Rēzeknes studenti piedalās Erasmus projektā

Arī šajā studiju gadā Rēzeknes Augstskolas (RA) studenti aktīvi izmanto iespēju Erasmus programmas ietvaros studēt dažādās Eiropas valstīs. Ekonomikas un vadības fakultātes 2. kursa studenti Andris Rusiņš (Lietuvā), Banga Pudža (Beļģijā), Ingūna Semule (Vācijā), Izglītības un dizaina fakultātes 2. kursa studentes Jūlija Selivončika un Lorita Klimoviča (Lietuvā), kā arī Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes studenti Kaspars Strods (2. kurss, Lietuvā), Laura Stepiņa (3. kurss, Lietuvā), Līga Bistrova un Vivita Brolīte (2. kurss, Polijā) atzīst, ka studijas Erasmus programmā ir lieliska iespēja iemācīties jaunas valodas, iepazīt citu valsti un tās kultūru un, protams, iegūt jaunas paziņas, kā arī satikt Erasmus studentus no visdažādākajām pasaules malām. Tas ir liels pārbaudījums un izaicinājums pašiem, sevis pilnveidošana un pieredzes gūšana, kā arī izraušanās no ierastās ikdienas.

Uzdevu jauniešiem dažus jautājumus, lai gūtu plašāku redzējumu par viņu iespaidiem un pieredzēto.

Vai esi saskāries ar stereotipiem par valsti, kurā šobrīd studē? Kādas ir būtiskākās atšķirības starp Latviju un Tavu tagadējo studiju vietu?

Visi studenti, kuri studē Lietuvā, atzīst, ka basketbols patiesi ir viena no šīs valsts vizītkartēm. Tas ir kā otrā reliģija un svētki, tāpat kā mums – latviešiem – hokejs, tāpat lietuviešiem nozīmīgs ir basketbols, jo spēļu norišu laikā esot diezgan grūti atrast brīvu galdiņu kafejnīcās vai citās sabiedriskās iestādēs, kurās atrodas lielas atbalstītāju komandas. Lietuviešiem pret latviešiem ir ļoti laba attieksme, valda sirsnība un atklātība. „Apsastyprynuojās, ka jī ir troki iz basketbola, bet tys ir taids lobs trokums, pareizs, tai tam ari juobyut,” saka Laura.

Banga:„Pirms braukšanas uz Beļģiju biju dzirdējusi, ka tā ir slavena ar šokolādi un alu. Varu pilnībā apstiprināt šo stereotipu, beļģiem tiešām garšo alus un šokolāde. Un, kas mani ļoti pārsteidza, ir tas, ka beļģi labprāt uzturā lieto arī french fries un vafeles. Lielākās atšķirības ir redzamas daudzviet, piemēram, ja Rēzeknē ikdienā var saskaitīt uz vienas rokas, cik velosipēdus redzēji, tad Beļģijā tā būtu liela problēma, jo velosipēdu šeit ir ļoti daudz!”

Ingūna: „Šobrīd studēju Vācijā. Gandrīz Vācijas vidū – Wernigerode, bet kā vietējie saka: „Nekurienes vidus – tālu no visa un visiem”. Par vāciešiem, protams, ir daudz stereotipu, bet visi tika lauzti. Jo vairāk komunicēju un iepazīstu vāciešus un Vāciju, jo vairāk vēlos šeit palikt.”

Līga un Vivita: „Studējam Polijā, Poznaņā. Pirms braukšanas mums stāstīja, ka poļiem ir pilnīgi ierasta situācija, ja autobuss vai vilciens kavē, bet mēs tam nepiekrītam, jo līdz šim neviens no transportlīdzekļiem nav kavējis. Lielākās atšķirības? Cilvēku temperaments – šķiet, ka šeit kavēt cilvēkam ir normāla parādība un neatbildēt ne uz zvaniem, ne sms viņiem laikam ir ikdiena.”

Kādi iespaidi bija sākumā un kādi tie ir tagad?

Banga: „Godīgi sakot, sākumā es biju ļoti nobijusies, un bija doma braukt uz mājām, jo bija ļoti grūti – jauna vide, jauni cilvēki, valoda, kuru nesaproti (piemēram, spāņu). Bet pēc pirmās nedēļas es sapratu, ka esmu izdarījusi pareizo izvēli. Esmu iepazinusies ar jauniem cilvēkiem no dažādām valstīm, esmu iemācījusies pamatus dažām valodām, apskatījusi Beļģijas interesantākās pilsētas utt.”

