Aptauja: Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju dienā izdzer tikai litru ūdens vai pat mazāk

Pilnvērtīgai organisma funkcionēšanai katru dienu ir nepieciešams uzņemt aptuveni 2 litrus ūdens, jo tas regulē virkni veselībai un dzīvībai nozīmīgu procesu. Vienlaikus BENU Aptiekas Veselības monitoringa dati atklāj, ka vairāk nekā puse jeb 54% Latvijas iedzīvotāju dienā izdzer vidēji 1 litru ūdens vai pat mazāk, un tikai katrs trešais jeb 35% respondentu dienā izdzer aptuveni 2 litrus ūdens. Aptaujā secināts, ka 5% aptaujāto dienā vidēji izdzer 3 litrus ūdens vai pat vairāk, savukārt 3% snieguši atbildi, ka ūdeni ikdienā faktiski nelieto.

Pētījumā atklāts, ka mazāk ūdeni uzņem sievietes. Vīriešu vidū dienā vidēji 2 litrus ūdens izdzer 40% aptaujāto, kamēr sievietēm šis rādītājs ir 31%. Raugoties pēc iedzīvotāju vecuma, ūdeni kopumā vairāk ikdienā uzņem gados jauni cilvēki – vecumā no 18 līdz 24 gadiem vidēji 2 litrus dienā izdzer 45% aptaujāto, vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem – ir 37%, vecumā no 35 līdz 44 gadiem – 41%, vecumā no 45 līdz 54 gadiem – 33%, vecumā no 55 līdz 63 gadiem – 28% un vecumā no 64 līdz 75 gadiem – 32%. 

Ūdens neatsveramā nozīme

Cilvēka organisms sastāv aptuveni no 60% ūdens. Tādēļ regulāra un pietiekama ūdens uzņemšana ir nepieciešama, lai organismā nodrošinātu homeostāzi jeb iekšējās vides nemainīgumu. Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka pietiekama ūdens uzņemšana palīdz regulēt organisma temperatūru, izvadīt vielmaiņas gala produktus caur svīšanu, urināciju, defekāciju, uzlabot fizisko stāvokli un gremošanas procesus, kā arī vitamīnu, minerālvielu un citu nozīmīgu barības vielu uzsūkšanos. Tāpat pietiekama ūdens uzņemšana uzlabo metabolismu, palīdz zaudēt svaru, uzlabo kognitīvās spējas un vispārējo garastāvokli, aizsargā audu un locītavu veselības stāvokli, uzlabo šķidruma cirkulāciju organismā, kā arī samazina dažādu saslimšanu attīstību, piemēram, nierakmeņu veidošanos, aizcietējumu rašanos, hipertensiju un urīnceļu infekciju attīstību. Samazināts ūdens patēriņš var radīt dehidratāciju. Vieglos gadījumos parādās slāpes, sausa mute, samazināts urīna daudzums un tumša urīna krāsa, kā arī samazinās darbaspējas un apetīte, var būt galvassāpes, nogurums, pasliktinās ādas, audu un locītavu stāvoklis. Smagākos gadījumos tiek traucēta termoregulācija, paātrinās elpošana, sirdsdarbība, kam var pievienoties apjukums, šoks, krampji, akūta nieru mazspēja un pat nāve, norāda speciāliste.

Vēlamais ūdens daudzums

Vidēji dienā pieaugušam cilvēkam ieteicams izdzert 8 līdz 13 glāzes ūdens, kas atbilst aptuveni 2 litriem ūdens dienā. Vienlaikus Z. Zitmane uzsver, ka ūdens uzņemšanas daudzumu ietekmē vairāki faktori:

• klimata josla, vides temperatūra  – ūdens patēriņš pieaugs karstās, mitrās vai sausās, kā arī kalnainās vietās;
• diēta – lietojot uzturā kofeīnu saturošus dzērienus, asus, sāļus vai saldus ēdienus, nepieciešams uzņemt papildu šķidrumu;
• aktivitātes līmenis – fizisko aktivitāšu laikā ūdens ir jāuzņem pastiprināti; 
• veselības stāvoklis – paaugstinātas temperatūras, vemšanas, šķidras vēdera izejas gadījumā nepieciešams papildu šķidrums;
• grūtniecības un krūts barošanas periodā nepieciešams uzņemt papildu šķidrumu, ar krūti barojošas sievietes šķidrumu var uzņemt līdz pat 4 litriem dienā;
• uzmanīgiem jābūt ar kafiju, saldinātiem dzērieniem, alkoholu – lietojot šos dzērienus, būtu vēlams uzņemt papildu šķidrumu.

Attiecībā uz pārmērīgu ūdens uzņemšanu Z. Zitmane norāda: ja ūdens tiek uzņemts vairāk, nekā organisms spēj to izvadīt, var attīstīties elektrolītu disbalanss, samazinās nātrija jonu daudzums, kā rezultātā var parādīties galvassāpes, slikta dūša, vemšana un apjukums. Smagākos gadījumos arī krampji, muskuļu vājums, bezsamaņa un koma. Par uzņemtā šķidruma daudzumu organismā var liecināt urīna krāsa – koncentrēts urīns jeb tumša urīna nokrāsa liecina par nepietiekamu šķidruma uzņemšanu, bet hiperhidratācijas gadījumā urīns ir caurspīdīgs. Ja hidratācija ir pietiekamā līmenī, urīns ir viegli dzeltens. 

Kā ar kafiju?

Kopumā 79% Latvijas iedzīvotāju ikdienā dzer kafiju. No aptaujātajiem 24% dienā vidēji izdzer vienu kafijas tasīti, 28% – 2, 15% – 3, 8% – 4, 4% – 5 un vairāk tasītes, kamēr 18% kafiju ikdienā nelieto, bet 3% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, atklāj BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti. Z. Zitmane skaidro, ka dienā atļautā kofeīna deva ir līdz 400 mg, kas atbilst aptuveni 4 kafijas krūzēm. Pārmērīgi lietojot kafiju vai kofeīnu saturošus dzērienus, var rasties miega traucējumi, nervozitāte, aizkaitināmība, nogurums, paātrināta sirdsdarbība, muskuļu trīce un galvassāpes. Kafija un kofeīnu saturoši dzērieni var pastiprināt arī atsevišķu medikamentu efektu. Eksperte atgādina, ka kafiju nav ieteicams lietot vakarpusē, jo tā var izraisīt un pastiprināt miega traucējumus, izjaucot miega ciklus. Tā rezultātā naktī var nenākt miegs, bet nākamajā dienā var būt nogurums un miegainība.

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījumā aptaujāti 1005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. 

Foto: publicitātes