Stāsts par basketbolu un īstu mīlestību

Grāmatas autora biogrāfija bijusi īpatnēju sakritību un saistošu notikumu pilna. Dzimis 1942. gada 21. janvārī, 1944. gada rudenī viņš kopā ar ģimeni bijis spiests doties bēgļu gaitās. Apstākļu sagadīšanās dēļ Gundara māte kopā ar jaunāko dēlu Raini bēgļu laivā laimīgi izceļoja uz Zviedriju, bet tēvs ar dēlu, atrazdamies citā laivā, tika aizturēti. Vēlāk tēvs tika deportēts uz Komi APSR, no kurienes populārais dzejnieks diemžēl vairs neatgriezās. Pašu Gundaru Cedriņu dzīves ceļš aizved uz Valmieru, kur viņš aizraujas ar basketbolu un jau piecpadsmit gadu vecumā tiek iekļauts vīriešu izlases komandā. Ar to izskaidrojama autora interese par šo sporta veidu un grāmatā iekļautie stāsti gan par Latvijas basketbola meistariem, gan amatieriem, gan dažnedažādas kuriozas situācijas. Tomēr lielākā Gundara Cedriņa dzīves daļa ir pavadīta Jelgavā. Šobrīd autors māca angļu valodu un brīvajā laikā raksta stāstus. Kādā no stāstiem tiek vēstīts par to, kā no skolas pazūd skolotāja: pēc šī stāsta motīviem  autors iecer uzrakstīt romānu, un top “Palaidnieks”.

Romānā Gundars Cedriņš stāsta par pagājušā gadsimta 60.–80. gadu Latviju, par viņam labi zināmiem notikumiem un cilvēkiem – iekšējo dzīvi kādā no Rīgas speciālajām internātskolām, kurā “bez vainas vainīgs” nokļūst darba galvenais varonis Andris, un “zvaigžņu basketbolu” 70.– 80. gadu Latvijā. Grāmatas nosaukums pirmām kārtām attiecas uz Andra satraucošo mīlas stāstu, kas sākas skolas laikā un ir vienlaikus  salds un sāpīgs – ilgus gadus baudāms kā aizliegtais auglis, jo skolnieka jūtu objekts ir skolotāja Astrīda.

Foto: publicitātes