Aivars Mackevičs: Kur ir valsts solītais 4 miljardu eiro atbalsts?

Šobrīd Latvijas sabiedrībai priekšplānā ir divas svarīgākās vērtības – veselība un ekonomika. Vispirms vēlos pateikt PALDIES Latvijas valdībai par Covid-19 statistiku, kas pasaules valstu kopējā reitingā ir ļoti labs rezultāts. Daudz lielāks uztraukums šobrīd ir par valsts tautsaimniecības veselību, jo lielā sabiedrības daļā strauji pieaug sociāla spriedze naudas un iztikas resursu dēļ.

Līdz ar krīzes sākumu Latvijas tautsaimniecība palika bez ekonomikas ministra (no 16.03.2020. līdz 2.04.2020.) un ekonomiski vissvarīgākā pilsēta – Rīga ir un būs ierēdņu varā, jo Rīgas dome ir atlaista. VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes paziņojums (preses konference 17.04.2020.) par lielo dīkstāves pabalsta atteikumu skaitu darba devējiem (33,5%) un pašnodarbinātajiem (39%) liek noprast, ka uzņēmēju līdzšinējā neapmierinātība ir pamatota. Daudzi uzņēmēji nav pat iedrošinājušies iesniegt šos pieprasījumus pēc kolēģu neveiksmīgās pieredzes. VID ģenerāldirektores absolūtās patiesības morāle uzņēmējiem šajos krīzes apstākļos par nodokļu nomaksas parādiem skan kā baznīckunga lamāšanās pie mirstoša slimnieka gultas.

Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš vēl labu laiku pirms krīzes paziņoja, ka valstī ir tik daudz naudas, kā nekad iepriekš. Krīzes pašā sākumā gandrīz katrs politiķis apgalvoja, ka tiks atbalstīti visi krīzē nonākošie uzņēmēji. Latvijas valdības optimistiskie solījumi uzņēmējiem ar 4 miljardu eiro atbalstu pārpludināja mediju virsrakstus, taču tas izrādījās veikls mārketinga triks. Viss būtiskais valsts pabalsta un atbalsta noteikumu klāsts tika noslēpts, kā apdrošināšanas līguma sīkajā drukā, ko vēlāk publicēja interneta vietnē www.liaa.gov.lv

Tūrisma nozare bija pirmā, kas uzreiz un pilna apmērā sajuta krīzes situāciju, jo valsts slēdza vai ierobežoja saimniecisko darbību. Ar lielām cerībām daudzi vidējie un mazie tūrisma uzņēmēji un pašnodarbinātie iesniedza pieteikumus valsts atbalstam, taču drīz vien nāca skarbas VID atteikuma vēstules. Vismaz tūrisma nozarē veiksmīgs valsts atbalsta saņēmējs ir meklējams tikai kā rets loterijas uzvarētājs. Liela daļa tūrisma uzņēmēju ir piedzīvojuši milzīgu vilšanos valsts atbalstā un sociālās spriedze ar katru dienu tikai pieaug. Pagaidām vēl neviens sociologs nenojauš, kur būs šīs sociālās spriedzes ventilis, jo iepriekšējā tautsaimniecības krīzē (2008) liela daļa Latvijas iedzīvotāju un mazo uzņēmēju devās pasaulē pēc labākas dzīves. Latvija iepriekšējā krīzē zaudēja ļoti lielu tautas daļu un nodokļu maksātāju, jo banku bezatbildīgi izsniegtos kredītus norakstīja uz tautas rēķina.

