Drīz redzēsim straujāku inflācijas atkāpšanos

Pavasaris iesākās uz pozitīvas nots – gada inflācija martā visai strauji atkāpās no iepriekš redzētās 20% atzīmes. Cenu līmenis martā bija par 17.3% augstāks nekā pērnā gada martā. Bet pārlieku lielam optimismam vēl nav pamata – atkāpšanos šobrīd lielā mērā nosaka bāzes efekti. Salīdzinot ar februāri, cenas vidēji kāpušas par 0.7%, kas ir pat nedaudz straujāk nekā janvārī un februārī reģistrētais kāpums. Tomēr jau šur tur parādās arī kāds kritums, piemēram, mēneša laikā samazinājās cenas atsevišķiem komunālajiem pakalpojumiem, degvielai, kā arī dažiem pārtikas produktiem. 

Ar mājokli saistītie izdevumi saglabāja savu galvenā gada inflācijas virzītājspēka pozīciju. Gada laikā šīs kategorijas cenas vidēji auga par 40.2%. Kaut gan energoresursu cenas biržās jau kādu laiku atkāpušās no rekordaugstumiem, patērētāji savos maciņos to sāk manīt vien pēdējos mēnešos. Martā, salīdzinot ar februāri, fiksēts 1.7% vērts samazinājums, ko galvenokārt noteica zemākas elektroenerģijas un siltumenerģijas cenas. Turklāt, lielas pārmaiņas vēl ir priekšā. Dabasgāzes cenu kritums biržā, kaut ar novēlojumu, tomēr beidzot atnāks līdz Latvijai, un kopā ar tirgus liberalizāciju krietni samazinās gāzes cenas Latvijā. No 1. maija tiks atvērts gāzes tirgus, kā rezultātā, tirgū pieaugs konkurence, un gāzes piegādātāji cīņā par klientiem piedāvās tiem pievilcīgākas cenas. Jau ziņots, ka, piemēram, universālā pakalpojuma klientiem jaunā dabasgāzes cena būs līdz pat par 40% zemāka nekā šobrīd spēkā esošajos tarifos. Savukārt, siltumenerģijas cena no 1. maija pieaugs, beidzoties valsts atbalsta pasākumu piemērošanas periodam. Bet labā ziņa – maijā maksājumi par apkuri vairs netukšos iedzīvotāju maciņus. Uz to brīdi būs beigusies apkures sezona, tādēļ cilvēki šo cenas kāpumu savos izdevumos nemanīs. Ņemot vērā globālo enerģijas izejvielu cenu kritumu, prognozējam, ka, tuvojoties rudenim, siltumenerģijas tarifi būtiski samazināsies. Kopumā jāsecina, ka ar mājokli saistītie izdevumi maciņu deldēs arvien mazāk. 

Degvielas cenas martā, salīdzinot ar februāri samazinājās par 3.3%, un bija par 7.5% mazākas nekā pērnā gada martā, kas nevar neiepriecināt. 2. aprīlī OPEC+ paziņoja, ka no maija līdz gada beigām samazinās naftas ieguvi par vairāk nekā 1,6 miljoniem barelu dienā. Šis lēmums satrauca tirgu un zibenīgi kāpināja brent naftas cenu. Iespējams, ka redzēsim nelielu kāpumu arī degvielas cenās Latvijā, tomēr strauju lēcienu negaidām, jo naftas cena šobrīd ir aptuveni marta sākuma līmenī. 

Šobrīd gan Latvijā, gan eirozonā saglabājas bažas par inflācijas noturību. Eiropas Centrālā banka, pieņemot monetārās politikas lēmumus, koncentrējas uz pamatinflācijas rādītāju, kas neiekļauj svārstīgās enerģijas un pārtikas cenas. Pēc Eurostat ātrā novērtējuma pamatinflācija eirozonā martā turpināja augt, ko šobrīd visbūtiskāk ietekmē otrreizējie efekti no enerģijas cenu kāpuma. Taču bažas visai tuvā nākotnē ir par pamatinflācijas noturību nevis vairs enerģijas cenu dēļ, bet gan straujāka algu kāpuma rezultātā.  Jo noturīgāka būs pamatinflācija, jo ilgāka un sīvāka būs ECB cīņa, un jo augstākas un ilgāk augstas būs procentu likmes.