Palīdzība, ko pusaudži iesaka saviem vienaudžiem

Bērnu slimnīcas fonds un Pusaudžu resursu centrs kopā ar Labklājības ministri Ramonu Petraviču informēja par 2019.gada rezultātiem atbalsta programmai pusaudžiem, kuriem konstatēta atkarību izraisošu vielu kaitējoši pārmērīga lietošana vai atkarīgas uzvedības traucējumi. Ja 2018.gadā PRC pakalpojumus izmantoja 58 jaunieši vecumā 11-18 gadi, tad līdz 2019.gada 1.novembrim palīdzību programmas ietvaros saņēma jau 180 jaunieši gan Rīgā, gan Liepājā. Visi jaunieši programmas ietvaros palīdzību saņem bez maksas, pateicoties Labklājības ministrijas piešķirtajam finansējumam.

“Divu gadu laikā, kopš Labklājības ministrija sadarbībā ar Bērnu slimnīcas fondu un Pusaudžu resursu centru uzsāka īstenot atbalsta programmu jauniešiem ar atkarību risku, ir sasniegti labi rezultāti un ir attaisnojusies jaunā pieeja sociālajai rehabilitācijai, kur galvenais princips ir palīdzēt pusaudža konkrētajā dzīves situācijā novērst riskus un realizēt savu potenciālu. Mēs redzam, ka jauniešiem ir gan interese par pakalpojumu, gan vēlme līdzdarboties, un tas ir izšķiroši svarīgi, lai mēs spētu jaunietim palīdzēt! Prieks, ka šogad ir veiksmīgi īstenots arī pirmais pilotprojekts Liepājā, jo ir ļoti svarīgi, lai palīdzība pusaudžiem būtu pieejama tuvāk viņu dzīves vietai. Tāpēc nākamajos gados kopā strādāsim pie tā, lai arī citos Latvijas reģionos jauniešiem būtu pieejama Pusaudžu resursu centra sniegtā palīdzība!”, atzina Labklājības ministre Ramona Petraviča.

Programmas ietvaros konsutlācijas līdz 2019.gada 1.novembrim kopumā saņēma 331 jaunieši un viņu ģimenes, kuri vērsās PRC. Daļai pietika ar vienu konsultāciju, lai atrisinātu radušās grūtības, daļa tika uzņemta programmā un turpināja saņemt palīdzību PRC, bet daļai bija nepieciešama cita veida palīdzība, kuru rekomendēja PRC darbinieki. Šobrīd no programmā uzņemtajiem jauniešiem, 62 ir veiksmīgi noslēguši programmu, bet 126 turpina saņemt palīdzību programmas ietvaros. Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Lienes Dambiņa, “Katru mēnesi Pusaudžu resursu centrā pēc palīdzības vēršas aptuveni 80 jaunieši, kuri piesakās paši, izmantojot saziņu WhatssApp mobilajā vietnē, vai kurus piesaka viņu ģimenes. Bez Labklājības ministrijas finansējuma mums nebūtu iespējas bez maksas sniegt tik kvalitatīvu un daudzpusīgu palīdzību, tāpēc ļoti augsti vērtējam un esam pateicīgi par izpratni un atbalstu, kādu saņemam gan no Labklājības ministres, gan kolēģiem ministrijā. Visaugstākais mūsu un ministrijas darba novērtējums ir, kad jaunietis pie mums vēršas pats, jo palīdzību ir rekomendējis viņa vienaudzis – draugs vai skolasbiedrs, kurš jau ir saņēmis atbalstu mūsu programmas ietvaros.”

Vidējais jaunieša vecums Rīgā ir 14,5 gadi, bet Liepājā – 13,5 gadi. Vienlīdz pieprasīts pakalpojums ir bijis gan zēnu, gan meiteņu vidū. Kopējais programmas ietvaros sniegto konsultāciju skaits ir sasniedzis 2135  individuālās konsultācijas un 65 grupu nodarbības (2018.gadā tās bija 450 konsultācijas un grupu nodarbības kopā). Liepājā sniegtas 38 speciālistu konsultācijas. Vienlaikus reālais saņemto konsultāciju skaits ir ievērojami lielāks, jo mentori klientus konsultē darba slodžu ietvaros, neizdalot atsevišķas konsultācijas. Gaidīšanas rindā šobrīd Rīgā 11 ir jaunieši, bet Liepājā 4 jaunieši. Programmas ietvaros palīdzību Rīgā sniedz 25 speciālisti, bet Liepājā- 5.

Pusaudžu resursu centra vadītājs Nils Konstantinovs par programmas pieredzi Rīgā: ”Kā var redzēt Pusaudžu resursu centra iekšējā diagnostiskajā uzskaitē, praktiski visos atkarību risku gadījumos speciālisti konstatē arī citas mentālās veselības grūtības. Alkohola un vielu atkarību riska pusaudžiem tie pārsvarā ir uzvedības traucējumi – klaiņošana, skolas kavējumi, agresija, kā arī paaugstināta trauksme. Procesu atkarību riska pusaudžiem – biežāk novērojama depresija un paškaitējums, kā arī nepamanīti bērnības psihiskās veselības traucējumi, kā piemēram, uzmanības deficīts un hiperaktivitāte. Tas apliecina, ka ir īpaši svarīgi, lai pusaudžiem ar atkarību risku speciālisti varētu sniegt visaptverošu diagnostiku un palīdzību visās pusaudža vecumposma grūtībās, nekoncentrējoties tikai uz vielu vai datora pārlieku lietošanu. Centra speciālistu novērojumi liecina, ka pusaudži ar vielu lietošanas uzvedību un atkarību risku veido klasterus. Šādi klasteri veidojas gan ap dažām publiskām vietām, piemēram, iepirkumu centriem, gan arī atsevišķām skolām, kurās vielu lietošanas risks ir īpaši augsts. Populāra šobrīd ir zelējamā tabaka jeb Snuss, ko daļa klientu lieto spriedzes mazināšanai, īpaši pirms kontroldarbiem un eksāmeniem. Mūsu klientu pieredze rāda vieglu un relatīvi lētu dažādu sintētisko narkotisko vielu pieejamību tablešu formā. Tāpat arī esam sastapušies ar gadījumiem, kad tiek lietoti un pārdoti vecākiem vai pašiem pusaudžiem izrakstītie psihotropie medikamenti”, situāciju komentēja N.Konstantinovs.

