Kāds ir Latvijas iedzīvotāju zobu stāvoklis?

Zobu veselība ir svarīgs veselības rādītājs, kas ne vien norāda uz cilvēka organisma kopējo veselības stāvokli, bet arī ietekmē visu tā orgānu darbību un pašsajūtu. Tomēr jaunākie pētījumi liecina, ka Latvijā 12 gadu veciem bērniem vidēji 3,4 zobi ir bojāti, plombēti vai izrauti pastāvīgie zobi. Savukārt apmēram trešdaļai divgadīgu bērnu jau ir kariozi zobi, kamēr Rietumeiropas valstīs šis skaitlis ir ap 1 vai pat mazāks. Vislabākais zobu stāvoklis ir Dānijā, kur pusaudžu vecumā bērniem vidēji ir tikai 0,6 bojāti zobi. Par pareizas zobu kopšanas paradumiem un to, kādi faktori ietekmē zobu veselību, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Estētikas klīnikas zobārste Darja Ķīse un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. 

Kas ietekmē zobu veselību?

Kariess ir saslimšana, kur ir iesaistīti vairāki faktori. Viens no tiem ir mutes higiēna. Zobu tīrīšana ar nepareizām kustībām, vēlamā tīrīšanas ilguma neievērošana un pavirša tīrīšana noved pie tā, ka netiek noņemts mīkstais aplikums no zobiem, ko mutes dobuma mikrobi izmanto kā barības vielu avotu. D. Ķīse vērš uzmanību uz to, ka mūsdienās ēšanas paradumi gan bērniem, gan pieaugušajiem ir tādi, ka uzturā tiek lietots daudz produktu ar paaugstinātu cukura daudzumu, piemēram, neveselīgie našķi, saldinātie un gāzētie dzērieni. Ogļhidrātiem bagāto pārtiku izmanto mutes dobuma mikrobi, kuri pārstrādes procesā ražo zobu emalju bojājošas skābes. Tāpat pastāv arī daudzi citi faktori, kas ietekmē kariesa attīstību – pacienta siekalas, to plūsma un ātrums, fluorīdu lietošana zobu pastās vai to nepietiekams daudzums.

Zobu veselības atslēga – pareizs režīms

Visos vecumos absolūtais minimums ir tīrīt zobus 2 reizes dienā ar fluorīdu saturošu zobu pastu vismaz 10 reizes katru zobu virsmu. Fundamentālais princips, ko atcerēties, ir 2×2: tīrām zobus 2 minūtes vismaz 2 reizes dienā. Zobu tīrīšana būtu jāveic no rīta pēc brokastīm, vakarā pēc vakariņām un dienas laikā pēc ēdiena uzņemšanas. Mutes skalojamos līdzekļus iesaka lietot, sākot no 6 gadu vecuma, tomēr tas ir tikai papildlīdzeklis, lai palīdzētu neitralizēt skābo vidi mutē. Bet kopumā zobu skalojamam līdzeklim ir maza nozīme, ja zobi pirms tam netiek iztīrīti ar zobu pastu un birsti. Sākot no 7 gadu vecuma, pēc ēšanas jālieto arī zobu diegs. Pacientiem, kuriem ir ortodontiskās aparatūras (piemēram, breketes) vai implanti, būtu īpaši jārūpējas par zobiem – regulāri jālieto speciālās starpzobu birstītes. BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece atgādina, ka zobu veselību būtiski ietekmē arī uzturs. Ikdienā ieteicams veidot veselīgu un sabalansētu ēdienkarti, uzturā iekļaujot ar kalciju bagātus produktus un zivis. No uztura bagātinātājiem zobiem vērtīgākie ir tie, kuru sastāvā ir kalcijs un D vitamīns.

Kā izvēlēties zobu kopšanas līdzekļus?

