Skolotāja svarīgākā prasme – būt balansā. Pieredzē dalās jaunie skolotāji

Skolotāja profesija mēdz ietvert dažādus izaicinājumus, ar kuriem nākas saskarties ik dienu, taču kā jebkurai profesijai tai ir savi plusi un mīnusi. Katram skolotājam ir savs stāsts, tādēļ, lai plašāk izzinātu skolotāja profesiju, savā pieredzē dalās projekta “Mācītspēks” skolotāji Kristaps Dzilna, Artūrs Ausējs, Zane Tikuma un Zaiga Romanovska.

Katram projekta skolotājam iepriekš bija sava nodarbošanās, profesija, izglītība, taču viņus visus apvienoja viens – vēlme izzināt ko jaunu. Artūrs Ausējs, kas šobrīd ir Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas programmēšanas un dizaina, un tehnoloģiju mācību priekšmetu skolotājs, jau no vidusskolas laikiem nodarbojies ar informāciju tehnoloģijām. Pieteicās projektā, jo uzskatīja to par progresīvu un vēl nebijušu iespēju iegūt jaunas zināšanas un prasmes. Līdzīgi uzskatīja arī Kristaps Dzilna, kas strādā par dabaszinību skolotāju “Exupery International School” skolā un projektā ir mēģinājis pieteikties vairākkārt, taču tikai pēdējā reizē saprata, kas tieši jāzina, lai tiktu pieņemts. Ilgāku laiku par projektu un tā iespējām domājusi arī Sesavas pamatskolas angļu valodas skolotāja Zaiga Romanovska, kura dalību projektā bija piespraudusi pie sava vīzijas dēļa, un Raunas pamatskolas sporta un teātra mākslas skolotāja Zane Tikuma, kura par to uzzināja no savas ģimenes, kura laikrakstā bija pamanījusi aicinājumu pievienoties jauno skolotāju pulkam.

Kādēļ nolēmāt pievērsties skolotāja profesijai un ko darījāt iepriekš?

Kristaps: “Kad mācījos universitātē, vēlējos nopelnīt naudu, tādēļ sāku pasniegt privātstundas. Mani fascinēja tas, ka tu vari kaut ko iemācīt un vienlaicīgi ar to nopelnīt arī naudu.”

Zane: “Tā drīzāk bija vairāku apstākļu sakritība – atsaukšanās aicinājumam, kas savijās ar faktu, ka manā ciltskokā vairākās paaudzēs bijuši un joprojām ir skolotāji, pat direktors. Iepriekš esmu strādājusi jurisprudencē, mārketingā un radošajā sfērā, kam paralēli personiskajā dzīvē mani vienmēr saistījis radošums un aktīvs dzīvesveids – dejošana, ekspedīcijas kalnos, uzdrīkstēšanās un jaunu pieredžu apgūšana.”

Kā ir izmainījusies Jūsu ikdiena, kopš sākāt strādāt par skolotāju?

Zaiga: “Brīvajā laikā meklēju veidus, kā uzlabot savu darbu.”

Zane: “Atkal nokļuvu studenta statusā kā savos 18, ieguvu darbavietu, kas pārsteidza mani pašu, pārvācos dzīvot uz citu pilsētu, esmu kopā ar cilvēkiem, kurus nepazinu pirms tam, dienas režīms mainījies pilnībā, mainījās fokuss no personiskās izaugsmes vairāk uz procesu koordinēšanu. Tās bija jaudīgas pārmaiņas, kuras uzsākās nedēļas laikā un no manis prasīja lielāku adaptāciju, nekā es sākotnēji būtu varējusi iedomāties.”

Kas ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem nācies saskarties kā jaunajam skolotājam?

Kristaps: “Pirmajā reizē biju pārsteigts, cik grūti ir iemācīt, jo es taču visu izstāstīju. Galvenie izaicinājumi ir sadarbība ar skolēniem un administrāciju. Jā, administrācija dažreiz ir traucēklis, kad no skolotāja prasa ko tādu, kam skolotājs īsti neredz jēgu, piemēram, dažādi papīra darbi. Dažreiz tie ir nepieciešami, taču ne vienmēr no tiem ir pienesums.”

Artūrs: “Radīt pašam savu saturu ir izaicinājums, jo bieži ar jau pieejamo saturu ir par maz.”

Zane: “Skolotājam svarīgā prasme – būt balansā, jo situācijas mainās nemitīgi.”

Zaiga: “Dažreiz uzskati ar skolēniem nesakrīt, un izaicinājums ir tikt tam pāri, jo man nav klasei jāiemāca savs viedoklis. Mums tas var atšķirties.”

Kā Jūs vērtējat savu pieredzi jaunā skolotāja lomā?

