Psiholoģe: trauksme mūsdienās vairs nav tikai perfekcionistu problēma

Globālie notikumi, dzīves dārdzība un straujais ritms spēcīgi ietekmē mūsu mentālo veselību. Saskaņā ar Eurobarometer datiem vidēji 46 % aptaujāto pēdējo 12 mēnešu laikā ir piedzīvojuši emocionālu vai psihosociālu problēmu, piemēram, jutušies depresīvi vai trauksmaini, savukārt Latvijā tie bijuši 61% aptaujāto.¹ Trauksme lielā mērā ir samaksa par evolūciju – par mūsu spēju domāt un reflektēt, taču problēmas sākas, ja ļaujam tai pārņemt ikdienu. Par to, kas ir trauksme un kā ar to tikt galā, stāsta kognitīvi biheiviorālā (KBT) terapeite, klīnikas “Grandver” speciāliste, Dr. psych. Ilona Krone.

Trauksmaino domu varā

“Trauksme ir ļoti plašs jēdziens, kas sevī var slēpt dažādus izaicinājumus un problēmas, ar ko cilvēks saskaras ikdienā. No kognitīvi biheiviorālās terapijas viedokļa mēs varam runāt gan par panikas lēkmēm, gan sociālo trauksmi, kas liedz iziet sabiedrībā konkrētās vietās vai situācijās, gan veselības trauksmi, gan ģeneralizētu trauksmi u. c.,” stāsta Ilona Krone. Trauksme parasti izpaužas kā pārspīlētas bažas un uztraukums ar negatīvu nokrāsu par nākotni – tā ir kā nepārtraukta briesmu gaidīšana, iespējams, vārdos pat nenoformulējama neticība saviem spēkiem tikt galā ar konkrētu situāciju.

Atšķirībā no bailēm, kas ir reakcija uz tūlītēju, konkrētu apdraudējumu, trauksme vienmēr ir saistīta ar potenciāliem nākotnes draudiem. “Trauksmainas domas ievelk kā atvarā, cilvēkam ir grūti tās apturēt. Prāts nepārtraukti ir aizņemts, un šīs uzmācīgās domas seko visur. Turklāt trauksmei raksturīgas izpausmes ne tikai domās un uzvedībā, bet arī ķermenī – tīri fizioloģiskas. Ja es dzīvoju ar pārliecību, ka tūlīt saskaršos ar bīstamu situāciju – īstu vai izdomātu –, ķermenī var just spriedzi, ir grūti atpūsties un nomierināties. Nereti tās var būt pat sāpes,” norāda “GrandVer” speciāliste Ilona Krone.

Trauksme var ietekmēt spēju noturēt uzmanību, miegu, pat apetīti. Uzvedībā trauksme nereti izpaužas kā vēlme izvairīties no dažādām situācijām, bet tā var būt arī vajadzība vairākkārt pārbaudīt informāciju, plānus vai savu gatavību. Kā atzīst Ilona Krone: “Tieši uzvedība – izvairīšanās vai, tieši otrādi, pārspīlēta darbošanās un kontrole – visbiežāk arī uztur trauksmi, jo mēs pakāpeniski esam iemācījuši savai iekšējai sistēmai, ka šis notikums, vieta vai potenciālā situācija ir bīstama, jo mēs par to nepārtraukti uztraucamies. Līdz ar to veidojas tāds apburtais loks.”

Trauksme – biežāk problēma atbildīgiem perfekcionistiem

Trauksmes izplatību apstiprina dažādi pētījumi. Piemēram, Dr. Vineta Viktorija Vinogradova sava promocijas darba ietvaros atklāj, ka trauksmes jeb neirotiskie un garastāvokļa traucējumi ir divas visizplatītākās psihisko traucējumu grupas pasaulē, un ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomi (nemiers, aizkaitināmība, koncentrēšanās grūtības u. c.) skar 3,9 % Latvijas iedzīvotāju, vairāk sievietes (4,9 %) nekā vīriešus (2,7 %).²

“Manā pieredzē ar trauksmi var saskarties jebkuršsi, tomēr noteiktu lomu tās intensitātē var spēlēt kādas personības iezīmes, nervu sistēmas un temperamenta faktori, bet tikpat labi tā var būt arī vide un pieredze. Ir pētījumi, kas liecina, ka trauksmi biežāk var izjust sievietes – tas var būt saistīts zināmā mērā ar bioloģiskajiem faktoriem, hormonu ietekmi; kā arī pētījumi saredz trauksmes saistību arī ar vecumu, piemēram, trauksme bērniem un pusaudžiem var būt saistīta ar attīstības posmiem. Cilvēki, kuri izjūt augstu atbildību un vēlmi visu izdarīt nevainojami, var biežāk saskarties ar trauksmi, jo ir ļoti grūti atbilst saviem iekšējiem standartiem. Tikko esmu sasniedzis vienu virsotni, jāsvirzās traucos uz nākamo, – mērķi tāpat kā horizonts ir nesasniedzami,” stāsta Ilona Krone.

Atbalsta meklēšana

Trauksme ir izplatīta, taču risināma problēma, tāpēc svarīgākais jautājums ir, kā mēs ar to tiekam galā. “Ja es palieku viens ar savu trauksmi, un man nav – vai es nemeklēju – atbalstu, tā var kļūt par traucēkli normālai funkcionēšanai. Jaunākās vēsmas psiholoģijā izceļ KBT sekmes trauksmes mazināšanā,” uzsver Ilona Krone. Tā kā viena no biežākajām trauksmes izpausmēm ir hronisks bezmiegs, “GrandVer” klīnikā šogad darbu uzsākušas miega atbalsta grupas.

Kompleksi strādājot ar trauksmes un bezmiega cēloņiem, negatīvu uzvedības paternu atpazīšanu un maiņu, grupu nodarbībās papildus iespējams rast atbalstu no cilvēkiem, kas saskaras ar līdzīgiem pārdzīvojumiem, tādejādi normalizējot savu pieredzi. Miega atbalsta grupas norit reizi nedēļā klātienē, attālināti vai hibrīdrežīmā, grupas dalībniekiem vienojoties par ērtāko formu. Vienas grupas sastāvā ir 8 līdz 10 cilvēki. Grupas ietvaros dalībnieki kopumā tiekas četras reizes. Lai pieteiktos dalībai atbalsta grupā cilvēkiem ar miega traucējumiem, ir jāvēršas pie grupu vadītājas Dr. med. Natālijas Bērziņas, rakstot natalija.berzina@gmail.com.