Ingūna: „Sākumā man šeit viss riebās: sākās veselības problēmas, laikapstākļi bija slikti, visi studenti jau no pirmās dienas sadalījušies pa grupām. Gribēju ātrāk mājās, sāku skaitīt dienas līdz mājām. Pietrūka skrienošās ikdienas, šeit – pilnīgi pretēji: vientulība un nosvērtība lika jukt prātā. Bet tad es sāku pati interesēties un vairāk pavadīt laika ārpus istabas. Izveidoju sarakstu ar „vajag izdarīt” lietām.”

Jūlija: „Sākumā viss likās tik nepazīstams un svešs, bet tagad viss liekas zināms un pazīstams.”

Kaspars: „Sākumā, kad ieradāmies, bija nedaudz dīvaini un nepierasti, lai gan iepriekš bijām pavadījuši trīs nedēļas Klaipēdā, kur apguvām lietuviešu valodu. Pieradām ātri un adaptēšanās lielas grūtības nesagādāja.”

Līga un Vivita: „Pašā sākumā mums likās, ka poļi ir ļoti neatsaucīgi un nespēj pat palīdzēt ar pareizā kabineta atrašanu, nemaz nerunājot par viņu angļu valodas zināšanām. Vaicājot pēc informācijas, reti kurš students spēj atbildēt angliski. Lielākā palīdzība tiek iegūta no citiem ārvalstu studentiem. Taču tagad esam pieradušas pie šīs vides, ritma.”

Laura: „Nu suokumā, kai i suokumā – vyss pateik, vyss skaisti. Bet ari šūbreid nikas nav mainejīs, jūprūjom uzskotu, ka Kauņa ir cīš skaista pilsāta i cylvāki te ir atvārti i draudzeigi.”

Kā veicās ar mājvietas atrašanu?

Lielākajai daļai studentu uzreiz tika piedāvāts dzīvot kopmītnēs vai studentu viesnīcās, bet dažiem bija pašiem jādomā par dzīvošanas iespējām.

Līga un Vivita: „Mājvietas meklēšana sākās ar ziņu, ka kojās mums nav vietas, tāpēc tika meklēts rezerves variants – dzīvoklis. Vivitas mentore mums piedāvāja savu paziņu dzīvokli. Iepazīstoties ar citiem Erasmus studentiem un aprunājoties par viņu dzīvokļu cenām, mēs sapratām, ka esam apšmauktas. Pagāja mēnesis, un mēs bez jebkādām problēmām atradām uz pusi lētāku dzīvokli, kas ir daudz labākā stāvoklī. Tagad dzīvosim ļoti labā dzīvoklī par to pašu cenu, kāda ir kojās.”

Laura: „Vīglai nabeja. Īsoku vysim, kas brauc, laiceigi pīsateikt, lai nav tai kai maņ, ka vīnkuorši nabeja vītu kojuos. Bet nu atrodom dzeivūkli. Dzeivoju ar divom fraņcītem i vīnu vuocīti. Taida internacionāla gimeņa, pateik.

Kā norisinās studiju process?

Banga: „Studiju process, protams, ir grūts, jo visas lekcijas un nodarbības notiek angļu valodā. Bet, pateicoties svešvalodu lektorei Intai Rimšānei, studiju process rit vieglāk, jo man ir pamati dažādām tēmām, ko mums sāka mācīt šeit.”

Ingūna: „Viegls nav, bet par grūtu arī nenosauksi, protams, katrā mācību priekšmetā ir daudz jaunas informācijas, kura jāizmanto eksāmenos, kas ir prezentāciju veidā. Nepierasti ir tas, ka pilnīgi visas lekcijas un visi materiāli ir angļu valodā, mazliet – vāciski, bet tas netraucē pilnvērtīgi uztver informāciju.”

Jūlija: „Mācību process nav ne grūts, ne viegls. Ar laiku viss kļūst labi, brīžiem liekas, ka te jau ne pirmo gadu mācos.”

