumu nerada. Savukārt, ja algu pieaugumu motivē, darbaspēka trūkums, kā piemēram informācijas un komunikāciju pakalpojumos, tad darbinieka finanšu situācija uzlabojas ne tikai tabulās, bet arī praksē. Vislēnāk algas otrajā ceturksnī auga finanšu un apdrošināšanas nozarē, kā arī izglītībā un valsts pārvaldē.

Šogad kopumā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas varētu augt par aptuveni 7,5%. Līdzīgs, nedaudz lēnāks kāpums gaidāms arī algā pēc nodokļu nomaksas. Bremzējoties ekonomikas izaugsmei, vairākas nozares, piemēram, būvniecība un apstrādes rūpniecība, arvien vairāk saskarsies ar pieprasījuma vājināšanos, kā rezultātā atsevišķi uzņēmumi varētu vēlēties mazināt darbinieku skaitu vai darba stundas, samazinot atalgojuma budžetu. Ņemot vērā sarūkošo iedzīvotāju skaitu, darbaspēka trūkums vairākās nozarēs joprojām būs liels izaicinājums, un pieprasītāko profesiju pārstāvjiem algu izaugsme joprojām saglabāsies strauja. Kopējais algu pieaugums mazliet atslābs. Redzēsim būtiskas atšķirības nozaru starpā.

Agnese Buceniece
Swedbank Galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja