Šogad samazinājies velosipēdu zādzību un negadījumu skaits

Tomēr patlaban Valsts policijas un Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati uzrāda iepriecinošus rādītājus. Salīdzinot šī un pagājušā gada periodu no janvāra līdz augustam, ir vērojama pozitīva tendence – šogad velosipēdu zādzības un negadījumi ir notikuši retāk. Attiecīgi šogad ir samazinājies arī šāda tipa negadījumos cietušo skaits.

Valsts policijas statistikas dati liecina, ka no 2012.gada līdz šā gada jūlijam kopumā ir fiksētas 6695 velosipēdu zādzības un 2515 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bija iesaistīti velosipēdisti. Tomēr, lai gan līdz šā gada sākumam statistikas dati nebija iepriecinoši, jo katru gadu velosipēdu zādzību skaits palielinājās par vidēji 31%, savukārt negadījumu skaits – par vidēji 13%, šā gada statistikas dati iepriecina – velosipēdu negadījumu un zādzību skaits ir samazinājies.

„Katru gadu Latvijā notiek vidēji 698 negadījumi, kuros ir iesaistīti velosipēdu braucēji. Šādos negadījumos bieži vien ir cietušie. Protams, visbiežāk negadījumos savainojas paši velosipēdisti. Attiecīgi mūsu dati rāda, ka ik gadu no vidēji 506 ceļu satiksmes negadījumiem ar velosipēdistiem, kuros ir bijis kāds cietušais, vidēji 458 gadījumos tie ir paši velobraucēji. Lai gan ir iepriecinoši, ka šī gada rādītāji ir uzlabojušies, tomēr, atskatoties uz iepriekšējo gadu statistikas datiem, Valsts policija aicina arī turpmāk velosipēdistus būt uzmanīgiem, jo dati apstiprina, ka trešdaļā no visiem notikušajiem negadījumiem pēdējo gadu laikā par vainīgiem ir atzīti tieši velosipēda vadītāji,” norāda Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Analizējot nozagto velosipēdu statistiku, var secināt, ka gada laikā vidēji tiek fiksētas 1909 velosipēdu zādzības, no kurām tikai vidēji 204 zādzības tiek atklātas. Tomēr pozitīvi ir tas, ka pēdējo pāris gadu laikā ir novērojams atklāto zādzību skaita pieaugums. Šo pieaugumu noteikti ietekmē fakts, ka ik gadu arvien pieaug Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) reģistrēto velosipēdu skaits. Kā liecina CSDD dati, gadā tiek piereģistrēti vidēji 3 līdz 4 tūkstoši velosipēdu. Patlaban kopumā Latvijā reģistrēti aptuveni 27 000 velosipēdu.

Lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem – gan velosipēdu zādzībām, gan negadījumiem:

• Iegādājoties jaunu velosipēdu, vienmēr pieprasiet velosipēda pasi, kurā ierakstīts rāmja numurs.
• Noteikti iesakām piereģistrēt savu velosipēdu, jo reģistrācijas uzlīme atvieglos un palielinās iespēju, ka gadījumā, ja tomēr Jūsu ritenis tiks nozagts, to būs vieglāk atpazīt un atgūt.
• Velosipēdu neatstājiet nomaļā vietā. Labāk to novietot novērošanas kameru tuvumā, apsargātā vietā vai tur, kur ir daudz cilvēku.
• Atstājot velosipēdu pie veikala, mājas vai pat iekšā šķūnītī, garāžā vai citās telpās, obligāti pieslēdz to ar drošām pretaizdzīšanas ierīcēm, vislabāk ar “U” veida saslēgu. Šo punktu ir būtiski ievērot pat tajos brīžos, kad atstājat velosipēdu uz pavisam īsu brīdi. Velosipēdu nekad nesaslēdziet “pašu ar sevi”, jo tādā gadījumā zagļi to var vienkārši aiznest.
• Lai netiktu nozagts Jūsu velosipēda sēdeklis vai riteņi, to piestiprināšanai izmantojiet skrūves, nevis ekscentru savienojumus.
• Neatkarīgi no tā, vai braucat pa velosipēdiem paredzēto celiņu, ietvi vai ceļa malu, galvā velciet ķiveri.
• Tāpat noteikti, braucot ar velosipēdu, velciet atstarojošo vesti. Ja Jums tādas nav, tad noteikti nodrošinieties ar vairākiem mazākiem atstarotājiem, ko piestipriniet gan priekšpusē, gan aizmugurē, lai būtu pamanāms no jebkura skatupunkta.
• Vienmēr pirms braukšanas pārbaudiet sava velosipēda tehnisko stāvokli un laikus veiciet velosipēdam nepieciešamos tehniskos labojumus. Pat dažbrīd šķietami mazs bojājums var brauciena laikā novest pie kādas lielākas ķibeles un negadījuma.
• Noteikti nedrīkst aizmirst par vienu no svarīgākajiem noteikumiem, kas ir jāievēro, braucot ar velosipēdu pa jebkāda veida ceļiem, – ziniet ceļu satiksmes noteikumus. Ja Jūs plānojat braukt ar velosipēdu, tad Jums noteikti ir jābūt velosipēdista apliecībai vai arī autovadītāja apliecībai, lai nerastos situācija, kurā, nezinot noteikumus, Jūs mēģināt šķērsot ielu, kad to patiesībā nevarat darīt, tādējādi izraisot sadursmi.
• Apzinieties savas spējas, kā arī apkārt esošo. Ievērojiet braukšanas ātrumu, kas atbilst ceļa segumam, kā arī vietai, kādā atrodaties. Rīgā noteikti būtu jābrauc daudz uzmanīgāk un lēnāk, nekā Jūs, iespējams, braucat jebkurā citā pilsētā, kur mašīnu un cilvēku nav tik daudz.