Kaspars: „Lekciju nav pārāk daudz un mācīties ir vieglāk, jo arī attieksme pret Erasmus studentiem vienmēr ir bijusi pielaidīgāka, nekā pret citiem, bet, protams, jāmācās ir un mācību process ir interesants. Mācības norit angļu valodā, un tas mums pašiem ir izaicinājums un reizē arī lieliska iespēja uzlabot savas angļu valodas zināšanas. Lekciju laikā norit arī daudzas diskusijas ar reāliem piemēriem. Īpaši interesanta ir spāņu valoda, kuru vada ļoti atraktīvs pasniedzējs no Spānijas.”

Līga un Vivita: „Lekcijas ir katru dienu, kā arī jāmācās ir diezgan daudz, tāpēc slinkot nesanāk. Mums ļoti patīk poļu valoda, bet ar lietuviešu valodu mums ir lielākās problēmas, jo šeit tā tiek mācīta ļoti intensīvi. Tāpat lietuviešu valodā mums nebija pamatzināšanu, bet jau pirmajā lekcijā vajadzēja strādāt ar tekstu un atbildēt uz jautājumiem. Kaut kā pamazām jau mēģinām tikt līdzi, būs labi!”

Lorita: „Mācību process ir savdabīgs. Skolu nav jāapmeklē visai bieži. Lektori ir ļoti atsaucīgi un saprotoši.”

Vai notiek arī kādas ārpusstudiju aktivitātes? Kādas?

Lielākoties, kā atzīst jaunieši, tiek organizētas dažādas ekskursijas un internacionālie vakari, kuru laikā var iepazīt dažādas pasaules valstu kultūras. Taču notiek arī citi interesanti pasākumi.

Banga:„Hogeschool Gent mums piedāvā iesaistīties daudzās aktivitātes, piemēram, apmeklēt dažādas sporta aktivitātes vai vienkārši ceļot pa Beļģiju (ar atlaidēm). Katru nedēļu studentu viesnīcā mēs organizējam filmu vakarus.”

Ingūna: „Jā, ļoti aktuālas ir „Each-one Teach-one” , kā arī Studentu padomes rīkotās tematiskās ballītes, ekskursijas un sporta nodarbības. Tā kā es aizraujos ar dejošanu, tad apmeklēju deju nodarbības, un pirmā uzstāšanās šeit būs pavisam drīz. Vācijā, vērojot studentu aktivitātes, saprotu, ka ir no kā mācīties un gūt piemēru.”

Kaspars: „Aktivitātes šeit notiek nepārtraukti: gan ekskursijas, gan spēles utt. Šeit Šauļos darbojas viena no daudzajām ESN LT organizācijas filiālēm, kurā brīvprātīgi darbojas studenti, kuri ir mentori pārējiem Erasmus studentiem. Mēs šo aktivitāšu ietvaros ne tikai atpūtāmies, bet arī devāmies uz vienu ciematu, kur brīvprātīgi palīdzējām nelielos lauku darbos. Tas notika Social Erasmus ietvaros un bija interesanti un reizē arī lietderīgi. Man visvairāk patika peintbols, kurā piedalījās ne tikai Erasmus studenti un viņu mentori, bet arī citi Erasmus studenti no Kauņas un Viļņas.”

Laura: „Pyrmkuort, kotru nedeli ir kulturys vokori. Īspieja īpazeit i uzzynuot koč kū iņteresnu par cytuom valstim. Vēļ vuicu latvīšu volūdu cytim studentim. Ļūti pateik, ka jī ir tīšām īinteresieti i gotovi vuicētīs.”

Vai ir noticis kāds kuriozs atgadījums?

Banga:„Pirmais kuriozs, kas atgadījās ar mani, notika pirmajā dienā. Ierodoties studentu viesnīcā, es satiku divus puišus, uzdodot jautājumu angļu valodā, no kuras valsts viņi ir, es biju patīkami šokēta, jo izrādījās, ka viņi ir no Latvijas. Otrais kuriozs bija tāds, ka apmēram vienu nedēļu es runāju ar meiteni no Itālijas angļu valodā, un tad mēs sapratām, ka spējam sarunāties krievu valodā (jo vairāk valodu zini, jo vieglāk būs komunicēt ar citiem studentiem).”