Kristaps: “Ir dienas, kad viss izdodas un nav nekas labāks par skolotāju darbu. Piemēram, kad bērns pasaka, ka ir kaut ko iemācījies un izpratis, taču ir dienas, kad jācīnās ar sekmības, nesekmības robežu.”

Zane: “Tā ir apjomīgi izglītojoša ne tikai savu mācību priekšmetu aspektā, bet arī skolu sistēmā un aspektos, kas un kā ietekmē mācīšanās un skološanas procesu. Tā noteikti ir pētnieciska, jo ir interesanti Latvijas Universitātē vai “Mācītspēks” lekcijās apgūtās metodes vai zināšanas izmantot darbā un vērot, kā tas ietekmē mācību satura apguvi, prasmi un vēlmi mācīties, atraisīt radošumu.”

Kādas atziņas iegūtas, strādājot par skolotāju?

Zane: “Jāmācās ir visu laiku.”

Artūrs: “Acis ir gan priekšā, gan aizmugurē, jo ir jāspēj prognozēt visas situācijas, kas var notikt.”

Kristaps: “Esmu iemācījies izpratni par lietām un cilvēkiem. Sapratu to, cik dažādi ir bērni un mācību process. Tu iemācies daudz par sevi, jo skolēni redz tev cauri, lai arī kā tu to negribētu. Tas īpaši labi padodas tieši nepaklausīgajiem skolēniem, tādēļ nekādā gadījumā nevajag izlikties par to, kas tu neesi.”

Kas, strādājot skolā, sniedz vislielāko gandarījumu?

Zane: “Ir patīkami apzināties izdošanās prieku mijiedarbībā ar bērnu izaugsmi.”

Artūrs: ”Redzēt, ka skolēni ir motivēti mācību procesā. Vēl jo vairāk apzināties, ka viņi nākotnē var kļūt par profesijas speciālistiem, ir superīga sajūta.”

Zaiga: “Ar skolēniem pamēģināt jaunu metodi un redzēt atdevi, dzirksteli bērnu acīs.”

Kristaps: “Bija patīkami, kad mana matemātikas skolotāja atnāca vērot manu mācību stundu un pateica, cik tā bija interesanta un aizraujoša. Izjutu lielu gandarījumu. Protams, arī patīkami, kad kāds no maniem skolēniem iegūst labas vietas olimpiādēs.”

Ko Jūs varētu ieteikt cilvēkiem, kas vēl tikai apsver iespēju pieteikties projektam “Mācītspēks”?

Zaiga: “Uzsākt strādāt par skolotāju var šķist kā lēkšana ar galvu nezināmā dīķī, taču tā nav. Tas drīzāk ir kā lēnām ieiet nezināmā dīķi un pakāpeniski doties arvien dziļāk. Liels ieguvums ir komunikācija ar projekta komandu un citiem tā dalībniekiem. Mācības ir ļoti apjomīgas un intensīvas, tāpēc neviens tevi nesaprot tik labi kā citi jaunie skolotāji.”

Zane: “Izvēle ir katra paša ziņā, bet “Mācītspēks” ir skolotāju izglītības projekts, un tā komanda, ar kuru nonācu skolā, ir tik tiešām zinoša un ieinteresēta, lai veicinātu tevis kā jaunā skolotāja izaugsmi cieņpilnā un atbalstošā vidē un gādātu, lai šī pieredze ir pēc iespējas augstvērtīgāka. Komanda rod jaunus risinājumus neordinārām situācijām un pārsteidz savā radošumā, cilvēcībā un personiskajā attieksmē, par ko esmu ļoti pateicīga, īpaši savai kuratorei Rutai!”

Kristaps: “Pēdējo divu gadu laikā es sapratu, ka nebiju tik labs skolotājs, kā man šķita. Projektā ieguvu ļoti lielu atbalstu no visiem skolotājiem, kuratoriem un vadītājiem. Nepārtraukta sevis vērtēšana un uzlabošana ir lietas, kuras var paņemt no projekta “Mācītspēks” neatkarīgi no tā, vai būsi vai nebūsi skolotājs. Ja ir kaut mazākā doma kļūt par skolotāju, tad ir vērtīgi pieteikties šim projektam.”

Artūrs: “Dalība projektā ir sevis pilnveide un iespēja no malas paskatīties to, kā norit mācību stundas. Pieredze jebkurā gadījumā paliek pieredze, kuru neviens tev neatņems.”

Projektu “Mācītspēks” īsteno Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte, Daugavpils Universitāte un nodibinājums “Iespējamā misija”, to pārrauga Izglītības un zinātnes ministrija. Projekts “Mācītspēks” tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta Nr. 8.2.1.0/18/I/004 “Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena “Izglītība un pedagoģija” studiju programmas” ietvaros.

Foto:canva.com