Kritienu rezultātā slēpojot un snovojot visbiežāk tiek gūti lūzumi

Dati liecina, ka visbiežāk – 43% gadījumu – neveiksmīga kritiena rezultātā ziemas sportu veidu cienītāji gūst dažādas kāju traumas – sastiepumus vai lūzumus, savukārt katrs ceturtais negadījums (26%) saistīts ar roku traumām – gūti apakšdelmu, roku pirkstu, plaukstu un plecu sasitumi vai lūzumi. Šādu tendenci apstiprina arī “Žagarkalna” snovborda instruktors Aivars Būris: „Esmu novērojis, ka ļoti bieži tiek traumētas rokas, jo, līdzko tiek zaudēts līdzsvars, rokas neapzināti tiek paliktas zem dibena, lai mīkstinātu kritienu. Tas nav pareizi, jo tādā veidā viegla sasituma vietā tiek iegūta lauzta roka. Snovošanas apmācībās mēs vienmēr mācām, ka tikpat svarīgi kā iemācīties pareizi snovot ir arī apgūt prasmi, kā pareizi krist.”

Ja negadījums noticis ārvalstīs, cietušajam jārēķinās ne tikai ar sabojātu atpūtu bet arī papildu izdevumiem, ka nelielu traumu gadījumā vidējās izmaksas ir līdz 1 000 eiro, bet nopietnāku traumu gadījumā izmaksas parasti ir vairāku tūkstošu apmērā vai pat desmitos tūkstošu.

„Nereti ziemas sporta ceļojumi mēdz beigties daudz ātrāk, nekā plānots, ceļotājiem gūstot nopietnas traumas – katru dienu saņemam pieteikumus par izdevumu apmaksu saistībā ar slēpošanas vai snovošanas laikā notikušu negadījumu. Lai gan visbiežāk tiek gūti sastiepumi un lūzumi, ir gadījumi, kad vienīgā iespēja cietušo no kalna nogādāt medicīnas iestādē ir izmantot medicīniskā helikoptera palīdzību. Diemžēl šādi negadījumi var radīt zaudējumus pat 15 tūkstošu eiro apmērā,” komentē Jaroslava Tomaševiča, BALTA Ceļojumu un nelaimes gadījumu produktu vadītāja, norādot, ka apdrošinātājs sedz ne tikai izdevumus par pirmo palīdzību, par operāciju un cietušā transportēšanu uz medicīnas iestādi, ja tas nepieciešams, bet arī par klienta nogādāšanu mājās – arī tajos gadījumos, kad šim nolūkam nepieciešams speciālais medicīniskais transports.

Piemēram, vienā no pieteiktajiem gadījumiem slēpotājs nokrita un guva sarežģītu elkoņa locītavas lūzumu, bet citā kritiens izraisīja četru mugurkaula skriemeļu lūzumu. Šādu bīstamu lūzumu rezultātā cietušajam jānodrošina pusguļus vai guļus stāvoklis, tāpēc transportēšanai tiek izmantots medicīniskās palīdzības transports. Jāņem vērā, ka nereti aviosabiedrības nevar nodrošināt pasažiera pārvešanu pusguļus vai guļus stāvoklī, kas nozīmē, ka transportēšana ar specializētu transportlīdzekli ir jānodrošina ne tikai no notikuma vietas līdz medicīnas iestādei, bet arī uz Latviju.

Pēdējo trīs gadu laikā par negadījumiem, kas saistīti ar ziemas sportu, BALTA atlīdzībās izmaksājusi vairāk nekā 127 tūkstošus eiro, savukārt šī gada pirmajās dienās pieteikto negadījumu zaudējumu apmērs ir jau aptuveni 15 tūkstošu eiro.

Būtiski ir pieminēt, ka, ceļojot pa Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm, īpaši noderīga mēdz būt Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK), kas lielā daļā gadījumu var sniegt iespēju saņemt valsts apmaksātu neatliekamo un nepieciešamo veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kādā tā ir nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem. Diemžēl šāda tipa ceļojumos, kad ziemas sporta cienītājs dodas atpūtā uz kalnu kūrortiem, kuros pārsvarā pieejamas tikai privātās klīnikas, visbiežāk EVAK kartes piedāvātie pakalpojumi nedarbojas, kā rezultātā cietušajam finansiālu palīdzību spēs sniegt tikai viņa apdrošinātājs, no kura ceļotājs ir iegādājies ceļojumu apdrošināšanu. Tāpat jāņem vērā, ka EVAK karte nesedz repatriācijas izmaksas, kas lielākoties sasniedz vairākus tūkstošus.

Apdrošinātājs ir sagatavojis vairākus ieteikumus, kā sagatavoties maksimāli drošam ziemas sporta ceļojumam:

• Būtiski, dodoties ziemas sporta ceļojumā uz ārzemēm, ir pievērst uzmanību visām detaļām – cik drošas ir plānotās sporta aktivitātes un cik daudz no iecerētā pašam ir pa spēkam. Ziemas sporta ceļojumos nebūtu prātīgi riskēt un doties, piemēram, uz daudz augstāku un stāvāku kalnu, nekā līdz šim ir praktizēts;
• Noteikti nedrīkst aizmirst par ķiveri. Tā, protams, nepasargās no visiem negadījumiem, tomēr samazinās risku krītot gūt nopietnas traumas. Tāpat ieteicams ziemas sporta aktivitāšu laikā savas drošības labad izmantot arī roku, ceļu, muguras un citus sargus;
• Sagatavošanās treniņi ir obligāti. Pirms ziemas sporta ceļojumiem ir svarīgi sevi jau iepriekš fiziski sagatavot, lai ceļojuma laikā ķermenim nerastos lieka pārpūle un „šoks” par pēkšņajām sporta aktivitātēm;
• Gan pirms ceļojuma, gan pirms pašām ziemas sporta aktivitātēm būtiski ir pārliecināties par ekipējuma tehnisko stāvokli. Nekad nedodieties slēpot vai snovot uz kalna, ja ekipējums ir bojāts vai jums nav piemērots;
• Pirms došanās ceļojumā ir vērts tikties arī ar savu ģimenes ārstu un noskaidrot vispārējo veselības stāvokli. Svarīgi būtu veikt sirds un asinsspiediena pārbaudes, lai būtu drošība par to, ka veselības stāvoklis ir atbilstošs ziemas sporta aktivitātēm.