Pieci padomi svešvalodas apguvei pašmācības ceļā

Grupu apmācība, individuālas nodarbības un specializētas valodu skolas – iespēju tiem, kas nolēmuši apgūt svešvalodu, ir daudz. Bet vai svešvalodu iespējams apgūt paša spēkiem no nulles, un ar ko būtu jāsāk? Labā ziņa: svešvalodas apguve pašmācības ceļā ir sasniedzams mērķis, taču ļoti būtisks ir pareizs rīcības plāns un apņemšanās pie tā pieturēties. Valodu centra “Berlitz” speciālisti dalās ar pieciem noderīgiem padomiem svešvalodas apguvei pašmācības ceļā. 

Sastādi pats savu programmu

Jebkuras valodas kvalitatīvas apguves pamatā ir sistemātiska pieeja – citādi zināšanās, tai skaitā prasmē runāt, nākotnē būs pamatīgi robi. Valodas apguves sākuma posms ir brīdis, kas tiek ielikti  pamati  visam valodas apguves procesam, un ir ļoti svarīgi, lai šie pamati ir stabili.  Šī iemesla dēļ speciālisti šajā posmā nereti iesaka vismaz nelielu valodas pamatkursu profesionāļu uzraudzībā vai individuālas nodarbības. Tomēr, ja esi nolēmis par labu pilnīgai patstāvībai, pirmais solis būs patstāvīga izpētes veikšana par apgūstamās valodas pamatprincipiem un gramatikas pamatiem. Tas gan nenozīmē, ka uzreiz jāķeras pie sarežģītu gramatikas likumu iekalšanas. Taču kaut minimāls priekšstats par teikuma konstrukciju veidošanu un vārdu  locīšanu noteikti noderēs un ļaus neapjukt tālākajā mācību procesā. 

“Savas personalizētās programmas sastādīšana ietver arī dažādu sev pieejamo resursu apzināšanu, piemēram, atrodot noderīgas interneta vietnes, telefona aplikācijas vai YouTube kanālus. Tāpat svarīgi definēt sev interesantāko tēmu loku un valodas apguves mērķi: ja valodu apgūsi savam priekam un izklaidei ilgi gaidītā ceļojuma laikā, tad noderēs ceļošanā noderīgas tēmas un vārdiņi. Savukārt, ja valodu gribi mācīties profesionālos nolūkos – tēmu loks būs gluži cits,” stāsta valodu centra “Berlitz” pārstāve Sandra Gnevosa. 

Nepārslogo savu prātu un atmiņu

Valodas apguves sākumposmā entuziasma netrūkst, un dažkārt esam gatavi intensīvām mācībām vairākas stundas no vietas. Taču eksperti iesaka ar to nepārsteigties – šāda “kampaņveidīga” valodas apguve ilgtermiņā nav efektīva. Tā vietā ieteicams sākt pamazām, ik pa laikam atkārtojot apgūto, lai tas nogulsnējas ilgtermiņa atmiņā. To, cik ilgu laiku atvēlēt mācībām, protams, ir atkarīgs gan no laika plānošanas iespējām, gan enerģijas līmeņa, taču sākumposmā būs gana pat tikai ar 15 minūtēm dienā, ko veltīt intensīvam darbam.

Runā tā, kā cilvēki, kam valoda ir dzimtā 

Apgūstot valodu pašmācības ceļā, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir iemācīties to tā, lai vārdu krājums, izteicieni un zināšanas būtu pietiekamas un atbilstošas tam, lai valodu viegli izmantotu arī reālajā dzīvē. 

“Daudzi cilvēki, apgūstot valodu pašmācības ceļā, pārlieku koncentrējas uz rakstisko informāciju un daudz lasa grāmatas un citus izdevumus. Lasīšana ir lielisks veids, kā paplašināt vārdu krājumu un nostiprināt zināšanas, taču tas nesagatavo tam, lai valodu pēc tam liktu lietā reālā sarunā. Tāpēc iesācējiem īpaši svarīgi ir klausīties dažādus audio materiālus, kuros runā cilvēki, kam šī valoda ir dzimtā. Tas iemācīs dažādus izteicienus, nostiprinās klausīšanās prasmes, bez kurām neiztikt reālā sarunā, kā arī mācīs izrunu. Izruna ir vēl viens ārkārtīgi būtisks valodas apguves aspekts, tāpēc klausoties šādus audio tos ik pa laikam var nopauzēt un censties dzirdēto atkārtot skaļi,” iesaka S. Gnevosa. 

Atkārtošana tiešām ir zināšanu māte! 

Tie, kas kādu svešvalodu mācījušies grupu nodarbībās, zina, ka dažādas tēmas un gramatikas likumi ik pa laikam tiek atkārtoti. Vai arī katra nākamā nodarbība sākas ar nelielu kopsavilkumu no iepriekšējās. Un ne velti: apgūto tēmu, vārdu un gramatikas atkārtošana to nostiprina mūsu atmiņā. 

“Kad mācāmies vienatnē, protams, vilinoša šķiet iespēja apgūt arvien jaunas lietas. Tas rada sajūtu, ka strauji virzāmies uz priekšu un progresējam. Taču, ja šīs zināšanas nenostiprinām, tās, tik pat viegli kā nākušas, var no atmiņas pagaist, tur nenosēdušās. Tāpēc arī pašmācības studentiem ieteicams veidot pierakstu kladītes ar gramatiku un vārdiņiem. Noderīgas var būt arī dažādas valodas apguves aplikācijas, kas piefiksē, ko esat jau apguvis, kur visbiežāk pieļaujat kļūdas, un šīs tēmas, vārdiņus un gramatikas likumus ik pa laikam atgādina, kamēr kļūdu vairs nav,” stāsta “Berlitz” pārstāve. 

Padari to par ieradumu! 

Valodas apguve pašmācības ceļā dod lielu brīvību – ko mācīties, kad un kādā veidā. Tā ir gan priekšrocība, gan trūkums vienlaikus: lai gan vari izvēlēties un mācīties tikai to, kas tobrīd iet pie sirds, laika gaitā pēc pirmā motivācijas uzplūda zuduma var sākt izpausties cilvēka iedzimtā daba – slinkums. Mēs sākam izvairīties no tēmām un lietām, kas mums šķiet par grūtu. Valodas mācīšanās var kļūt arvien retāka un sevi motivēt – arvien grūtāk. Tāpēc, līdzīgi kā grupu nodarbības mūs radina pie regularitātes mācībās, tādu pat pieeju svarīgi ieviest arī pašmācībā, cenšoties to padarīt par ikdienas ieradumu. 

“15-30 minūšu mācības ikdienā varam ieplānot konkrētā dienas laikā. Tāpat sevi var disciplinēt, paredzēto mācību pauzi ierakstot savā kalendārā vai uzliekot atgādinājumu telefonā. Šādi atgādinājumi un apņemšanās formulēšana “skaļi” vai virtuāli palīdzēs nekrist kārdinājumā nodarbību izlaist,” iesaka S. Gnevosa.

Foto: publicitātes