Vecāku konflikti – būtiskākie bērnu laimes ienaidnieki

Vecāku iesaiste problēmsituāciju risināšanā ir ārkārtīgi zema, un tikai 13% gadījumu viņi ir tie, kuri savlaicīgi pamana problēmas un rīkojas.

Vecāku savstarpējie konflikti un šķiršanās, dažādas atkarības, dažādas pieejas bērnu audzināšanai, kā arī situācijas, kad vecāki dodas strādāt uz ārvalstīm, ir galvenie sadarbībā ar “Amigo iniciatīvu laimīgām ģimenēm” veiktajā pētījumā fiksētie sarežģījumi ar negatīvu ietekmi uz bērnu emocionālo labklājību. Speciālisti norāda, ka to rezultātā divās trešdaļās gadījumu bērnu vecāki ir verbāli un emocionāli agresīvi viens pret otru un arī pret bērnu, pietiekami neizrāda mīlestību un pieķeršanos bērnam, kā arī pietiekami neizrunājas, piemēram, nepaskaidrojot savas rīcības iemeslus šķiršanās gadījumos.

Edmunds Vanags, skolu psihologs un pētnieks: “Bēdīgākais šajāsituācijāir fakts, ka vecāki neapzinās savas rīcības sekas. Viņu savstarpējās domstarpības tāvai citādāk izjūt visa ģimene, un šīs sekas parādās bērnu uzvedībā, kādusmu uzplūdi, sekmju pasliktināšanās, zems pašvērtējums, pievēršanās atkarībām, kāarīdepresivitāte. Tieši nespēja savlaicīgi pamanīt un iesaistīties bērna grūtību risināšanāir mūsdienu vecāku klupšanas akmens. 82% bērnu, kuri nonāk speciālistu redzes lokā, saņem palīdzību nevis pēc pašu vai vecāku iniciatīvas, bet pēc skolotāju vai citu speciālistu iesaistīšanās.”

Arī brīdī, kad bērns nonācis pie speciālista, vecāki bieži ir pasīvi – vecāku nesadarbošanās un problēmas ignorēšana ir būtiskākie šķēršļi atbalsta sniegšanai. Puse vecāku neredz vajadzību iesaistīties un 70% gadījumu neapzinās savas līdzdarbošanās nozīmi, savukārt 66% gadījumos vecāki aizbildinās ar laika trūkumu. Joprojām aizspriedumi pret psiholoģisko palīdzību ir trešdaļai vecāku, kamēr pastāv arī otra galējība – daļa vecāku uzskata, ka visas problēmas jārisina tikai speciālistiem.

“Bērnu emocionālo un uzvedības grūtību izcelsme ir nepārprotams rādītājs tam, kāda situācija ir Latvijas ģimenēs, un skolas ir aktuālākais šīs situācijas “spogulis”. Latvijas iedzīvotāju laimes pamatāir ciešas attiecības ģimenē, diemžēl vecāku un bērnu starpātām ir tendence gadu gaitāpasliktināties. Ja ar maziem bērniem tuvas attiecības ir lielākajai daļai vecāku, tad, bērniem pieaugot, tās labas saglabājas vien 45%. Tikai laimīgi vecāki spēj izaudzināt laimīgus bērnus, tāpēc problēmsituācijas ģimenēir jārisina savlaicīgi, sadarbojoties visām pusēm, lai bērns gūto negatīvo pieredzi nepārnestu uz savu nākotnes ģimeni. Galvenais ir nebaidīties meklēt palīdzību, jo ieguvēji no kopīga darba ir visi iesaistītie,” uzsver Inga Akmentiņa  – Smildziņa, “Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm” vadītāja.

Pētījumā fiksēts, ka vislielāko pienesumu, palīdzot bērnam, vecāki var sniegt ar beznosacījumu mīlestības izrādīšanu, ieinteresētību sadarbībai ar skolu, komunikācijas prasmju pilnveidošanu un proaktīvu rīcību, reāli mainot savu uzvedību. 82% skolu psihologu un sociālā atbalsta speciālistu apliecina, ka pirmie soļi situācijas uzlabošanai ģimenēs ir intensīvāka vecāku iesaiste un aktīvs visu atbalsta speciālistu komandas darbs.

“Bērnu emocionālālabklājība ir vecāku, skolu un sociālāatbalsta speciālistu kopējāatbildība, tāpat arīproblēmu risināšanāir nepieciešama aktīva visu pušu iesaiste un sadarbība. Situāciju nav iespējams vērst par labu, ja vecāki konsekventi ignorēattiecību problēmas. Visbiežāk ar mums sadarbojas bērnu mātes, (28% gadījumu) savukārt tēva līdzdalība ir gandrīz trīskārt retāka. Tāvietāaktīvāki ir pat bērnu skolotāji un vecvecāki. Situācija ir paradoksāla, jo bērna dzīvēsvarīgākie cilvēki faktiski ignorēproblēmas un apgrūtina palīdzības sniegšanu. Skolas psihologa konsultācija nav bieds, bet gan ceļšuz situācijas uzlabošanu bērna nākotnes vārdā,“norāda Iveta Grāvīte, Latvijas Skolu psihologu asociācijas vadītāja.

No iesaistes bērnu problēmsituāciju risināšanā ieguvēji ir arī paši vecāki un ģimenes attiecību kvalitāte. Vecāku līdzdarbošanās veicina ātrāku un vieglāku situācijas pārvarēšanu. Bērns izjūt vecāku atbalstu un drošību, kļūst atvērtāks, emocionāli stabilāks, pašapzinīgāks un jūtas vajadzīgs, saprasts, atgūst uzticības sajūtu ģimenei. Savukārt vecāki, risinot ģimenes problēmas sadarbībā ar speciālistiem, izprot savas rīcības ietekmi, maina ikdienas paradumus, sāk ārstēt atkarības un meklē palīdzību, kļūst motivētāki, kā rezultātā nostiprina pāra attiecības.

Foto: publicitātes & ilustratīvs