Zobu pastai noteikti ir jābūt fluoru saturošai. Fluorīdu saturam jābūt ne mazāk par 1000-1500 ppm, tas ir flourīdu daudzums pastā, kas norādīts uz zobu pastas iepakojuma. Bērniem līdz 2 gadu vecumam uz zobu birstītes liekams minimāls zobu pastas daudzums – ļoti plāns slānītis. Savukārt no 2 līdz 6 gadu vecumam fluorīdu saturam jābūt 1000 ppm, bet no 6 gadu vecuma – 1450ppm – pusei no zobu birstītes galviņas garuma. Pieaugušajiem zobu pasta jālieto vismaz ar 1450ppm, kā arī uz zobu birstes tā jāuzklāj zirņa lielumā. Izvēloties zobu birsti, jāpievērš uzmanība sariņu cietības pakāpei – tai ir jābūt mīkstai. Pacienti, kuri tīra zobus ar vidējas cietības sariem, kairina smaganas, tādējādi veicinot smaganu atkāpšanos un smaganu un zobu jutīguma parādīšanos. Svarīgi zināt, ka zobu tīrīšanas laikā nav jāpielieto spēks vai cieta zobu birste, bet gan jātīra ar pareizām kustībām un pareizi izvēlēto birsti. Pacientiem, kuriem jāuzlabo mutes dobuma higiēna, tiek ieteikta elektroniskā birste. Zobu diegam jābūt vaskotam, lai tas slīd starpzobu spraugā un netraumē smaganu. Pacientiem ar lielām starpzobu spraugām zobārsti var ieteikt zobu diegu, kurš mitruma ietekmē uzbriest, uzlabojot šo vietu tīrīšanu. Mutes skalojamais līdzeklis ir tikai kā mutes dobuma higiēnu uzturošais palīgs, nevis pamatelements. Lai neitralizētu skābo vidi un atsvaidzinātu elpu, zobārsti iesaka izvēlēties skalojamo, kas satur fluoru. Skalojamie, kas satur spirtu, sausina gļotādu. Līdzekļi, kuru sastāvā ir antibakteriālā viela hlorheksidīns, būtu lietojami kursa veidā pēc zobārsta rekomendācijas pēc smaganu kabatu ārstēšanas vai ķirurģiskām manipulācijām mutes dobumā, jo hlorheksidīns pēc ilgstošas lietošanas pigmentē zobus un izjauc mikrofloras līdzsvaru mutes dobumā. Zobārste D. Ķīse atgādina, ka par jebkura līdzekļa izvēli obligāti nepieciešams konsultēties ar savu zobārstu, kas ieteiks piemērotu mutes dobuma kopšanas līdzekli atkarībā no pacienta mutes veselības stāvokļa. 

Nepietiekamas mutes dobuma higiēnas sekas

Pasliktinoties mutes dobuma higiēnai, aplikums uzkrāsies uz zobiem un smaganām, veicinot smaganu iekaisuma attīstību. Ilgstoša iekaisuma rezultātā smagana atkāpjas, samazinās arī kaula balsts, kas notur zobu, parādās smaganu kabatas un zobu kustīgums. Viena no izplatītākajām zobu veselības problēmām ir asiņojošas smaganas. D. Ķīse skaidro, ka asiņojošas smaganas ir signāls, kas liecina par iekaisumu. Vesela smagana ir rozā krāsā, elastīga un stingra. Savukārt, uzkrājoties aplikumam ap zobu kakliņu, smagana iekaist. Tā kļūst irdena, uztūkusi, spilgti rozā līdz viegli zilganā nokrāsā. Sākoties smaganu asiņošanai, pacienti nereti cenšas izvairīties no zobu tīrīšanas ar domu, lai smaganas nekairinātu. Bet tā rezultātā veidojas apburtais loks – jo mazāk pacients tīra zobus, jo vairāk pasliktinās smaganas stāvoklis un tā kļūst vēl jutīgāka un asiņo stiprāk. 

Biežākās zobu kopšanas kļūdas

Pacienti nereti nepievērš pietiekami daudz uzmanības mutes kopšanai, norakstot to uz laika trūkumu un dzīves ritmu, norāda D. Ķīse. Taču profilakses pasākumi, tīrot zobus mājās, aizņem krietni mazāk laika un ir lētāk nekā zobu bojājumu ārstēšana. Pirmreizējā vizītē pie zobārsta noskaidrojas, ka higiēnas paradumi ir nepietiekami, jo zobi netiek tīrīti regulāri un pietiekami ilgi, turklāt zobu tīrīšana tiek veikta ar nepiemērotiem zobu kopšanas līdzekļiem. Tāpat zobārste vērš uzmanību uz to, ka, tīrot zobus, bieži vien tiek lietots pārāk liels spēks, veicinot smaganu atkāpšanos un zobu jūtīguma parādīšanos. Šiem cilvēkiem ieteikums būtu lietot elektrisko zobu birsti, kur ir iestrādāts spiediena sensors, ieprogrammēts 2 minūšu taimeris, kā arī ir mīksti zobu birstes galviņas sari.

Regulāras sadarbības nozīme

D. Ķīse uzsver, ka mutes dobuma veselības veicināšanai svarīga ir regulāra sadarbība starp pacientu, zobārstu un higiēnistu. Zobārsts un higiēnists jāapmeklē vismaz reizi gadā. Taču katrs pacients ir individuāls, ar savām problēmām un mutes dobuma stāvokli. Līdz ar to zobārsts un higiēnists var rekomendēt veikt regulāras vizītes ik pēc 4 vai 6 mēnešiem. D. Ķīse atgādina, ka savam zobārstam un higiēnistam ir jāuzticas, jo tikai tad ir iespējams uzlabot pacienta mutes dobuma veselību.

Foto: pexels.com