Iepakojuma dēļ Latvijas iedzīvotāji zaudē 15% produktu, turklāt trešdaļu izmet miskastē

Starptautiskās iniciatīvas Save Food apkopotie dati liecina, ka trešdaļa visu pārtikas produktu iet zudumā – tiek mesti ārā vai sabojājas. Naudas izteiksmē zaudējumi sastāda 1 triljonu dolāru gadā. «Apdomājiet šos ciparus! Zinātnieki ir pārliecināti, ka pat ne trešdaļa, bet  vien ceturtā daļa no šīs pārtikas  varētu atrisināt bada problēmu visā pasaulē,» komentē elastīgā iepakojuma ražotāja, starptautiskās kompānijas IMMER Group prezidente Irina Mirošņika.

2012.gadā veiktais pētījums Food waste: the problem in the EU in numbers liecina, ka 11 % pārtikas produktu tiek izmesti ārā vai sabojājas jau audzēšanas un apstrādes posmā, 19 % — ražošanā, 12 % — ēdiena gatavošanā un piegādē, 5 % — glabāšanas posmā mazumtirdzniecības uzņēmumos, un vēl 53 % iet zudumā mājsaimniecībās. “Tāpēc turpmāk produktu un iepakojuma ražotājiem ir aktīvāk jāstrādā, lai samazinātu šos zaudējumus. Pareizs iesaiņojums ļauj tos ievērojami samazināt visos šajos posmos, un mēs katrs varam sniegt savu ieguldījumu, izvēloties pareizās iesaiņojuma alternatīvas,” skaidro I. Mirošņika. „Turklāt prece pareizā iepakojumā ir ārkārtīgi izdevīga mums pašiem.”

Neefektīvi: Dažu produktu uzglabāšanas laiks ir 30 reižu mazāks nekā tas varētu būt. Milzīgs daudzums produktu sabojājas, pirms tos paspēj izlietot, tāpēc ir jārisina šī problēma, turklāt bez ķīmisku piedevu izmantošanas. Jau ir izstrādāti alternatīvi varianti, kas ievērojami pagarina preču glabāšanas laiku. Eksperte apgalvo, ka 0 līdz +25 °C temperatūrā pienu elastīgajā iepakojumā var glabāt līdz pat 90 dienām, nevis  trīs, kā ierasts. Biezpiena glabāšanas laiks pieaug trīs reizes — no septiņām līdz 21 dienai. Majonēze elastīgajā iepakojumā ir svaiga 90, nevis ierastās 30 dienas, un nav jāizmanto konservanti. Turklāt elastīgo iepakojumu viegli var atkārtoti aizvērt, tādēļ produkti neuzņem smakas, kas ir raksturīgas ledusskapim un tajā glabātajam ēdienam.

Veselībai bīstami: līdz pat 84% pārtikas ir piesārņota nepareiza iepakojuma dēļ. Ierastie iepakojuma veidi neefektīvi aizsargā produkciju.  Konstatēts, ka 28,7 % produktu ir piesārņoti ar minerāleļļas aromātiskajiem ogļūdeņražiem (mineral oil aromatic hydrocarbons – MOAH), bet 84,1 % preču satur piesātinātos ogļūdeņražus (mineral oil saturated hydrocarbons – MOSH). “Visneaizsargātāko produktu vidū ir rīsi, kvieši, manna, makaroni un šokolāde,” komentē I. Mirošņika. “Patērētāji, protams, nezina, ka viņi lieto ar nepiederīgām ķīmiskām vielām piesārņotu pārtiku, bet apzinīgiem ražotājiem noteikti ir jāmeklē alternatīvi iesaiņojuma veidi, kas garantē nepieciešamās barjerīpašības un aizsardzību. Piemēram, elastīgais iepakojums, kas ir pietiekami drošs.”

Neekonomiski: iepakojumā paliek līdz pat 15% produkta satura. Vairākums Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku kečupam stikla burciņās vai pudelēs. Taču vēlāk mokas, jo, pat apgriežot pudeli vai burciņu otrādāk, nav iespējams izlietot pilnībā visu produktu.  Līdzīgi notiek ar skābo krējumu, kas iepakots plastmasas trauciņos, rūgušpienu un kefīru kartona iepakojumā, šokolādes krēmu stikla burkās un daudziem citiem produktiem. Parasti šādā iepakojumā paliek neizlietoti līdz 15% produkta. „Pat ar trešo daļu no visas neizlietotās pārtikas pietiekamu, lai  atrisinātu bada problēmu visā pasaulē. Arī tad, ja šo problēmu atmet un koncentrējas tikai uz savas ģimenes budžetu, summa, kas tiek izmesta atkritumu tvertnē, vairs nešķiet  maza. Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem iedzīvotāji tērē 34 % no saviem ienākumiem pārtikas produktiem un
15 % no šiem izdevumiem – nav maz! Piemēram, ja pārtikai tiek iztērēti 200 eiro mēnesī, sanāk, ka mājsaimniecība atkritumu tvertnē izmet laukā – turklāt burtiskā nozīmē! – 30 eiro. Gadā tie jau ir 360 eiro – tīri pieklājīga summa,” komentē Irina Mirošņika. “Savukārt no elastīgā iepakojuma var izspiest 100% produkta satura.”

Uzņēmuma prezidente piebilst, ka ikdienā pieņemtie lēmumi, kurus mēs kļūdaini uzskatām par sīkiem un nenozīmīgiem, nopietni ietekmē mūsu dzīves kvalitāti un labklājību, kā arī apkārtējo vidi. Tomēr mūsu pašu spēkos ir izdarīt izvēli, kas būs labvēlīga gan videi, gan mums pašiem – piemēram, izvēloties preces patiešām ekonomiskā un videi draudzīgā iepakojumā.