Tūrisma uzņēmēji ir nemierā ar valsts ierēdņu komunikāciju publiskajā telpā, kur liela daļa darba devēju tūrismā tiek zākāti par negodīgiem, jo, redz, ziemas mēnešos tiem ir uzkrājušies nodokļu parādi. Visiem ir zināms, ka tūrisma bizness Latvija ir sezonāls, kur lielākā daļa ieņēmumu tiek ģenerēti vasaras sezonā, nomaksājot visus iekrājušos nodokļu un piegādātāju parādus. Koronvīrusa izraisītā krīze tūrisma uzņēmējus skāra visneizdevīgākajā brīdī, kad gada laikā ir vismazākie ieņēmumi, bet izdevumi – vislielākie. Līdz ar to lielākais vairums tūrisma uzņēmumu šo nodokļu parāda dēļ sākotnēji nespēja kvalificēties pabalsta saņemšanai. Ja šos visus mazos un vidējos tūrisma uzņēmējus skata gada griezumā, viņi visi ir godīgi nodokļi maksātāji, kuri soda procentos valstij samaksā vairāk nekā tie uzņēmēji, kuru biznesa modelis ļauj maksāt ik mēnesi valsts pieprasītos nodokļus. Piemēram, korporatīvā tūrisma segments ir pakļauts mazāk sezonālām svārstībām nekā atpūtas tūrisms. Atklāts jautājums ir par uzņēmējiem, kuri ir startējuši īsi pirms krīzes, investējot visus personiskos ietaupījumus savā biznesā, un tagad palikuši bez jebkāda atbalsta.

Valsts arī šajā saimnieciskajā krīzē uz upura altāra liek vietējo uzņēmēju un tādā veidā zaudē nacionālā biznesa kapitālu, ko pēc krīzes veikli izmantos ārvalstu uzņēmēji, ieņemot Latvijas nacionālā biznesa zaudētās pozīcijas. Daudzi ārvalstu uzņēmēji saņem dāsnus pabalstus un subsīdijas no savām mītnes zemēm, lai šo uzņēmumu vitalitāte un konkurētspēja netiktu apdraudēta pasaules tirgos. Vietējais uzņēmējs tūrisma nozarē ir ļoti liela vērtība, jo uz Latviju ārvalstu tūristi lielā vairumā brauc ne jau «McDonald’s» restorāna vai «Paulaner» alus dēļ, bet gan tāpēc, ka «Valtera restorāns» ir izveidojis vietējās garšas piedāvājumu. «Valtera restorāns» un daudzi citi latviešu modernās virtuves restorāni ir eksperimentējuši, riskējuši un veidojuši vietējās piegādes ķēdes, nodrošinot darbu un biznesu daudziem vietējiem zemniekiem, amatniekiem un māksliniekiem. Tā var riskēt tikai tas uzņēmums, kuram ir droša aizmugure. Vācijā un daudzās citās Rietumeiropas valstīs daudzi vietējā kapitāla restorāni ir iekļauti kultūrvides aizsargājamo objektu sarastā un pie jebkurām saimnieciskām pasaules kataklizmām tiek glābti kā pirmie un tikai pēc tam visi pārējie. Valsts ir legāli izdomājusi vietējo uzņēmēju aizsardzības mehānismu, jo lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem vienmēr ir pieejami globāli resursi. Mazais un vidējais uzņēmējs tā īsti var paļauties tikai uz savu valsti, pašvaldību un vietējo sabiedrību.

Šobrīd tūrisma uzņēmēji gaida no Ekonomikas ministrijas reālu plānu tautsaimniecības restartam pēc krīzes. Sāpīgs jautājums uzņēmējiem ir milzīgais valsts pārvaldes aparāts, kurš ir ilgstoši pieradis pie birokrātisku procesu kontroles, soda sankciju politikas un šajā krīzes laikā nav virzījies uz būtisku darbinieku, algas vai prasību samazinājumu uzņēmējiem. Alkohola tirdzniecības atļaušana internetā daudzos uzņēmējos rada satraukumu par darbinieku veselību, kad tie atgriezīsies darbā pēc ilgstošas dīkstāves. Jebkura pasaules līmeņa krīze parāda visvājākās vietas gan uzņēmējam, gan valstij, gan sabiedrībai kopumā, tāpēc aicinātu valsts pārvadi nebūt vīzdegunīgiem, bet gan ar daudz lielāku entuziasmu, atbildības sajūtu, profesionālismu un atbalstu iet palīgā visiem uzņēmējiem un šobrīd nešķirot tos pēc pēkšņi izdomātiem kritērijiem.

Jautājums ir retorisks… kur ir tie valsts solītie atbalsta 4 miljardi eiro un vai tos atdos tie, kuriem tie būs iedoti, vai tomēr visi uzņēmēji kopā?

Aivars Mackevičs, BalticTravelnews.com direktors

Foto: ilustratīvs (pixabay.com)