Aptauja: katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam nav laika pusdienām

Kaut arī divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju darba dienās ņem līdzi pašu sagatavotās maltītes vai pusdieno mājās, katrs desmitais atzīst, ka laika pusdienām neatliek vispār, turklāt uz to visbiežāk norāda gados vecāki cilvēki, liecina “Narvesen” veiktā aptauja.* 

Biežāk uz laika trūkumu pilnvērtīgu pusdienu ieturēšanai norāda vīrieši, un izrādās, ka visaizņemtākie ir cilvēki 50–74 gadu vecumā – no pusdienām laika trūkuma dēļ atsakās 13% iedzīvotāju šajā vecuma grupā. Tikmēr jauniešu vecuma kategorijā tādu ir tikai 5%.

“Pētījuma rezultāti pierāda, ka, jo jaunāks cilvēks, jo vairāk laika viņš atvēl pilnvērtīgai maltītei. Iespējams, tas saistīts ar to, ka jaunieši izteikti interesējas par veselīgu dzīvesveidu, dažādām specifiskām diētām, piemēram, veģetāru vai vegānu uzturu, kā arī arvien vairāk apzinās, ka pusdienas ir svarīga ēdienreize. Ja cilvēks ir paēdis sabalansētu maltīti, viņš visu dienu ir enerģijas pilns un vakarā neizvēlas pārmērīgi lielas porcijas, tā kompensējot arī pusdienās neapēstās kalorijas un uzturvērtību un iedzīvojoties liekā svara un citās veselības problēmās,” skaidro SIA “Narvesen Baltija” Mārketinga un komunikācijas departamenta direktore Ilze Dumceva.

Kā rāda aptaujas dati, čaklākas pusdienu gatavotājas ir sievietes: 71% dāmu un salīdzinājumam tikai 60% kungu uz darbu ņem līdzi mājās pagatavotu ēdienu vai arī pusdieno savā virtuvē. Vīrieši biežāk izvēlas doties pusdienās uz kafejnīcu vai restorānu (18% vīriešu un 11% sieviešu). 

Savukārt sievietes mazliet biežāk izvēlas jau gatavu maltīti, ko var iegādāties tirdzniecības vietās. Kopumā šādu risinājumu izvēlas 10% Latvijas iedzīvotāju, biežāk rīdzinieki un gados jauni cilvēki. Ja Rīgā gatavos ēdienus pērk 13% iedzīvotāju, tad Pierīgā – tikai 7%, bet Latvijas reģionos šis skaits svārstās no 8 līdz 11%. 

“Redzam, ka pieprasījums pēc gatavajiem ēdieniem ir diezgan vienmērīgs visā Latvijā. Tāpēc arī pastāvīgi paplašinām “Narvesen” sortimentu un rūpējamies, lai tajā ienāktu daudzveidīgi, sabalansēti produkti: ne tikai uzkodas, bet arī salāti, siltie ēdieni, vegāniem un veģetāriešiem piemērots uzturs. Arvien biežāk cilvēki novērtē kvalitatīvas uzkodas pa ceļam, kas jau sen vairs nesaistās tikai ar čipsiem un saldumiem. Ikdienas uzturā ienāk veselīgākas, ilgtspējīgākas izvēles dažādu diētu cienītājiem. Tāpēc arī tirgotājiem ir jāiet kopsolī ar klientu vēlmēm un paradumiem un jāspēj piedāvāt pilnvērtīgu uzturu,” uzsver Ilze Dumceva. 

* Aptauju par ēdienu un dzērienu iegādi līdzi ņemšanai veicis Norstat 2021. gada septembrī, aptaujājot 1002 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.

Foto:pexels.com