Kā gaisma ietekmē mūsu veselību – veicam pareizās izvēles

Pēdējā desmitgadē LED gaismekļu pieplūdums tirgū šķiet neaptverami liels, turklāt jaunās īpašības un vērtības, kurām jāpievērš uzmanība, ir nākušas klāt ievērojamā skaitā.

Gaismekļa aprakstā minētā jauda jeb vati vairs nav pietiekams rādītājs. Tādēļ ražotāji un pārdevēji parasti cenšas specifikācijā norādīt LED gaismekļa salīdzinājumu ar līdzvērtīgas kvēlspuldzes jaudu, kā arī gaismekļa efektivitāti (lūmeni uz vatu), gaismas krāsu (Kelvina grādi) un krāsu atveides indeksu (CRI jeb Ra).

Šos parametrus var redzēt gandrīz katrā LED gaismekļu brošūrā, bet ir vēl virkne parametru, kas netiek norādīta, ja tiek, tad lielākoties patērētājs tos neizprot. Tas nereti veicina sasteigtu un nepārdomātu pirkumu veikšanu, taču nepareiza gaismas avota izvēle ietekmē gan redzi, gan cilvēka psiholoģisko stāvokli.

LED – zilās gaismas bīstamība

Pētījumos noskaidrots, ka LED zilajai gaismai bīstamība nav paaugstināta un, ievērojami neatšķiras no līdzīgām tehnoloģijām ar vienādu gaismas krāsas temperatūru, piemēram, kvēlspuldzēm. Cilvēka acīm un ādai bīstamība no radītā apgaismojuma palielinās atkarībā no gaismā pavadītā laika un no tās krāsas temperatūras – jo gaismas krāsa ir aukstāka jeb zilganāka, jo lielāku kaitējumu tā var nodarīt.

Pēc uzbūves LED jeb gaismas diode ir jaudīgs zilās gaismas avots, uz kura ir izkārtoti dzeltenu toņu slāņi. Slāņu sastāvs un biezums ļauj iegūt nepieciešamo gaismas krāsu, sākot no zilgani baltas līdz dzeltenīgi baltai gaismai. Šis atklājums LED ļauj izmantot kā universālu gaismas avotu.

Mūsdienās cilvēki cenšas kvalitatīvi izgaismot savas telpas tumšajā diennakts laikā, lai kopētu ideālo gaismas avotu – sauli. Ja LED gaismeklim ir augsts krāsu atveides indekss jeb CRI, jebkurš objekts attiecīgā LED gaismekļa izstarotajā gaismā tiks atainots tādās pašās krāsās, kā mēs to redzētu dabiskajā dienas gaismā. Jāpiebilst, ka normatīvajos dokumentos ir noteikts, kādam CRI ir jābūt ielu apgaismojumā lietotajiem gaismekļiem (vismaz 70) un iekštelpu gaismekļiem (vismaz 80).

Laboratoriski veicot dažādas jaudas LED gaismekļu zilās gaismas bīstamības mērījumus, līdz šim nav novēroti gadījumi, kad iekštelpu gaismekļiem tiktu pārsniegtas norādītās riska robežas, proti, laika un attāluma posms, kurā, novērojot gaismas avotu, rastos īslaicīgi redzes bojājumi.

Piemēram, pieres luktura instrukcijā ir norādīts drošs attālums. Lieljaudas ielu gaismekļiem, kuru jauda pārsniedz 250 W, riska attālums ir 3 metri, kas reālā situācijā netiek pārkāpts, jo ielu apgaismojuma stabu augstums ir lielāks par riska attālumu. Attiecīgi mazākas jaudas gaismekļiem drošais attālums arī ir mazāks. Ja gaismas avots pārsniedz pirmās riska grupas robežu, tad cilvēks intuitīvi novērsīsies no gaismas avota.

Iepriekš minēto nedrīkst jaukt ar spožumu, kas ir saistīts ar izstarotās gaismas intensitāti, kādā spīd gaismas avots (ikdienā par to var pārliecināties dažādu ekrānu specifikācijās – telefonu, datoru, televizoru utt.).

Katram cilvēkam ir sava izturība pret spožu gaismu, un to var ietekmēt iedzimtas slimības, acu nogurums, strādājot pārāk ilgi ar datoru, koncentrējoties vienā punktā, strādājot pārāk vājā vai pārāk stiprā apgaismojumā.

Gaismas avotu intensitātes regulēšana atkarībā no diennakts laika, saulesbriļļu lietošana pie stūres u. tml. ļauj katram subjektīvi iegūt balansu, lai vakarā nav jāberzē acis, sūdzoties par nogurumu vai pat galvassāpēm. Drošākais variants ir nekad neskatīties tieši uz spožo gaismas avotu, lai gan intuitīvi tieši to gribas darīt, bet tādējādi sev var aiztaupīt tā saucamos saules zaķīšus uz nenoteiktu laiku, kamēr acs atgūstas.

Gaismas slodze mūsu organismam

Fotobioloģija ir optiskās radiācijas pētīšana, kas definēta kā elektromagnētiskā radiācija no ultravioletajiem līdz infrasarkanajiem stariem. Ir pat izdoti standarti, kuros LED apgaismojuma bīstamība klasificēta riska grupās no 0 līdz 3, kur 0 norāda, ka nepastāv fotobioloģiskais kaitējums/ fotobioloģiskā bīstamība, bet 3 liecina, ka gaismas avots ir bīstams pat īslaicīgā iedarbībā.

Lai nodrošinātu darbinieku labsajūtu iekštelpās, kāds ASV uzņēmums pat pielāgojis atbilstošu apgaismojuma intensitātes sistēmu visas dienas garumā. Proti – mākslīgā apgaismojuma intensitāte un gaismas krāsa tika automātiski pielāgota dabiskajai dienasgaismai, lai cilvēka organismam nodrošinātu dabisku diennakts ciklu – no rīta zilganu un intensīvu gaismu, pa dienu – baltu un intensīvu, bet uz vakarpusi – silti baltu gaismu ar zemāku intensitāti.

Veicina autobraucēju mundrumu

Cilvēka acs LED gaismekli uztver gaišāk nekā jebkuru citu gaismas avotu. Acs zīlīte gaišā vidē sašaurinās, savukārt tumšos apstākļos paplašinās. Zinātniski ir konstatēts, ka krēslas un tumsas apstākļos acs uztver gaismu ar šūnām, kas izvietotas tālāk no acs centra un ir jutīgākas tieši pret zilo gaismu.

Kvēldiega spuldzēm un augstspiediena nātrija lampām izstarotās gaismas spektrs ir koncentrēts tuvāk dzeltenajai un sarkanajai gaismai, kuru cilvēka acs uztver vāji. Līdz ar to tumšos apstākļos zilās gaismas saturs LED gaismekļos ļauj redzēt vairāk un labāk, kā arī zilā gaisma cilvēka organismā neļauj izdalīties melatonīnam, ko mēdz dēvēt par “miega hormonu”. Labs piemērs ir LED izmantošana ielu apgaismojumā, lai autobraucēji nenogurtu un skaidri redzētu ceļu arī tumšos apstākļos.

Ingmārs Felcis, SIA Baltic Research Center laboratorijas vadītājs

Foto: ilustratīvs (pexels.com)

TOP Komentāri

avatar