Mediķi aicina pievērst uzmanību bērnu drošībai

Mediķi uzsver, ka laikus novērtējot situāciju un, paredzot iespējamos riskus, kā arī, ievērojot elementārus drošības pasākumus, gandrīz visos gadījumos būtu iespējams pasargāt savu bērnu.

Atcerēsimies, ka pat nieka trīsdesmit sekunžu laikā var notikt liela nelaime! Pieredze liecina par to, ka jo vairāk cilvēku pieskata bērnu, jo mazāk bērns ir pieskatīts! Veltīsim nedalītu uzmanību mūsu bērniem, lai brīvās dienas būtu priecīgu mirkļu pilnas!

Visbiežāk bērni traumas gūst mājās (applaucējas, nokrīt no gultas, galda vai krēsla, iespiež pirkstu, pakrīt uz grīdas u.c.), kā arī, spēlējoties pagalmā, braucot ar riteni, skrituļslidām vai, lēkājot, uz batuta. Mediķi aicina vecākus vienmēr pārliecināties par to, ka bērns lieto nepieciešamos aktīvās atpūtas aizsarglīdzekļus – aizsargķiveri, ceļu un elkoņu sargus. Atgādinām, ka bērni aktīvi atpūšoties gūst ne tikai vieglas traumas – punus, zilumus, nelielas brūces un nobrāzumus, bet arī ļoti nopietnas traumas, kas prasa ārstēšanos slimnīcā.

Bērnu slimnīcas mediķi batutus uzskata par īpaši nepiemērotu un bīstamu aktivitāti bērniem. Atkarībā no bērna vecuma, mainās gūto traumu veids, proti, lecot uz batutu bērni, gūst gan augšējo, gan apakšējo ekstremitāšu, kā arī galvas un muguras traumas. Vienas no smagākajām traumām ar paliekošām neiroloģiskām problēmām ir mugurkaula kakla daļas traumas, kas parasti tiek gūtas uz batuta paklāja, izpildot kādu no akrobātiskajiem elementiem.

Ja tomēr, vecāki nolemj iegādāties un lietot batutu, jāievēro sekojoši nosacījumi:

1. batuts jānovieto iespējami tuvu zemes līmenim, sekojot, lai tā tuvumā neatrodas kādi priekšmeti,
2. vienmēr uz batuta lec tikai viena persona,
3. neprofesionālam batuta lēcējam nav pieļaujams veikt dažādus akrobātikas elementus, piemēram, kūleņus vai salto,
4. aktīva vecāku uzraudzība.

Pavasarī un vasarā aktuāls ir jautājums par attiecībām ar dzīvniekiem, jo gada gaišajā periodā biežāk uzturamies ārā, dodamies ciemos pie radiem un draugiem un nereti satiekamies viņu dzīvniekiem. Māciet bērnam un ievērojiet paši, ka pret suni ir jāizturas piesardzīgi un ar distanci. Gadā Bērnu slimnīcā pēc palīdzības vēršas vairāk nekā 800 bērni, kuru sakoduši dzīvnieki, jāpiemin, ka biežākais koduma traumu izraisītājs ir mājās dzīvnieks – suns vai kaķis, turklāt vairumā gadījumu tas ir pašu, vai radu dzīvnieks. Suņu kodumu lokalizācijas biežums korelē ar bērna vecumu, proti, bērniem līdz trīs gadu vecumam biežāk tiek skarta galva un augšējās ekstremitātes, savukārt pusaudžiem tiek skartas apakšējās ekstremitātes. Aicinām vecākus nekad neatstāt mazu bērnu kopā ar dzīvnieku bez uzraudzības! Būtiski bērnam iemācīt, ka suni nedrīkst traucēt ēšanas un miega laikā vai kaitināt.

Atpūšoties brīvā dabā, jāpadomā par to, kā nepieļaut ērces piesūkšanos. Pārnākot mājās, rūpīgi jāpārbauda, vai uz drēbēm un ķermeņa nav ērces. Tās visbiežāk piesūcas padusēs, ausu apvidū, ap nabu, paceles bedrītēs, matos, ap jostasvietu, cirkšņos – šīs ķermeņa vietas pēc uzturēšanās ērču teritorijā pārbaudiet īpaši rūpīgi. Atcerieties arī par vakcināciju!

Atgādinām, ka svētku dienās un brīvdienās visu diennakti medicīniskus padomus vienkāršu saslimšanu gadījumos var saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.

Ja nepieciešams saņemt medicīnisku konsultāciju ģimenes ārsta kompetences ietvaros, Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās var vērsties pie dežūrārstiem.

Savukārt traumu vai pēkšņas saslimšanas gadījumā medicīnisko palīdzību var saņemt steidzamās medicīniskās palīdzības punktos. Neatliekamos gadījumos, kad apdraudēta veselība, palīdzību sniedz slimnīcu uzņemšanas nodaļas.

Gadījumos, kad trauma vai pēkšņa veselības problēma apdraud dzīvību, neatliekamo medicīnisko palīdzību var izsaukt, zvanot pa ārkārtas tālruni 113.

VSIA Bērnu klīniskās universitātes slimnīca

Foto: vs-sport.lt