Aptauja: Katrs ceturtais darba devējs atzīst, ka svešvalodu prasības sludinājumos ne vienmēr ir pamatotas

Ņemot vērā nesenos grozījumus Darba likumā, kas nosaka prasības attiecībā uz svešvalodu lietošanu darba sludinājumos, darba intervijās un darba līgumos, personāla atlases uzņēmums “Alma Career Latvia” (iepriekš “CV-Online Latvia”) veica aptauju, lai noskaidrotu darba devēju un darba ņēmēju viedokļus par šo jautājumu. Aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa darba devēju (76%) uzskata svešvalodu prasības par pamatotām un atbilstošām reālajām darba vajadzībām. Tomēr darba ņēmēju vidū šis viedoklis ir mazāk izplatīts – tikai 28% piekrīt, ka svešvalodu prasības vienmēr ir pamatotas. Vienlaikus 24% darba devēju atzīst, ka svešvalodu prasības ne vienmēr atbilst konkrētā amata reālajām vajadzībām.

Katrs sestais jeb 17% darba ņēmēju atzina, ka pēdējo divu gadu laikā viņiem ir atteikts darbs/ amata pozīcija nepietiekamo svešvalodu zināšanu dēļ, kas nebija saistītas ar tiešajiem darba pienākumiem. Toties 11% jeb katrs desmitais darba ņēmējs apgalvo, ka lai arī viņus personīgi tas nav ietekmējis, pazīst cilvēku, kurš ir saskāries ar līdzīgu situāciju.

“Alma Career Latvia” aptauja par svešvalodu prasību ietekmi uz darba ņēmējiem (2024)

Aptauja atklāj, ka angļu valoda ir pieprasītākā svešvaloda darba sludinājumos Latvijā – to norāda vairāk nekā 54% darba devēju. Otrajā vietā ierindojas krievu valoda, kuru par būtisku uzskata 30% aptaujāto. Citas svešvalodas, piemēram, vācu, franču un zviedru tiek pieprasītas daudz retāk. Tomēr darba ņēmēji uzskata, ka gan angļu, gan krievu valodas bieži vien tiek pieprasītas arī nepamatoti, kas var radīt barjeras darba meklētājiem.

Aptaujas rezultāti liecina, ka 39% darba devēju uzskata, ka svešvalodu prasības viņu uzņēmumos daļēji ierobežo potenciālo kandidātu loku, savukārt 16% atzīst, ka šīs prasības ievērojami sašaurina iespējamo darbinieku skaitu. Kopumā 52% darba devēju atzīst, ka augstas svešvalodu prasības var ierobežot kandidātu pieejamību, un 17% norāda, ka tas var veicināt diskrimināciju pret vietējiem darba meklētājiem.

“Aptaujas rezultāti norāda uz plaisu starp darba devēju un darba ņēmēju skatījumu uz svešvalodu prasību nozīmi,” norāda Aivis Brodiņš, “Alma Career Latvia” vadītājs. “Lai Latvijas darba tirgus būtu pieejamāks un iekļaujošāks, ir nepieciešama rūpīgāka prasību izsvēršana, kas ļautu piesaistīt plašāku kandidātu loku. Nesenās darba likumdošanas izmaiņas pakāpeniski palīdzēs sakārtot šo jomu, veicinot pārdomātāku un pamatotāku svešvalodu prasību noteikšanu. Tas ļaus radīt darba vidi, kurā tiek novērtētas kandidātu profesionālās prasmes un pieredze, nevis nevajadzīgi ierobežotas iespējas valodas prasību dēļ.”

Aptauja par svešvalodu prasībām darba sludinājumos norisinājās interneta vidē 2024. gada oktobrī, kopumā aptaujājot 805 darba ņēmējus un 175 darba devējus Latvijā.

Attēls: ilustratīvs (pexels.com)