Četri noderīgi padomi zaļākam dzīvesveidam

Ar katru dienu cilvēki patērē arvien vairāk planētas resursu – ar šī brīža patēriņu un dzīvesveidu cilvēcei, lai tā varētu dzīvot videi draudzīgi, būtu nepieciešama teritorija trīs planētu Zeme apmērā. Elektrības, ūdens un citu resursu taupīšana, pārdomāti pirkumi, vietējās produkcijas un atjaunojamu materiālu izvēle – mūsu ikdienā ir daudz lietu un sīkumu, kurus mainot, varam mazināt savu ekoloģisko pēdu jeb kaitīgo ietekmi uz vidi. Dabai draudzīga dzīvesveida projekta “Es daru tā!” eksperti apkopojuši četrus noderīgus padomus, kā varam dzīvot videi draudzīgāk.  

Dabai draudzīga iepirkšanās

Samazini savu plastmasas, iepakojumu un citu resursu patēriņu – mūsu ikdienas pirkumi veikalā rada milzu ietekmi uz vidi, tāpēc noderīgākais padoms ir, pirmkārt, pirms katra no tiem godīgi sev uzdot jautājumu: “Vai man šo lietu patiešām vajag?” Tas attiecas gan uz ātri no modes izejošu apģērbu iegādi, gan citām lietām, ko dažkārt izmantojam tikai vienu reizi. 

Būtiska sadaļa pārdomātu pirkumu sarakstā ir arī pārtika, piemēram, izvairoties pirkt produktus plastmasas vai citos grūti pārstrādājamos iepakojumos, nesezonālus dārzeņus – jo tie uz veikaliem nesezonas laikā tiek vesti no citām pasaules malām, palielinot kaitīgos izmešus, vai arī tiek ražoti siltumnīcās, liekot lietā sildierīces un citas enerģiju patērējošas iekārtas. Tieši tāpēc daudzi zaļā dzīvesveida atbalstītāji izmanto tā dēvēto tiešo iepirkšanos pie vietējām zemnieku saimniecībām.  Tāpat vērts pievērst uzmanību ar godīgas tirdzniecības zīmēm marķētiem produktiem, kas ražoti nekaitējot videi un cilvēkiem, piemēram, ar nelegālu un mazapmaksātu nodarbinātību jaunattīstības valstīm. Ne mazāks svarīgs ir pārtikas atkritumu jautājums: nepārdomātu pirkumu dēļ liela daļa iegādātās pārtikas tiek izmesta, tāpēc plāno savus iknedēļas pirkumus un pērc tikai to, ko ģimene patiešām var apēst. Ja kaut kas palicis pāri – pirms beidzies derīguma termiņš, varbūt vari atrod kādam, kam tas vairāk vajadzīgs? 

Investē daudzkārt lietojamu iepakojumu izvēlē – tā vietā, lai iegādātos kārtējo dzērienu PET pudelē, izmanto daudzkārt lietojamās ūdens pudeles. Arī Latvijā šobrīd sākuši darboties veikali, uz kuriem vari doties pats ar savām tukšajām burciņām vai eko maisiņiem. Arī kafiju ikdienas skrējienā vari uzpildīt pats savā daudzkārt lietojamajā termokrūzē – pie tam dažās kafejnīcās vai par šādu dabai draudzīgu soli vari tikt pat pie atlaides! Plastmasas maisiņiem un kārbiņām mūsdienās ir tik daudz alternatīvu, piemēram, bioloģiskās vaska drāniņas līdzi ņemtās sviestmaizes ievīstīšanai – vērts vien painteresēties! 

Energoefektivitāte mājās un izvairīšanās no ķimikālijām

Videi draudzīgs dzīvesveids galvenokārt sākas pie mums mājās, pie tam daudzos aspektos tas nozīmē arī ietaupītu naudu:

