Aptauja: Vismaz 4 no 10 Latvijas iedzīvotājiem izjūt spēcīgu “Covid-19 nogurumu”

Ieilgstot Covid-19 krīzei un valstī noteiktajiem ierobežojumiem, ievērojami palielinās iedzīvotāju mentālās veselības slodze, kā arī pastiprinās t. s. Covid-19 nogurums, kas ietver fizisku un mentālu panīkumu, ko rada ilgstoši saslimšanas riski, ierobežojumi, būtiskas izmaiņas ikdienā, stress, klātienes komunikācijas trūkums un informācijas pārbagātība. Analizējot iedzīvotāju pašvērtējumu, jaunākie BENU Aptiekas Stresa termometra rezultāti atklāj, ka izteikti spēcīgu Covid-19 nogurumu izjūt 42% Latvijas iedzīvotāju (10 baļļu skalā savu Covid-19 nogurumu vērtē no 8 līdz 10), vidēju Covid-19 nogurumu (atzīmes 5 līdz 7) izjūt 29%, savukārt ar nelielu Covid-19 nogurumu saskaras 28% respondentu (atzīmes 1 līdz 4).

Analizējot datus pēc dzimuma, izteikti spēcīgu nogurumu izjūt 48% sieviešu un 37% vīriešu. Raugoties pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, lielāku Covid-19 nogurumu izjūt krievvalodīgie. Latviešu vidū izteikti spēcīgu nogurumu izjūt 42% aptaujāto, kamēr krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 48%.

Vai ievērojam valstī noteiktos ierobežojumus?

Tāpat pētījuma ietvaros iedzīvotājiem tika lūgts 10 baļļu skalā sniegt pašvērtējumu par to, cik lielā mērā viņi ievēro valstī noteiktos Covid-19 ierobežojumus (1 – pilnībā neievēro, 10 – pilnībā ievēro). Kopumā 33% atbildēja, ka pilnībā ievēro valstī noteiktos ierobežojumus (atzīmējuši 10), 51% savas uzvedības atbilstību Covid-19 ierobežojumiem novērtējis ar 8 un 9, kamēr 9% sev atzīmējuši 6 un 7, bet vēl 7% ierobežojumu ievērošanu novērtējuši ar atzīmi 5 vai zemāk. Arī šeit atklājās, ka rūpīgāk Covid-19 ierobežojumiem līdzi seko sievietes. Gandrīz vai pilnībā visu ievēro (atzīmes 8-10) ievēro 91% sieviešu, savukārt vīriešu vidū šis rādītājs ir 78%. Rūpīgāk Covid-19 ierobežojumus ievēro iedzīvotāji, kuri vecāki par 55 gadiem, kamēr salīdzinoši vismazāk tos ievēro jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Aprēķinot vidējo aritmētisko ierobežojumu ievērošanas pašvērtējumu abās vecuma grupās, atklājas, ka vecumā no 18 līdz 24 gadiem šis rādītājs ir 7,91, savukārt starp iedzīvotājiem vecumā virs 55 gadiem – 9,04.

Viena no atslēgām – mazināt informācijas apjomu

Psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis norāda, ka, turpinoties Covid-19 krīzei, aizvien vairāk saasinās dažādi mentālās veselības riski, īpaši cieš pusaudži un cilvēki, kuri šajā laikā ir zaudējuši ienākumus. Arī sociālajiem medijiem ir gan spriedzi, gan t. s. Covid-19 nogurumu pastiprinošs efekts, jo tur ikdienā ir novērojama izteikta agresivitāte un spēcīga viedokļu dalīšanās. Šobrīd sociālajos medijos ir ļoti daudz emocionāli kaitīgas informācijas, kas veicina pārmērīgu satraukšanos, baidīšanos, agresiju un dusmu izvirdumus. Tādēļ ieteicams samazināt informācijas patēriņu, īpaši emocionāli jutīgiem cilvēkiem. 

Skaidrojot, kādēļ sievietes izjūt spēcīgāku Covid-19 nogurumu, bet vienlaikus rūpīgāk ievēro ierobežojumus, speciālists norāda, ka vēsturiski vīrieši ir bijuši agresīvāki un vismaz ārēji centušies būt neievainojami gan fiziski, gan mentāli, savukārt sieviešu emocionālā pasaule ir plašāka, kā arī viņas spēcīgāk apzinās savas emocijas. Vienlaikus jāņem vērā, ka spēcīgāka emocionālā uztvere var būt nogurdinoša, īpaši Covid-19 laikā, kad ir ilgstošs satraukums un neziņa par turpmāko dzīvi. Tāpat jāņem vērā, ka ir iespējams veidot arī saistību starp ierobežojumu ievērošanu un Covid-19 nogurumu, respektīvi, rūpīgāka sekošana līdzi ierobežojumiem prasa lielāku piepūli un uzmanību, tādēļ arī nogurums var pastiprināties. Saistībā ar jauniešiem eksperts norāda, ka gados jauni cilvēki krietni mazāk sasaista sevi ar Covid-19 saslimšanas riskiem, kā arī atsevišķai daļai ir svarīgi izrādīt savu protestu, pārkāpt ierobežojumus, demonstrēt brīvību un komunicēt ar vienaudžiem. 

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS laikā no 20. līdz 23. janvārim, aptaujājot 1713 respondentus.