Regulāra mošanās naktīs var liecināt par cukura diabētu, urīnpūšļa kaitēm vai sirds mazspēju

Divas trešdaļas jeb 65% Latvijas iedzīvotāju regulāri mostas naktīs, lai dotos uz tualeti, padzertos vai arī citu iemeslu dēļ (33% mostas katru vai gandrīz katru nakti, 17% – pāris reizes nedēļā, 15% – vismaz pāris reizes mēnesī), 18% naktīs mostas retāk nekā pāris reizes mēnesī, bet 14% ar šādu problēmu nesaskaras, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka regulāra mošanās naktīs ne vien pasliktina darbaspējas, bet arī var liecināt par nopietnām saslimšanām – cukura diabētu, urīnpūšļa problēmām, sirds mazspēju, savukārt vīriešiem – arī prostatas saslimšanu.

Interesanti, ka mošanās naktī biežāk raksturīga sievietēm un krievvalodīgajiem. Ja vīriešu vidū katru vai gandrīz katru nakti mostas 30% respondentu, bet sievietēm šis rādītājs ir 36%. Tāpat katru vai gandrīz katru nakti mostas 29% latviešu, bet krievvalodīgo vidū tie ir 39%.

Miega traucējumi naktī = slikta pašsajūta dienā

Miega traucējumi naktī nākamajā dienā izraisa miegainību, nogurumu, apātiju, grūtības no rīta pamosties, kā arī sākas nomāktība un pavājinātas darbaspējas, skaidro Z. Zitmane. Miega traucējumi jāārstē, ja šie simptomi turpinās vismaz mēnesi. Ja šķiet, ka naktī nevar aizmigt vai izgulēties, bet nākamajā dienā pašsajūta ir laba, satraukumam pamata īsti nav, jo nepieciešamais miega daudzums dažādiem cilvēkiem var atšķirties. Ilgstoša bezmiega gadījumā pacienti parasti sūdzas par hronisku nogurumu, aizkaitināmību un grūtībām koncentrēties. Regulāra mošanās naktīs (lai padzertos vai dotos uz tualeti) var liecināt par cukura diabētu, sirds mazspēju un urīnpūšļa slimībām, tomēr miega traucējumus var izraisīt arī dienas laikā piedzīvots stress, fiziska un emocionāla pārslodze, kofeīnu saturošu dzērienu lietošana pārāk lielos daudzumos, noteiktu medikamentu lietošana (ja miega traucējumi sākas pēc jauna medikamenta nozīmēšanas, jākonsultējas ar ārstu). Tāpat miega problēmas veicina pārāk augsta vai zema temperatūra guļamistabā, nepietiekami aptumšota guļamistaba, pārāk gara diendusa, kā arī laika joslu maiņa un citas veselības problēmas.

Naktīs visbiežāk mostas seniori

Pētījumā atklāts, ka, palielinoties vecumam, mošanās naktīs kļūst izteikti biežāka. Vecumā no 18 līdz 24 gadiem mostas katru vai gandrīz katru nakti 13% respondentu, starp respondentiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem – 17%, no 35-44 gadiem – 22%, no 45 līdz 54 gadiem – 26%, savukārt starp iedzīvotājiem vecumā no 55 līdz 63 gadiem katru vai gandrīz katru nakti mostas 48%, bet visbiežāk naktī mostas iedzīvotāji vecumā no 64 līdz 75 gadiem – 66% šīs respondentu grupas pārstāvju mostas katru vai gandrīz katru nakti. Z. Zitmane norāda, ka gados vecākiem cilvēkiem mošanās naktīs un miega traucējumi ir bieža parādība. Senioriem miega traucējumus lielākoties izraisa kādas citas saslimšanas, piemēram, locītavu sāpes. Turklāt, ņemot vērā, ka senioriem dzīvesveids vairs nav tik fiziski aktīvs, arī nepieciešamais miega daudzums var būt mazāks nekā citiem pacientiem – tās vidēji var būt 5-6 stundas miega. Tomēr, ja bezmiegs ir apgrūtinošs un traucē justies labi dienas laikā, ir jākonsultējas ar ģimenes ārstu.

Kā to risināt?

Labākam miegam var palīdzēt piemērota matrača un spilvena izvēle. Dienas laikā jābūt arī pietiekamam fizisko aktivitāšu daudzumam – tas nozīmē vismaz stundu dienā. Ja fiziskās aktivitātes plānotas vakarpusē, ieteicams izvēlēties kaut ko mierīgāku, piemēram, pastaigu vai nūjošanu. Aktīvākai sportošanai labāk pievērsties dienas pirmajā pusē. Tāpat arī pirms gulēšanas nav vēlams skatīties televizoru vai lietot telefonu, bet tā vietā labāk mierīgi palasīt grāmatu. Nav ieteicams dienas otrajā pusē lietot kofeīnu saturošus dzērienus, kā arī jāierobežo alkohola patēriņš. Pirms došanās gulēt nevajadzētu arī ēst, var kaut ko uzkost, bet dienas galvenajai ēdienreizei būtu jābūt ap dienas vidu, ne vakarā, kā arī pirms došanās pie miera var iedzert kādu nomierinošu tēju. Miega traucējumu risināšanai var palīdzēt arī noteikta miega režīma ieviešana. Tas nozīmē – katru dienu, tostarp arī brīvdienās, jāiet gulēt un jāmostas tajā pašā laikā. Ja miega traucējumi bez skaidra cēloņa turpinās ilgāk par divām nedēļām, jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu.

Foto: publicitātes