“Labākie” un “sliktākie” produkti gremošanas sistēmai: Iesaka farmaceite

Cilvēka gremošanas sistēmas galvenais uzdevums ir barības vielu uzņemšana un pārveide, tādējādi nodrošinot organismu ar enerģiju un citiem izejmateriāliem, kas nepieciešami veselības un dzīvības funkciju pilnvērtīgai uzturēšanai. Lai gremošanas sistēma spētu darboties kā nākas, ir svarīgi ievērot veselīga uztura pamatprincipus un ikdienā atturēties no ēdieniem, kas veicina gremošanas darbības traucējumus. Kurus produktus vērts iekļaut ēdienkartē un no kā vajadzētu izvairīties, skaidro Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.

Gremošanas process aizsākas jau mutes dobumā, kur, košļājot ēdienu, tas tiek sadalīts sīkākos gabalos un samitrināts ar siekalām, kuru sastāvā esošie enzīmi sāk šķelt pārtikā atrodamos cukurus un iznīcina mikroorganismus. Sakošļātā pārtika nokļūst barības vadā un pēc tam – kuņģī, kur kuņģa sula un enzīmi uzbriedina olbaltumvielas, veicinot to šķelšanu. Divpadsmitpirkstu zarnā nonākušo barības masu turpina apstrādāt aknās izstrādātā žults un aizkuņģa dziedzeru fermenti, bet, nonākot tievajā zarnā, barības vielas jau ir tik tālu sašķeltas, ka caur zarnas membrānu asinsritē uzsūcas nepieciešamā glikoze un aminoskābes, bet limfātiskajā sistēmā – tauku molekulas. Resnajā zarnā nokļūst nesagremotie barības pārpalikumi, no kā tiek uzsūkts ūdens, un šķiedrvielas, ko, savukārt, izmanto resnajā zarnā mītošās baktērijas, kam ir īpaši svarīga loma veselas imūnsistēmas nodrošināšanā.

“Gremošanas sistēmas darbība ietekmē ne vien cilvēka fizisko veselību, bet arī mentālo un emocionālo stāvokli, tādēļ rūpes par to ir visnotaļ nozīmīgas. Ir svarīgi ieviest veselīgus ēšanas ieradumus – ikdienā atturēties no kalorijām bagātiem, trekniem, asiem un saldiem ēdieniem, kā arī neizvēlēties rūpnieciski pagatavotas maltītes, jo tās visbiežāk saturēs pārlieku daudz sāls, cukura un dažādus garšas, formas un derīguma termiņa uzlabotājus. Ieteicams ēst pēc iespējas vienkāršāku, mājās gatavotu ēdienu, iekļaut ēdienkartē sezonālus produktus, uzturā vairāk lietot dārzeņus, bet saldumus aizstāt ar augļiem un riekstiem. Tāpat svarīgi atcerēties par regulāru ūdens uzņemšanu,” stāsta farmaceite Ivanda Krastiņa.

Produkti, kas uzlabos gremošanas sistēmas darbību

• Pilngraudu produkti, piemēram, rudzu maize, auzas un kvinoja, satur ievērojamu daudzumu šķiedrvielu, kas pabaro zarnu mikrofloru un palīdz vairoties labajām baktērijām, tādējādi stabilizējot cukura līmeni organismā un palīdzot uzturēt veselīgu ķermeņa svaru. Pētījumi apliecina, ka rudzu šķiedrvielas labvēlīgi iedarbojas uz veselību un mazina resnās zarnas vēža risku.
• Dārzeņi ir bagātīgs šķiedrvielu, vitamīnu un minerālvielu avots, kas ļauj nodrošināt regulāru vēdera izeju un attīrīt zarnu traktu no toksīniem, kā arī sniedz vērtīgās barības vielas zarnu baktērijām. Gremošanas sistēmai īpaši noderīgi būs dārzeņi, kuru sastāvā ir inulīns (puravi, sīpoli, ķiploki, topinambūri, pusgatavi banāni, sparģeļi) – tie veicina baktēriju vairošanos, ļauj normalizēt glikozes līmeni asinīs un samazina apetīti.
• Skābēti un fermentēti produkti, piemēram, skābēti kāposti un kimči, uzturā būtu jālieto regulāri – tie palīdz zarnu traktam darboties bez aizķeršanās, veicina stipru imunitāti un uzlabo garastāvokli.
• Skābpiena produkti (kefīrs, bezpiedevu jogurts, rjaženka un rūgušpiens) uzlabo zarnu darbību un vēdera izeju, stiprina imunitāti un samazina vēža risku. Šos skābpiena produktus var izmēģināt arī tie, kam ir laktozes nepanesamība, jo fermentēšanās procesa laikā laktoze tiek daļēji sašķelta.

Produkti, kas apgrūtina gremošanas sistēmas darbību

• Trekni, asi, piparoti un žāvēti produkti intensīvi kairina kuņģi, pastiprinot skābes izdalīšanos, kā arī noslogo aknu, aizkuņģa dziedzera un tievās zarnas darbību.
• Produkti ar augstu cukura saturu – saldumi, balto miltu izstrādājumi – paaugstina cukura līmeni asinīs, izjauc organisma mikrobiomu un veicina pūšanas un rūgšanas procesus zarnās, tādā veidā nereti radot iekaisuma procesus gan zarnās, gan uz ādas.
• Kafijas, tējas un citu kofeīnu saturošu produktu bieža lietošana var izsaukt kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas kairinājumu, grēmas, arī sliktu dūšu.
• Alkohols nelabvēlīgi ietekmē gremošanas sistēmas darbību kopumā, kaitē gremošanas trakta gļotādai, izjauc zarnu mikrofloru, veicina iekaisuma procesus un vairo organismā toksīnus.

“Ieturot maltīti, ir svarīgi tai pievērsties un ēst nesteidzīgi, izbaudot sagatavoto ēdienu un rūpīgi sakošļājot barību. Labāk ir ēst biežāk un mazām porcijām trīs līdz piecas reizes dienā. Ja piemeklējuši viegli gremošanas traucējumi – uzpūties vēders, gāzu veidošanās, vieglas spazmas – var izlīdzēties ar zāļu tējām, piemēram, ķimeņu, piparmētru vai kumelīšu tēju. Tās uzlabos gremošanas procesus, darbosies spazmolītiski un nomierinoši. Ja ir nedaudz nelaba dūša, noder ingvera tēja ar citronu – tā mazina nelabuma sajūtu un stimulē gremošanas procesus. Ja ēsts daudz trekna, ogļhidrātiem bagāta ēdiena, talkā var ņemt gremošanas enzīmus. Savukārt aizcietējumu gadījumā svarīgi atcerēties par pietiekamu šķidruma uzņemšanu. Palīdzēs arī šķiedrvielām bagāti produkti, piemēram, pupiņas, bietes vai brokoļi, kā arī uztura bagātinātāji, kas veicina zarnu darbību,” iesaka farmaceite.

Foto: ilustratīvs (pexels.com)