Cenu līmenis kāpj nenogurdams

Šī gada jūlijā patēriņa cenu līmenis pieauga par 21.5%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Bet mēneša griezumā reģistrēts pieaugums 2.2% apmērā. Pakalpojumu cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, jūlijā pieauga par 9%, bet preču cenas par 26%. Būtiskākie inflācijas virzītāji jūlijā saglabājās nemainīgi – pārtikas cenas un ar mājokli un transportu saistītās cenas. Ņemot vērā vēl gaidāmos komunālo pakalpojumu tarifu kāpumus, tad inflācijas pīķis vēl ir priekšā.

Ar mājokli saistītās preču un pakalpojumu cenas pagājušajā mēnesī veidoja vairāk kā trešdaļu no inflācijas, gada griezumā reģistrējot pieaugumu 50.7% apmērā. Zīmīgākais sadaļas virzītājs bija Latvijas Gāzes tarifa kāpums. Gāzes cena mājsaimniecībām pieauga vidēji par 58% mēneša griezumā un 151%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Jūlija rēķini pārsteigumā iesaukties lika daudziem. Diemžēl uzlabojumus tik drīz neredzēsim. 

Dabasgāzes cena pagājušajā mēnesī Eiropas biržā sasniegusi visu laiku augstāko līmeni. Dabasgāzes cauruļvadu remontdarbu sezona un zemāks piegādes līmenis no Krievijas veicinājis straujo cenas augšupeju. Neskaidrība par nākotnes piegāžu apjomu saglabājas augsta, kas palielina gāzes trūkuma riskus un liek runām par gaidāmo recesiju izskanēt arvien skaļāk. Tā rezultātā Eiropas ražotāji arvien nopietnāk gatavojas augstiem rēķiniem un iespējamajām gāzes kvotām. Saspringtā situācija rosinājusi Eiropas Savienību aktīvāk domāt par gāzes taupīšanas iespējām pirms nākama gada ziemas. Līdz 1. novembrim visām krātuvēm jābūt piepildītām 80% apmērā. Šobrīd vidējais piepildījums Eiropā sasniedzis 71%, bet Latvijā piepildīti 53.3% no Inčukalna dabasgāzes krātuves apjomiem. Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās arī brīvprātīgā kārtā samazināt dabasgāzes patēriņu par 15%.

Pēc straujā  dabasgāzes cenu kāpuma Eiropas biržā var secināt, ka šīs vasaras cenu pieaugums nu jau vairs pilnībā neatspoguļo dabasgāzes cenas pieaugumu Latvijas mājsaimniecībām. Tādēļ nākamā gada janvārī, visticamāk, gaidāms vēl viens spējš tarifu kāpums. Gaidāms gan, ka vismaz daļēji to slāpēs valdības izveidotie atbalsta pasākumi. Dabasgāzes cena virza augšup arī citu energoresursu cenas, piemēram, cenas cietajam kurināmajam, elektroenerģijai un siltumenerģijai.

Elektrības cena Nordpool biržā Latvijas apgabalā jūlijā reģistrēja jaunu rekordu. Dinamiskā tarifa izmantotāji to jūt uzreiz, taču izlīdzinātā maksājuma veicējiem cenu pieaugums lielākoties vēl gaidāms. Piemēram, Elektrum ekonomiskā tarifa kāpums gaidāms šī gada septembrī. Pagājušajā mēnesī elektrības cena gada griezumā pieauga par 78%. Siltumenerģijas cena reģistrēja 59% kāpumu gada griezumā. To virzīja augošie siltumenerģijas tarifi dažādās Latvijas pilsētās. Būtisku lēcienu šajā kategorijā redzēsim rudenī, kad papildus jau apstiprinātajam tarifa pieaugumam augustā, gaidāms vēl viens, straujāks  Rīgas Siltums tarifu kāpums. Arī Rīgas Ūdens atkārtoti cels tarifu šī gada oktobrī. Attiecīgi gaidāms, ka vēl vairāk pieaugs izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem.  

Arī pārtikas cenas veikalu plauktos turpina nenogurstoši virzīties uz augšu. Salīdzinot ar pagājušo gadu, jūlijā pārtikas preču cenu kāpums sasniedza 24%, bet mēneša griezumā reģistrēts pieaugums 1.6% apmērā. Visbūtiskāk cenas augušas piena produktiem un olām (+33.5%), maizei un graudaugiem (+28.6%) un gaļas izstrādājumiem (+19.9%). Pasaules pārtikas cenu indekss jūlija mēneša griezumā samazinājās jau ceturto mēnesi pēc kārtas, signalizējot par cenu atslābumu pasaules tirgos. Jāatzīmē, ka gada griezumā pasaules cenu līmenis vēljoprojām saglabājas ievērojami virs pagājušā gada.  Kritums mēneša griezumā pasaules pārtikas cenās vēl nenozīmē atslābumu arī Latvijā, jo pasaules izejvielu cenas ir tikai neliela daļa no veikalos redzamo cenu veidojošajām izmaksām. Turklāt paiet zināms laika sprīdis, līdz globālās norises atspoguļojas vietējo tirgotāju un pakalpojumu sniedzēju cenās.

Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu cenas pagājušajā mēnesī pieauga par 29%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Tās lielākoties virzīja degvielas cenas, kas bija par 51% augstākas nekā pirms gada. Labā ziņa – pasaules naftas cenas mēneša griezumā jūlijā samazinājās par 10%. Kritumu lielākoties nodrošināja augošās bažas par nākotnes pieprasījumu, kas rodas no iespējamās ekonomikas recesijas un Covid-19 ierobežojumiem Ķīnā. Sekojot pasaules tendencēm – kaut arī gada griezumā vēljoprojām redzams iespaidīgs kāpums, salīdzinot ar jūniju, degvielas cenās Latvijā reģistrēts kritums gandrīz 4% apmērā. 

Pēdējā mēneša laikā sen neredzētu jaudu cīņā ar inflāciju izrādījušas dažādas pasaules centrālās bankas. ASV centrālā banka šovasar divas reizes cēlusi procentu likmes par 0.75 procentpunktiem. Tikmēr Eiropas Centrālā banka procentu likmes jūlijā cēla  pirmo reizi pēdējās desmitgades laikā 0.5 procentpunktu apmērā. 

Atjaunotas inflācijas un citu ekonomikas indikatoru prognozes Swedbank publicēs augusta beigās.