Vairāk nekā 80% neizprot pašu parakstīto dokumentu saturu

To, ka iedzīvotājiem trūkst zināšanas juridiskajos jautājumos, kā arī izpratnes, kad jāvēršas pēc juridiskas palīdzības, apstiprina arī Latvijas Zvērinātu notāru padomes un SKDS pērn veiktā aptauja, kurā 43,2% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka viņu juridiskās zināšanas ir vājas, 36,4% – ka tās ir vidējas. Tikai 17,8% savas zināšanas novērtēja kā labas.

“Cilvēki atzīst nespēju saprast juridiskus dokumentus, tāpēc privātā jeb mājas kārtībā sagatavots, piemēram, pirkuma līgums, dāvinājuma līgums vai testaments bieži vien var izrādīties šāviens pašam kājā,” stāsta Sandra Stīpniece, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja. Pirmkārt, šādiem pašrocīgi rakstītiem dokumentiem ir augsts viltošanas risks. Otrkārt, tie veido arī pelēko zonu, kurā iespējama gan nezināmas izcelsmes kustamas mantas legalizācija, gan krāpniecība.

Krāpniecības riskam īpaši ir pakļauti sociāli mazāk aizsargātie iedzīvotāji, kuriem nereti trūkst ne tikai zināšanas, bet arī finansiālu iespēju algot juristu, lai nodrošinātu savu interešu pārstāvību darījumā. “Līdz ar to otra darījuma puse, piemēram, īpašuma pircējs var manipulēt ar pārdevēja interesēm un tiesībām, noformējot darījuma dokumentus sev par labu. Daudzkārt ir dzirdēti un arī plašsaziņas līdzekļos aprakstīti gadījumi, kad cilvēki zaudējuši gan īpašumu, gan daļu vai pat visu naudu, ko par to vēlējušies saņemt,” uzsver Sandra Stīpniece, norādot, ka Latvijas Zvērinātu notāru padomes un SKDS aptaujā tika noskaidrots arī tas, ka 62,9% Latvijas iedzīvotāju mēdz parakstīt līgumus, tos nemaz neizlasot.

“Arī īpašuma pārdevējs var manipulēt ar pircēja tiesībām un iespējām ietekmēt darījuma saturu, īpaši, ja pircējam trūkst zināšanu par juridiskajām darījumu niansēm vai naudas, lai algotu savu advokātu konsultācijām pie līguma sastādīšanas un pirkuma noformēšanas. Rezultātā pastāv risks, ka ģimene iegādājusies savu pirmo mājokli pēc neizdevīgiem nosacījumiem, paļaujoties uz to, ka pārdevējs ir kompetents un uzticams darījuma partneris, kas diemžēl reizēm tā nemaz nav,” saka Sandra Stīpniece.

Darījuma sagatavošana pie notāra ir praktiski vienīgā iespēja nodrošināt, lai tas atbilst pušu patiesai gribai un viņi saprot visas tiesiskās sekas, kā arī vai darījuma noteikumi nav pretrunā likumiem. Daudzās Eiropas valstīs, nosakot, ka nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumi obligāti sagatavojami pie notāra, viens no mērķiiem ir tieši fakts, ka tādējādi notārs preventīvi iestājas par mazāk aizsargāto darījuma pusi. Noslēdzot darījumu t.s. notariālā akta formā, tā saturu nevar apgāzt nedz ar liecinieku liecībām, nedz ar mājas kārtībā sastādītiem dokumentiem.

Attēls: http://www.wikihow.com

TOP Komentāri

avatar