Parādnieks rosina ar likumu izolēt negodprātīgus uzņēmējus no dalības valsts iepirkumos

„Esmu nolēmis nākt klajā ar atbilstošu likumdošanas iniciatīvu, jo nav pieļaujami, ka uzņēmēji, cīnoties par savām interesēm, upurē valsts intereses, tiek izšķērdēti budžeta līdzekļi un valsts zaudē iespēju atgūt naudu no ES struktūrfondiem,” viņš norādīja.

Kā spilgtu piemēru, kas demonstrē uzņēmēja patvaļu, deputāts minēja tā dēvēto gudrona dīķu sāgu jeb Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projektu, kuru īstenoja uzņēmums „Skonto būve”.

Lai gan līgums ar uzņēmumu ir lauzts vairāku būtisku nosacījumu neievērošanas dēļ, „Skonto būve” pārstāvji ar agresīvām metodēm cenšas traucēt turpmākās darbības – nepamet teritoriju, „dancina” Valsts vides dienestu (VVD), uzslej žogu, norobežojot piekļuvi Dienvidu dīķim, un rada apdraudējumu gan videi, gan riskus Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma saņemšanai. Šāda uzņēmēja rīcība, kas rada šķēršļus objekta īpašniekam piekļūt savam īpašumam, traucējot fiksēt faktisko situāciju un izpildīto darbu apjomu, liecina par iespējamiem nopietniem uzņēmēja pārkāpumiem, klāstīja Parādnieks.

„Mūsu pienākums, aizstāvot sabiedrības intereses, ir izslēgt situācijas, kad uzņēmums rīkojas, kā ienāk prātā. Tādi uzņēmumi ir jāizolē no iespējas piekļūt valsts finansētiem projektiem,” viņš uzsvēra.

Kopumā Latvijai ES fondu plānošanas periodā no 2007.-2013.gadam laikā bija jāapgūst 4,5 miljardu eiro finansējums. Plānošanas periods noslēgsies 2015.gada beigās, bet trīs būtiski projekti ir aizkavējušies, apdraudot ES fondu apguvi pilnā apmērā.

Līdzās gudrona dīķu sanācijas projektam, kurā iesaistīta “Skonto Būve”, problēmas rada arī piegādātāju apvienības „Skonto būve” un „Re&Re” īstenotās Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A korpusa būvniecības un iekārtošanas kavēšanās, kā arī neizdarības „Skonto būves” īstenotajā Krievu salas projektā.

Imants Parādnieks