Eksperts: Zināšanu trūkuma dēļ nomnieki bieži pārmaksā par elektroenerģiju

Kā norāda eksperts, lielākoties nepamatotipārmaksā tie nomnieki, kuri par elektroenerģiju norēķinās, pamatojoties uz patērēto kilovatstundu skaitu, kas iegūts no elektroenerģijas kopīgā skaitītāja uzskaitīto kilovatstundu skaita, atņemot citiem nomniekiem piederošo skaitītāju uzskaitīto kilovatstundu skaitu. Ņemot vērā, ka šis aprēķins nav precīzs, nomnieks, kura telpās nav uzstādīts atsevišķs elektroenerģijas skaitītājs, ir spiests maksāt par koplietošanas telpās patērēto elektroenerģiju, kā arī segt izdevumus, ko rada neuzskaitītais patērētās elektroenerģijas apjoms un zudumi elektroenerģijas transportēšanas laikā.

“Nesen pie mums vērsās uzņēmums, kas uzsācis darbību jaunās, nomātās telpās un par elektronerģiju ik mēnesi saņem trīs reizes lielākus rēķinus nekā iepriekšējā vietā. Ņemot vērā, ka tehniskais aprīkojums un iekārtas ir tās pašas, šāds izmaksu pieaugums uzņēmuma vadībai raisīja šaubas. Veicot situācijas analīzi un energoauditu, noskaidrojām, ka uzņēmuma patērētās elektroenerģijas apjomu apsaimniekotājs aprēķina, no kopīgā skaitītāja reģistrēto kilovatstundu skaita atņemot citiem nomniekiem piederošo skaitītāju reģistrēto kilovatstundu skaitu. Šāda aprēķina rezultātā uzņēmums saņem rēķinu ne tikai par savu patērēto elektroenerģiju, bet arī elektronenerģijas zudumu radītajām izmaksām. Turklāt uzņēmums nevar celt pretenzijas pret apsaimniekotāju par šo rēķinu lielo apmēru, jo nomas līgumā tas ir piekritis, ka patērētā elektroenerģijas apjoms tiek aprēķināts iepriekšminētajā veidā,” stāsta Andrejs Podgornovs.

Eksperts novērojis, ka visbiežāk iedzīvotāji šādās situācijās nonāk zināšanu trūkuma dēļ. Lielākā daļa nepievērš pietiekamu uzmanību nomas līgumā iekļautajiem nosacījumiem. Tāpat bieži vien līguma sadaļas, kas skar elektroenerģiju, tiek sastādītas pavirši, un virkne būtisku jautājumu netiek skaidri definēti, piemēram, piederības robeža, nomnieka un mājas īpašnieka pienākumi un atbildība.

“Ierasts, ka līgumos tiek iekļauti vien pāris nosacījumi, kas skar elektroenerģijas patēriņu un piegādi. Tie skaidri nenosaka, piemēram, kas sedz izmaksas, ko rada elektroenerģijas zudumi, kas atbild par sistēmas modernizāciju, kā tiek uzstādītas elektroenerģijas uzskaites ierīces. Tādēļ katrs ēkas apsaimniekotājs strādā pēc savas sistēmas, un nomniekiem nereti nākas samierināties ar papildu izdevumiem,” problēmu raksturo Andrejs Podgornovs.

Lai izvairītos no neplānotiem izdevumiem, eksperts iesaka pirms nomas līguma parakstīšanas iepazīties ar tā saturu. “Ja līgumā nav iekļauti nosacījumi par piederības robežu, īpašnieka un nomnieka atbildību, tie noteikti ir jāiekļauj. Tas nākotnē var krietni vienkāršot dažādu problemātisku jautājumu risināšanu. Kā labs piemērs var kalpot uzņēmuma Sadales tīkls līgumi, kuros ir detalizēti izskaidroti elektroenerģijas piegādātāja un lietotāja pienākumi un atbildība.”

Tāpat ikvienam nomniekam jāpievērš uzmanība tam, lai patērētās elektroenerģijas uzskaiti veiktu atsevišķs elektroenerģijas skaitītājs. Ja tāda nav, vienojoties ar īpašnieku, skaitītājs jāuzstāda. Jāraugās gan, lai skaitītājs būtu kalibrēts, atbilstu visiem standartiem (derīgs komercuzskaitei) un tiktu pareizi ierīkots, pretējā gadījumā tā mērījumi var būt kļūdaini un cerētais ietaupījums izpaliks. “Mūsu pieredzē ir bijis pat gadījums, kad nekvalificētu elektriķu nepareizi uzstādīta elektroenerģijas uzskaites sistēma ik mēnesi fiksē par 40% mazāk patērētās elektroenerģijas nekā tas ir patiesībā. Rezultātā klients regulāri norēķinājās par mazāku patērētās elektroenerģijas daudzumu, bet apsaimiekotājs ik mēnesi bija spiests maksāt par to elektroenerģijas apjomu, ko klients bija patērējis, bet uzskaites sistēma nebija fiksējusi,” brīdina Andrejs Podgornovs. Kā norāda eksperts, nepareizas uzskaites ierīkošanas rezultātā par zaudētāju var kļūt gan nomnieks – pārmaksājot par nepareizi uzskaitīto elektroenerģiju, gan apsaimniekotājs – sedzot izdevumus, kas radušies no kopīgi patērētās elektroenerģijas skaitītāja radījuma atņemot nomnieku skaitītāju radījumu summu.

Kādai no iesaistītajām pusēm visbiežāk ir jāapmaksā elektroenerģijas zudumu radītās un ar elektrosistēmas uzturēšanu saistītās izmaksas. Eksperts iesaka vairākus risinājumus –  piemēram, paaugstināt pārdotās elektroenerģijas cenu nomniekiem, nepārsniedzot likumā noteikto cenu slieksni, vai izmaksas līdzsvarot, ieviešot nelielu ikmēneša abonēšanas maksu visiem nomniekiem. Pēc Andreja Podgornova domām, gan cenas paaugstināšana, gan abonēšanas maksas ieviešana ļautu gan savlaicīgi modernizēt elektroapgādes sistēmu, gan nodrošināt tās atbilstošu ekspluatāciju. Tiesa gan, lai cenas pieaugums vai aprēķinātā abonēšanas maksa būtu pamatota un godīga, ieteicams veikt elektrosistēmas auditu, ar kura palīdzību tiek aprēķināti precīzi elektroenerģijas zudumu apjomi.

Aleksa Spriņģe 

AS Inspecta Latvia komunikācijas konsultante