Ekonomikas un kultūras augstskola maina studiju pieeju, lai sekmētu jauniešu pilsonisko aktivitāti

Lai sekmētu jauniešu pilsonisko aktivitāti un sabiedrisko līdzdalību, Ekonomikas un kultūras augstskola mainījusi studiju pieeju, sniedzot studentiem iespēju veidot reālus likumprojektus, rekomendācijas un iniciatīvas, kas tiks virzītas politikas veidotājiem nacionālā vai pašvaldību līmenī. Prognozēts, ka jaunā pieeja palīdzēs sekmēt jauniešu izpratni par lēmumu pieņemšanas procesiem, likumdošanu, kā arī uzlabos šobrīd zemo iesaisti pilsoniskajās aktivitātēs. “Eurostat” dati liecina, ka Latvijas jaunieši ir vispasīvākie jebkāda tipa pilsoniskajās organizācijās, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, taču augstskola ir apņēmusies mainīt situāciju.

Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Uzticēšanās pētījums (Trust Survey) atklāj, ka tikai 13% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka var ietekmēt valdības lēmumus. Arī sabiedrības uzticēšanās Saeimai joprojām ir par 12% zemāka nekā OECD valstīs, parlamentam Latvijā neuzticas 54% pētījuma dalībnieku. Reaģējot uz šiem satraucošajiem datiem un vēloties sniegt studentiem praktisku studiju pieredzi, augstskola jau no 1. studiju gada iesaista studentus starpdisciplinārā pētījumā.

Apvienojot trīs studiju kursus – makroekonomiku, cilvēkresursus un vadības informācijas sistēmas, studējošajiem ir iespēja piedalīties Latvijas sabiedrībai svarīgu jautājumu risināšanā, izvēloties sev būtiskas tēmas, piemēram, jauniešu bezdarba samazināšana, demogrāfijas uzlabošana u.c.

“Jauniešiem bieži ir pamatots viedoklis un svaigs skatījums uz dažādām problēmsituācijām, tomēr ne vienmēr ir saprotams, kā nodot savas idejas lēmumu pieņēmējiem, kā arī nav pārliecības par iespējām radīt reālu ietekmi. Šobrīd studiju procesā esam integrējuši jaunu pieeju un mentora vadībā studenti savas idejas pakāpeniski var pārvērst par strukturētiem, pamatotiem un argumentētiem ieteikumiem, likumprojektu anotācijām vai pat gataviem likumprojektiem. Tas studentos veicina līderību, radošumu, un gatavību reaģēt uz pārmaiņām. Šogad studenti izstrādājuši jau divas iniciatīvas – par atbalsta rīkiem jauniešu integrācijai darba tirgū un par sociālekonomiskajiem faktoriem un valsts atbalstu kā dzimstību ietekmējošiem aspektiem,” stāsta idejas autore, Ekonomikas un kultūras augstskolas docētāja, mentore Dr.oec. Ilona Lejniece.

Viņa piebilst, ka “tas nav tikai studiju process, tas ir ceļš uz reālu ietekmi, iespēju sadarboties ar Saeimu, ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, apliecinot, ka ikviena balss var tik sadzirdēta.” Augstskola pauž pārliecību, ka šāda pieeja var pozitīvi ietekmēt arī citas pilsoniskās līdzdalības iespējas, piemēram, iedzīvotāju aktivitāti vēlēšanās. Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka 2025. gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās mazāk nekā puse jeb 47% balsstiesīgie Latvijas iedzīvotāji.

Jaunās studiju procesa pieejas ietvaros daļa studējošo jau strādā pie likumprojektiem, kas varētu ne tikai pozitīvi ietekmējot demogrāfijas rādītājus, bet arī mazināt jauniešu bezdarbu, piedāvājot reālus instrumentus un finanšu avotus to realizācijai. Sākoties jaunajam studiju gadam, tiks uzsākts darbs arī pie citām studējošajiem aktuālām tēmām. Augstskolas vadība norāda, ka studentiem tiks sniegs nepieciešamais atbalsts un profesionāli mentori, lai studentu idejas nonāktu politikas veidotāju dienaskārtībā.

Attēls: publicitātes