Ingūna: „Kuriozu notikumu ir bijis daudz. Viens no pirmajiem, kas vēl joprojām liek nosarkt, kad atceros, bija pie veikala. Ar draugiem gājām iepirkties un pie ratiņu virtenes satikām vecu sievieti. Es meklēju 1 EUR, lai paņemtu ratiņus, meklēju, meklēju, un sieviete sāk ar mani runāt, es atbildu: „Ich sprechen kein Deutsch.” Tad viņa man uzdāvina plastmasas monētu, kas ir 1 EUR lielumā, lai katru reizi nemeklētu naudu ratiņiem (to arī viņa pateica, tik vāciski), biju apjukusi. Tad sieviete jautāja, no kurienes  es esmu, bet es, apjukusi un sapriecājusies par  dāvanu kā mazs bērns par konfekti, atbildu: „Ich heiße Lettland”. Tas bija arī pašā sākumā, kad vācu valoda bija pavisam sveša un komunikācija bija drausmīga.  Es, protams, vēlāk izlaboju savu kļūdu (pēc tā, kā apkārtējie sāka skaļi smieties). Bet saruna ar to nebeidzās, uzzinot, ka esmu no Latvijas, uzreiz saprata, ka runāju arī krieviski. Tagad tas šķiet pilnīgi nepieļaujami, pateikt, ka tavs vārds ir Latvija. Bet… nu tā gadījās.”

Jūlija:  „Dažreiz ir tādi kuriozi ar maršrutenēm, it kā apsēdies pareizajā, bet izrādās, ka aizbrauc vispār uz citu pusi, un tad, lai tiktu atpakaļ, ir jāapbrauc puse pilsētas.”

Līga un Vivita: „Mums šeit norisinās seriāla cienīgas intrigas. Jo pēc parastas sarunāšanās gaitenī daži no poļu valodas grupas uzskata, ka 20-gadīgā latviete Vivita ir kopā ar 27-gadīgo horvātu. Savukārt Līga teātra nodarbībā iejutās skolotāja lomā un visiem mācīja izrunāt savu vārdu, jo neviens nemāk izrunāt burta „l” un „ī” savienojumu.”

Laura: „Maņ ir ļūti jaukys dzeivūkļa bīdrenis, ar juom asmu atroduse kūpeigu volūdu.”

Ko Tu novēlētu tiem jauniešiem, kuri vēl tikai plāno doties studēt uz ārzemēm?

Andris: „Esiet atvērti visam jaunajam! Izbaudiet Erasmus laiku!”

Banga: „Pirmkārt, nebaidies! Sākumā liksies, ka viss ir ļoti grūti, un gribēsies atkāpties, bet nepadodies, jo jau drīzumā Tu sapratīsi, ka šis semestris būs viens labākajiem un neaizmirstamākajiem semestriem visā Tavā studiju procesā. Otrkārt, mācies angļu valodu, jo Tev tā būs nepieciešama, gan sarunājoties ar citiem studentiem, gan mācoties.”

Ingūna: „Brauciet!”

Jūlija: „Citiem iesaku kārtīgi apdomāt, kur aizbraukt. Atrast labu kompāniju, ar ko braukt. Nevajag baidīties no braukšanas, emocijas vienkārši kolosālas. Kaut reizi to ir jāizmēģina katram studentam.”

Kaspars: „Es ieteiktu jebkuram studentam izmantot šo lielisko iespēju un doties Erasmus studijās. Vienalga, uz kuru valsti jūs dosieties, noteikti būsiet tikai ieguvēji. Nebaidieties, un jums būs lieliska iespēja iepazīties gan ar jaunām kultūrām un cilvēkiem, gan iegūt jaunas zināšanas un pozitīvus iespaidus!”

Līga un Vivita: „Tā ir lieliska iespēja iepazīt citu valsti, iegūt jaunus draugus. Mēs ieteiktu neuzķerties uz pirmo mājokļa piedāvājumu, bet labāk pakonsultēties ar citiem studentiem, kuri ir bijuši jau tajā valstī. Iesakām izbaudīt visu, ko piedāvā Erasmus programma, kā arī nebaidīties iet un jautāt, ja ir nepieciešama informācija. Vienu vārdu sakot – brauciet! Tā ir iespēja pārbaudīt sevi un apskatīt pasauli, kā arī iemācīties ko jaunu.”

Laura: „Dori tū! Naasi glups, napalaid garom taidu īspieju!”

Lorita: „Es ieteiktu ilgi nedomāt un doties studēt Erasmus. Tas ir pa visam savādāk, nekā ikdienas ierastās lekcijas mājās – Latvijā.”

Ausma Sprukte, 3. HFB

Foto: publicitātes