Gan reģistrēto pieteikumu skaits, gan interese no dažādām institūcijām ārpus Rīgas rāda, ka ir liela nepieciešamība pēc šāda sabiedrībā balstīta pakalpojuma reģionos. Jau šobrīd PRC Rīgas centros ir ieradušies klienti no tādām vietām kā Saldus, Tukums, Nereta, ir sniegtas Skype konsultācijas jauniešiem Rojā un Alūksnē. Taču vienlaikus šāda attālināta sadarbības forma nevar nodrošināt pilnvērtīgu atbalstu kā vietējā sabiedrībā uz vietas pieejams pakalpojums. Tāpēc PRC, pateicoties Labklājības ministrijas atbalstam, šogad atvēra pirmo reģionālo filāli Liepājā. Kopš filiāles atvēršanas un speciālistu komandas izveidošanas, Liepājā programmā ir uzņemti un palīdzību saņem jau 24 klienti, bet rindā gaida vēl 4. Liepājas PRC vadītājas Inga Laugale:” Mūsu pirmā pieredze liecina, ka izplatītākās grūtības jauniešiem Liepājā ir skolas neapmeklēšana, paškaitējums, alkohola un smēķēšanas atkarība, marihuānas lietošana, telefona un datora atkarības. Bieži mūsu programmā uzņemtajiem pusaudžiem novērojama arī sociāli nelabvēlīga uzvedība, klaiņošana, vientulība, atstāšana novārtā un grūtības veidot attiecības. Uzsākot darbu Liepājā, esam aktīvi iesaistījušies sadarbības veidošanā gan ar sociālajiem dienestiem, gan bāriņtiesu, gan bērnu namiem, arī skolām, jo tas ir ļoti svarīgi un palīdz mums sniegt atbalstu jaunietim, kura problēmu risināšanā ir iesaistītas vēl citas organizācijas. Jūtam lielu interese par pakalpojumu no tuvējām pilsētām, un šobrīd programmā Liepājā ir uzņemti jaunieši arī no blakus esošās Grobiņas pašvaldības.”

Pasākuma laikā tika prezentēts pirmais klīniskais ceļvedis latviešu valodā “Fokuss 2019” ar pierādījumos balstītām rekomendācijām interneta, videospēļu un jauno tehnoloģiju atkarību pārmērīgas lietošanas riska novēršanai, kuru varēs izmantot jebkurš speciālists vai pieaugušais, kuram radušās bažas bērnu. “Pieaugot tehnoloģiju lomai bērnu dzīvēs, pieaug arī vecāku un speciālistu bažas, kas noved pie dažādiem vai pat pretrunīgiem viedokļiem un rekomendācijām. Mēs ceram, ka šis ceļvedis palīdzēs ikvienu  diskusiju par tehnoloģijām un jauniešu mentālo veselību fokusēt uz reāli apstiprinātiem faktiem un pierādījumiem. Ceļveža Fokuss mērķis ir nodrošināt, lai pusaudži un viņu ģimenes, kas vēršas pēc palīdzības, saņemtu tādu palīdzību un ieteikums, kas ir palīdzoši, droši, kā arī klīniski un finansiāli pamatoti,” atzīst Nils Konstantinovs.

Pusaudžu resursu centrā šogad ir uzsākts jauns palīdzības veids – atbalsta čats WhatsApp aplikācijā, kur pusaudzim vai vecākiem ir iespēja sazināties ar kādu no centra speciālistiem. Centra darba laikā speciālisti atbildes sniedz uzreiz, ārpus darba laika – 12h laikā. Pusaudži gan uzdod jautājumus par mentālās veselības sfēru, gan interesējas par iespējām saņemt atbalstu. Centra speciālistu novērojumi liecina, ka ir svarīgi, lai pusaudzim atbildētu un konsultētu speciālists, kurš ikdienā strādā tieši ar šādiem pusaudžiem, kā arī lai čats būtu iespēja saņemt reālu palīdzību, uzreiz pierakstot uz konsultāciju, nevis tikai informēt vai pārsūtīt citur. Ar atbalsta čatu var sazināties aplikācijā WhatsApp, rakstot uz 29164747.

Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, aptuveni 20% jauniešu saskaras ar garīgās veselības problēmām, no kurām laptuveni 50% sākas vecumā no 12-14 gadiem, taču lielākā daļa no šiem gadījumiem paliek neatklāti vai nesaņem atbalstu līdz pat pieaugušam vecumam, kad iespējas palīdzēt vai apstādināt progresu ir krietni mazākas.

Foto: ilustratīvs (pexels.com)