100 dzejoļi Latvijai (VIDEO)

Krājums “100 dzejoļi Latvijai” palūkojas neierastā veidā uz Latvijas simts gadu garo ceļu – ar 100 dzejnieku 100 dzejoļiem, kas tapuši laikposmā no 1918. gada līdz 2017. gadam. Šis krājums nepretendē uz zinātnisku latviešu dzejas izpēti simts gadu laikposmā, tajā iekļauto darbu izvēle ir subjektīva. Krājums sakārtots, izvēloties katrā gadā, sākot no 1918. gada līdz 2017. gadam, kāda latviešu dzejnieka dzejoli, kas publicēts atbilstošajā gadā izdotā dzejoļu krājumā (nav ņemts vērā dzejoļa uzrakstīšanas gads). Problemātiska bija dzejoļu atlase 20. gs. 40.–50. gados, jo krājumā nav iekļauti padomju Latviju slavinoši dzejoļi, tāpēc, atspoguļojot 1945., 1951., 1954. gadu, izmantoti trīs dzejoļu pirmpublicējumi periodikā.

Dzejoļi, raugoties simts gadu griezumā, atklāj patiesu latviešu dzejnieku mīlestību pret savu zemi un dziļu dabas izpratni.

Dzejnieki raksta gan par piederību Latvijas valstij, kas allaž ir bijusi un būs sargājama, gan arī par lokālu piederību konkrētām Latvijas vietām. Daudzos dzejoļos akcentēta vēsturiskās atmiņas saglabāšanas nepieciešamība: sāpes par zaudējumiem karos, tautas došanās bēgļu gaitās, nacionālās valsts zaudēšana, dzīve svešumā un šeit, Latvijā, padomju okupācijas gados.

Dzejoļos pausta dziļa godbijība pret latviešu valodu, tās dialektiem, apliecinot, ka valoda ir mūsu identitātes pamats.

Vairākos darbos akcentētas tautas garīgās vērtības (folklora, rakstnieku radītie simboli, tautas tradīcijas, kultūrfakti u. c.), kas allaž ietekmējušas latvieša pasaules izpratni.

Protams, mums, latviešiem, ir daudz vairāk nekā simts dzejnieku, kuru devumā neapšaubāmi rodami nozīmīgi Latvijai veltīti dzejoļi. Krājums ir kā rosinājums lasītājam meklēt savus dzejoļus Latvijai, atsaukt atmiņā kāda mīļa dzejnieka radīto, iepazīt nezināmos un pārlūkot savos un bibliotēku grāmatplauktos latviešu dzejas krājumus, tā ielūkojoties Latvijas dvēselē.

Dzejoļus grāmatai sakārtojusi – Inese Auziņa.

Video – Inga Nestere un Ģirts Spēlmanis