Kā sevi “vitaminizēt” saaukstēšanās, gripas un citu vīrusu laikā?

Galvenais aizsargs pret saaukstēšanos un vīrusu apdraudējumiem ir stipra imunitāte. “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga atklāj trīs būtiskākos vitamīnus, kurus ieteicams lietot ziemā, lai stiprinātu imunitāti saaukstēšanās, gripas un citu vīrusu laikā, kā arī vērš uzmanību uz pareizu vitamīnu lietošanu.

D vitamīns gripas un citu saslimšanu profilaksei

D vitamīns ir jāuzņem visu gadu, jo īpaši gripas un citu vīrusu izraisītu saslimšanu profilaksei. Jo īpaši tas ir aktuāls Covid-19 vīrusa straujās izplatības laikā. Pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kuri ir saslimuši ar Covid-19, novērota smagāka saslimšanas gaita D vitamīna deficīta dēļ. D vitamīns palīdz uzturēt arī kaulu un zobu veselību, kā arī palīdz uzturēt normālu kalcija līmeni asinīs. Latvijas apstākļos D vitamīnu ar sauli vai pārtiku neuzņemam pietiekamā daudzumā, tāpēc tas papildus jāuzņem ar citiem vitamīniem un uztura bagātinātājiem tajos mēnešos, kuros trūkst saules – mēnešos, kuru nosaukumos ir R burts.

Farmaceite skaidro, ka D vitamīna deficīta konstatēšana tikai pēc simptomiem ir grūta, jo bieži vien sastopamie simptomi ir neskaidri, piemēram, nogurums, vispārējs vājums, sāpes kaulos, biežas saslimšanas ar vīrusiem vai saaukstēšanās. Svarīgi ir ņemt vērā, ka lielākā daļa cilvēku neizjūt šos simptomus. Vienīgais veids, kā pārliecināties, vai ir pietiekams D vitamīna daudzums organismā, ir veikt asins analīzi laboratorijā, lai noteiktu D vitamīna līmeni asinīs. Ar produktiem D vitamīnu daļēji  iespējams uzņemt no mencu aknu eļļas, treknām zivīm, pilngraudu pārslām, tofu, kaviāra, olas dzeltenuma, garnelēm, sviesta.

C vitamīns – ātra palīdzība imunitātes stiprināšanai

C vitamīns palīdz uzturēt imūnsistēmas darbību un veicina kolagēna veidošanos, kas nepieciešams asinsvadu, skrimšļu un kaulu darbībai. C vitamīns palīdz arī nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu, kā arī veicina nervu sistēmas darbību. C vitamīns pieejams gan kapsulās, gan tablešu, gan ūdenī šķīdināmu pulverīšu veidā.

Par C vitamīna deficītu liecina vāja imūnsistēma, ātri veidojas zilumi, deguna asiņošana, asiņojošas smaganas, pietūkušas smaganas, lēna brūču dzīšana, gremošanas traucējumi, autoimūnas slimības, sausi un sašķēlušies mati, sausi un sarkani plankumi uz ādas, rupja un sausa vai zvīņojoša āda, pietūkušas un sāpīgas locītavas, svara pieaugums. Farmaceite norāda, ka veselības problēmas, kas saistītas ar C vitamīna deficītu, var kļūt daudz izteiktākas laika gaitā un izraisīt nopietnas veselības problēmas, kā, piemēram, augsts asinsspiediens, žultspūšļa slimības, insults, ateroskleroze un citi.

Organismā neveidojas C vitamīna rezerves, tāpēc katru dienu jāēd ar šo vitamīnu bagāti dārzeņi, augļi vai ogas. To varēs atrast ogās (upenēs, zemenēs, smiltsērkšķos) un augļos (kivi, citrusaugļos), to sulās, dažādu šķirņu kāpostos (t.sk. skābētos), paprikā, zaļumos – sīpollokos, spinātos, dillēs, seleriju un pētersīļu lapās, kartupeļos, tomātos.

A vitamīns imūnsistēmas darbībai

A vitamīns jeb retinols palīdz uzturēt redzi un gļotādu veselību, veicina normālu imūnsistēmas darbību, kā arī palīdz nodrošināt dzelzs vielmaiņu. Par A deficītu var liecināt redzes pasliktināšanās, ādas problēmas, blaugznas, trausli nagi, kā arī vāja imunitāte, kas veicina vieglāku uzņēmību pret dažādiem vīrusiem un saaukstēšanos.

A vitamīnu iespējams atrast burkānos, ķirbjos, dzelteni sarkanās ogās un augļos, paprikā, tomātos, smiltsērkšķu ogās, dažādu šķirņu kāpostos, brokoļos, seleriju un pētersīļu lapās, skābenēs, sīpollokos, salātos. A vitamīns pieder pie taukos šķīstošo vitamīnu grupas, tādēļ tas labāk uzsūksies organismā, ja, piemēram, pie burkānu sulas tiks pievienota tējkarote eļļas.

Ieteikumi, ko ņemt vērā, lietojot vitamīnus?

Atsevišķus vitamīnus, tostarp D, C un A vitamīnu, var lietot nepārtraukti – visa gada garumā, ja vien ārsts nav noteicis citādi. Farmaceite atgādina, ka A vitamīns nav rekomendējams vienīgi grūtniecības laikā. Savukārt kompleksos vitamīnus, kuros ir vairāki vitamīni, bet daudz mazākās devās, nekā atsevišķā preparātā – ieteicams lietot kursa veidā, 1-2 reizes gadā.

Farmaceite iesaka pievērst uzmanību tam, ka netiek lietoti vairāki kompleksie vitamīni vienlaikus. Ieteicams izvēlēties vienu, kas konkrētajā brīdī ir aktuāls, piemēram, vitamīni grūtniecei, vitamīni sirds veselībai vai nervu sistēmas stiprināšanai.

Tāpat ir jāseko līdzi derīguma termiņam. Ikvienam medikamentam un arī vitamīniem uz iepakojuma ir derīguma termiņš. Tātad – līdz attiecīgajam datumam ražotājs garantē to atbilstību visām kvalitātes prasībām. Ja minēts tikai gads un mēnesis, tos var lietot līdz norādītā mēneša pēdējam datumam.

Farmaceite aicina būt uzmanīgākiem ar vitamīna lietošanas devām. Pirmā un vienkāršākā vitamīnu pārdozēšanas reakcija ir alerģija – pumpas un nieze. Otra blakusparādība varētu būt nepatīkama sajūta kuņģī. Šīs reakcijas var novērst, pārtraucot lietot vitamīnus, dzerot vairāk ūdeni un lietojot kādu antihistamīna preparātu. Īpaši piesardzīgiem jābūt bērniem, kuru vitamīni pieejami želeju formātā un ir ar patīkamu garšu. Farmaceite atgādina, ka, lai arī tie garšo kā konfektes, tie tāpat ir vitamīni, kuru pārdozēšana ir iespējama. Svarīgi vitamīnus lietot tik regulāri un tādās devās, kā to ir paredzējis ražotājs, citādi to iedarbība būs daļēja vai pat nebūs vispār.

Foto: publicitātes