• Ierobežo savu enerģijas patēriņu – sākot no elektrības pārdomātas izmantošanas, izslēdzot to istabās, kurās tobrīd neviens neuzturas, līdz enerģijas taupīšanai paredzētu spuldzīšu uzstādīšana. Elektroenerģiju taupīt palīdzēs arī pārdomāti elektroiekārtu pirkumi, un svarīgākā lieta, uz ko skatīties ir to energoefektivitātes vērtējums, kas ir robežās no A+ līdz G. A+ marķētas ierīces darbošanās laikā patērē vismazāk elektrības. Savukārt ja plāno būt ilgākā prombūtnē ceļojumā, izslēdz visas elektroierīces, tai skaitā, izraujot tās no kontaktligzdas, piemēram TV, interneta rūteris vai boilers. Svarīga arī mājās izmantoto elektroiekārtu regulāra apkope, piemēram, neveicot regulāras apkopes ūdens boileram, tā sildelementi var apaugt ar kaļkameni, kas palielina ūdens uzsildīšanai nepieciešamo elektrības patēriņu. 
• Atjaunojamo energoresursu lietošana: Ja dzīvo mājā, ilgtermiņā lieliska investīcija dabai draudzīgam dzīvesveidam un arī maciņam ir saules paneļu vai citu atjaunojamo enerģijas avotu uzstādīšanai.
• Ekoloģiski tīrīšanas produkti – tas saistīts ne tikai ar mūsu pašu, bet arī planētas veselību. Daudzas sadzīves ķīmijā esošās vielas, caur notekūdeņiem, pat tos attīrot, tik un tā nonāk atpakaļ vidē un ir dzīvajai dabai kaitīgas. 
• Ūdens taupīšana: tas nozīmē, gan laikus izslēgtu ūdens krānu, gan to, kādas iekārtas izvēlamies. Piemēram, sen zināms fakts ir tas, ka trauku mazgājamā mašīna patērē daudzkārt mazāk ūdens, nekā tos mazgājot ar rokām. Taču atšķiras arī šo iekārtu ūdens patēriņš, tāpēc izvēlies tādas, kuras taupa gan elektroenerģiju, gan ūdeni – eko režīmos. Tāpat ūdeni varam taupīt arī citos veidos, piemēram, aizgriežot ūdens krānu, kamēr putojam matus vai tīrām zobus un atverot tikai tad, kad tas tiešām vajadzīgs.  

Pārdomāta pārvietošanās un ceļošana

Būtisks solis planētas gaisa kvalitātes un siltumnīcas efekta mazināšanai ir pāriešana uz elektroauto vai hibrīda un citiem spēkratiem ar maksimāli zemu CO2 izmešu daudzumu. Taču svarīgi par savu ietekmi uz vidi padomāt arī no cita skatpunkta: vai es ikdienā pietiekami pārvietojos ar velosipēdu vai  kājām – varbūt līdz tuvējai pasta nodaļai varu doties raitā pastaigā nevis auto – tas nāks par labu gan paša veselībai, gan videi. Tāpat būtisku artavu var dot sabiedriskā transporta izmantošana vai auto koplietošana, piemēram, ar draugiem uz atpūtas vietu dodoties maksimāli piepildītos auto nevis katram ar savu. 

Negatīvu ietekmi uz vidi veicina arī aviosatiksme un ceļošana: protams, ceļoti patīk visiem, taču to vienmēr var darīt videi draudzīgāk. Piemēram, gadījumos, kad tas iespējams, izmantojot vilcienu, nevis lidmašīnu. Tāpat vērts atcerēties, ka daži ceļošanas veidi atstāj lielāku ietekmi uz vidi nekā citi, piemēram, kruīza ceļojumi – pamatīga starptautisku kruīza kuģu flote emitē pat 10 reizes vairāk sēra oksīda nekā 100 miljoni automašīnu. Savu ietekmi uz vidi varam mazināt arī, pakojot savu čemodānu – lielāks svars lidmašīnā nozīmē arī lielāku degvielas patēriņu.

Eko filosofija darba vietā

Par vidi varam rūpēties, arī biroja ikdienā – arī šeit būtiskākais jautājums ir par pārdomātu resursu uzlietošanu, piemēram, papīrs – pirms printē,  aizdomājies, vai tas patiešām ir vajadzīgs, jo ne mazums izdrukāto dokumentu pēc īsas sapulces nonāk pa tiešo miskastē vai labākajā gadījumā – papīra šķirošanas kastē. Tāpat būtisks ieguldījums ir elektrības taupīšana: tā kā pašam no savas kabatas par to nav jāmaksā, daudzi par to birojā mēdz piemirst. Savu ieguldījumu var sniegt arī darba devēji, parūpējoties, lai darba vietā ir vieta velosipēdiem, veicinot dabai draudzīga transporta izmantošanu.

Dabai draudzīga dzīvesstila pieredzes apmaiņas kampaņas “Es daru tā!” ietvaros dažādi cilvēki, tai skaitā sabiedrībā pazīstamas personības, publiski dalās ar savu pieredzi un ieradumiem, kas ļauj dzīvot dabai un planētai draudzīgāk. Kampaņa “Es daru tā!” tiek īstenota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. 

Foto:canva.com