Drīz uz ekrāniem būs redzama filma “7 miljardi gadu pirms pasaules gala”

Sākot ar 2019. gada 1. februāri kinoteātra “Splendid Palace” repertuārā ienāks Jāņa Ābeles debijas filma “7 miljardi gadu pirms pasaules gala”. Latvijā līdz šim filma bija skatāma tikai Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) 2018. gada konkursa programmā un tika izrādīta vienā izpārdotā seansā. Festivālā filma saņēma festivāla īpašo skatītāju simpātiju balvu.

Kā friziere Anna, novelkot vienu un uzliekot citu parūku, slēpj savu dabas doto, brīnišķīgāko rotu –  skaistus, garus matus, vai Leo – ar pacietīgu darbu, lēni, bet mērķtiecīgi – atklāj zem kara laikā pārgleznotajām gleznām slēptās patiesās mākslinieciskās vērtības, tā arī filma risina mūžseno, bet aizvien aktuālo dilemmu starp pieķeršanos un sevis atklāšanu cilvēkam, kuru mīli, vai šķietamu drošību, paliekot  “aiz sētas”, kur tomēr kļūst mazliet vientulīgi…

Sākotnēji raucu degunu par šķietami klišejiskām ainām, bez kurām, biju pārliecināta – mierīgi varētu iztikt! Kā piemēram – Annas un Leo, divu latviešu jauniešu sastapšanās kādā burziņā Francijā, vēl jo vairāk –  abu nejaušā atkal satikšanās nakts vidū uz tilta, pēc Annas atgriešanās jau Rīgā, tomēr aptverot filmu kā cilvēciskas vājības raksturojošu kopainu, šādu melodramatisku simbolu lietojums kā mākslinieciskā izteiksme kļūst saprotams, pieņemams un pat baudāms.  

Fascinēja, kā ar muzikālo pavadījumu režisors rīkojās ne tikai, lai ievestu skatītāju Annas un Leo attiecību smeldzīgajā noskaņā, bet arī, lai abu varoņu dialogos ieskicētu tik būtiski atšķirīgās personības. Baložu pilni pagalmi, Hospitāļu iela u.c. ir Leo tīkama un alternatīvajam pasaules redzējumam tuva mūzika, uz ko Anna atbild, ka nezina visas tās jaunās grupas…                

Pēc filmas, telefona sarunā ar kādu tuvu un mīļu cilvēku, devos mājup un sacīju: “Tiešām iesaku, aizej un apbrīno, kā ar mikro budžetu, caur noskaņas radīšanu, var ielikt “stabilu kloķi” Holivudas miljonu romancēm…” Ārā sniga, sala rokas, tomēr uzmeklēju youtube.com vecus un labus mūzikas ierakstus… Pirmais uzdevums pēc šādas pastaigas bij uzmeklēt kaut kur plauktu putekļos iegrūsto, vairāk nekā 10 gadus veco, ārējo cieto disku, kurā droši zināju, jābūt tādiem Baložu Pilnu Pagalmu mūzikas ierakstiem, par kuriem youtube.com klusēs mūžīgi…

Droši vien, ka ne jau lielas ļaužu masas, bet savu “pareizo” auditoriju filma atradīs un lutinās, caur rūpīgi pārdomātiem, trāpīgiem tuvplāniem, izcilu muzikālo pavadījumu un vienkārši labu aktierspēli (“Kariņi” pamestā degvielas uzpildes stacijā un ne tikai!!!) uzrunās un aizvedīs turp, kur kādreiz sākās skatītāja katra paša mīlasstāsts.

Piemērota izvēle karstām sirdīm aukstos februāra vakaros, sildīs un varbūt pat līdz pavasarim.

Recenziju sagatavoja: Maija Priedīte