Kādēļ iesaistīt bērnus kopīgas maltītes pagatavošanā?

Pasaules labākie ēdieni ir dzimuši eksperimentu un nejaušību rezultātā, un arī katras ģimenes ieradumi, gatavojot un ieturot maltīti, veidojas, izmēģinot dažādas pieejas. Mācot bērniem mājas soli, vecākiem nereti ir sākotnējā vīzija par to, ko atvasei nepieciešams zināt un prast. Tomēr ne visas ieceres realizējas un daudzi izcili risinājumi, kas patīk visai ģimenei, rodas gluži nejauši. Ar ieteikumiem, kā veiksmīgi iesaistīt ģimeni kopīgā maltītes pagatavošanā un baudīšanā, plānojot laiku un veicinot kopā būšanu, kustības Rimi labākai dzīvei ietvaros dalās gardēde un divu bērnu mamma Signe Meirāne.

Kopīga maltīte – kopīgs laiks

Maltīte ir process, kas sākas jau tad, kad mēs izdomājam, ko ēdīsim, un beidzas brīdī, kad pēc maltītes tiek aiznesti trauki. Signes Meirānes ģimenē aug divas meitas – 9 un 11 gadus vecas. Ģimenē pieņemts, ka katram ir jāiesaistās, lai brīdī, kad ēdiens ir gatavs, visi kopā varētu sēsties pie galda. Signe atzīst, ka viņas ģimenē iesaistīšanās aizsākās ar daudzās ģimenēs ierasto laika trūkumu, kad nekas cits neatlika kā vien lūgt mājinieku palīdzību, lai ātrāk tiktu pie kārotās ēdiena baudīšanas.

Reiz Signes ģimene mitinājās mājā, kur ledusskapis atradās garāžā, tādēļ Signe lūdza meitas palīdzēt ar nepieciešamo produktu atnešanu. Tādā veidā bērni iepazina dažādus produktus – to izskatu, pielietojumu un atrašanos ledusskapī – un ar sākotnēji vieglu uzdevumu iemācījās iesaistīties kopīgā darbā. Arī tagad, kad ledusskapis ir pie rokas, meitas joprojām palīdz padot nepieciešamo. Tas aizsācies nejauši – pēc dažiem šādiem lūgumiem –, bet pārvērties par noderīgu ieradumu.

Signe uzsver – nav būtiski, kurš no ģimenes pievēršas kādam konkrētam uzdevumam. Var vērot, kādi pienākumi katram labāk padodas un rada lielāko gandarījumu. Tomēr, atšķirībā no produktu atrašanas ledusskapī, kur šim uzdevumam nav konkrēta vecuma ierobežojuma, jāatceras ievērot drošību, it īpaši ar asiem priekšmetiem – rīvēm, nažiem un citiem virtuves piederumiem. Sagriezt, sarīvēt – šos pienākumus labāk atstāt pieaugušo pārziņā, savukārt bērniem var piedāvāt radošus risinājumus, piemēram, izvēlēties un izkārtot uz galda traukus un dekorus, kas viens otram piestāv.

Galda kultūra veidojas ģimenē

Signe atzīst, ka bērniem mācīt, paskaidrot un parādīt nav viegls uzdevums, kas prasa enerģiju, laiku, un pacietību. Tomēr ieguldītais darbs atmaksājas, jo bērnu zināšanas atvieglos vecāku uzdevumus. Piemēram, jau drīz vien vairs nav jāatgādina par galda uzklāšanu, jāskaidro, kur stāv galda instrumenti, kā izskatās un kur ledusskapī atrodami dažādi produkti. Turklāt kopīga maltītes gatavošana un baudīšana ir arī labs laiks, kad mācīt galda etiķeti. Viņi var apgūt, kā pareizi novietojams nazis un dakšiņa, saprast, ka pēc ēšanas trauki tiek novākti no galda un pateikts “paldies” par gardo ēdienu un pārējo ģimenes locekļu centību.

“Galvenais darbu sadalījumā ir parādīt – maltīte nav kaut kas, kas maģiski parādās uz galda, un pēc ēšanas viss pazūd pats no sevis. Kopīgais mācīšanās process ir jāpadara patīkams. To nevar uzreiz uzspiest, to nevar darīt ar dusmām, naidu vai kā armijā, jo tad tas nesagādās prieku nevienam. Bērnam radīsies sajūta, ka gatavot maltīti ir kaut kas nepatīkams. Bet vienotas formulas šajā procesā nav. Vecākiem ir jāizjūt bērns – ko viņš var izdarīt, ko vēl nē, kas interesē, un kas – nē. Un tad šīm zināšanām pamazām pievieno jaunus pienākumus. Un tā veidojas mācīšanās – caur sapratni un ar pacietību,” skaidro Signe Meirāne.

Foto: publicitātes