Rīgas budžets 2018: vietvalžu politiskās izvēles “zviedru galds”

• Rīgas satiksmes “krīze” rosina mērķtiecīgi domāt, kā izveidot Rīgas un metropoles areāla sabiedriskā transporta sistēmu, kas būtu ātra, ar vienotu biļeti, efektīvām un saprotamām izmaksām, un kurā būtu nodrošināti transportmijas un stāvparku risinājumi.
• Rīgas pašvaldība attiecas nevienlīdzīgi pret saviem ļaudīm attiecībā uz infrastruktūras kvalitāti. Jāsāk grants ielu asfaltēšanas programma pēc līdzīga principa, kā jau daudzus gadus darbojas budžeta programma iekškvartālu remontiem.
• Deputātiem ir jāspēj atteikties no privilēģijām, kā bezmaksas auto stāvvietas, lai būtu vairāk līdzekļu cilvēku ar invaliditāti atbalstam.
• Rīgas pašvaldība, piešķirdama brīvpusdienas vidusskolēniem, atkal diskriminē jauniešus, kuri mācās Kultūras ministrijas padotības skolās.

Heroiska drāma trīs cēlienos

Atceroties trīs dienu ilgo Rīgas domes 2018. gada budžeta sēdi, nāk prātā salīdzinājums iz teātra dzīves: heroiska drāma 3 cēlienos ar satīras elementiem. Varone – RD Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse. Nevaronis – Nils Ušakovs. Varone – kā vienīgā ziņotāja par budžeta projektu iznes visu cīņas smagumu ar opozīcijas deputātu jautājumiem, noder ilgā finansistes pieredze un rūdījums RD kopš 2003. gada, nedrīkst pieļaut atkāpes no nediskutējamās lojalitātes S + GKR valdošajai partnerībai. Nevaronis – kopš 2009. gada saimnieko RD, bet joprojām nav gatavs ziņot par budžetu domes sēdē (“labāk paslēpšos aiz galvenās finansistes”), tikai pēc vairākām stundām 1. cēlienā atceras piedāvāt Tiknuses kundzei apsēsties, nerēķinās ar RD darbiniekiem, it īpaši no Pilsētas attīstības departamenta un liek viņiem gaidīt līdz vēlam piektdienas vakaram, kad jau sākušās bērnu “eglītes”, turklāt pat vairākas nevaroņa sekretāres nespēj nodrošināt to, ka sēdes 3. cēliens nesākas vienlaikus ar RD Pieminekļu padomes 1. sēdi…

Taču lai kāds teātra režisors turpina un veido līdzīgas izrādes kā “Kārkli”. Mans deputāta uzdevums ir censties cienījamo Rīgas dāmu un kungu vērību griezt uz vairākiem aspektiem, kas met šaubu ēnu pār RD valdošo kompetenci vadīt mūsu valsts galvaspilsētu laikmetīgi un gudri, vadoties pēc Rīgas plānošanas dokumentos nospraustajiem mērķiem.

Rīgas satiksmes “slazds” un priekšlikumi, lai atgādinātu par Rīgai būtisko

Rīgas domes sēdē lauvas tiesa jautājumu tika veltīta RP SIA Rīgas satiksme rekordaugstajai dotācijai  – 100,2 miljoniem eiro no rīdzinieku nodokļiem. Tā sastāda ap 1/9 daļu no 906 miljonu eiro lielajiem RD budžeta ieņēmumiem. Jau pēc budžeta pieņemšanas kļuva zināms, ka ar to vien nebūs gana, un RS ieķīlāja savus pamatlīdzekļus 65,7 miljonu eiro vērtībā. RS dotācijas apjoma pamatojums arī šoreiz palika noslēpumā. RD Finanšu departamenta direktore Tiknuses kundze, atbildēdama uz kāda no deputātiem jautājumu, izteicās, ka pagaidām pamatojums tik lielai dotācijai ir vien redzēts sarunu gaitā bez oficiāla dokumenta. RD Finanšu departaments arī apliecināja vēstulē deputātam Jurģim Klotiņam, ka RS nav iesniegusi Ministru kabineta noteikumos Nr. 435 “Kārtība, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu” 2. pielikumā paredzēto informāciju par prognozētajām pakalpojumu izmaksām. Rīgas domes Pasūtījuma līgums ar Rīgas satiksmi RD kā Pasūtītājam dod tiesības pieprasīt detalizētu informāciju par Pārvadātāja izmaksu pamatojumu (20.6. punkts). Taču šobrīd nav pārliecības, ka RD Finanšu departamenta personā ir izmantojusi savas tiesības, lai iegūtu ticamu informāciju par 100,2 miljonu lielās dotācijas pamatojumu. RS ir uzņēmums, kurš specializējas ne tikai īpaši dārga sabiedriskā transporta jomā, bet arī informācijas nesniegšanā. RS pakalpojumu dārdzība un necaurskatāmība Rīgas domei šobrīd ir kā slazds: Pasūtījuma līgums noslēgts līdz 2026. gadam un dotācija ar katru gadu aug. Uzskatu, ka perspektīvā Rīgai kopā ar valsti ir jāveido ilgtspējīga, izmaksu ziņā efektīva, ātra un kvalitatīva sabiedriskā transporta sistēma, kur pārvadātājus izvēlas iepirkumā, lai par cilvēku samaksāto nodokļu naudu pakalpojumu sniegtu labākais, nevis dārgākais pārvadātājs.

Kopā iesniedzu 12 budžeta priekšlikumus, kuru mērķis bija panākt, ka Rīgas pašvaldība sāk pildīt savos plānos izvirzītās apņemšanās, kā arī mēģināt īstenot Nacionālās apvienības vēlēšanu programmu. (Rīgas vicemērs man neoficiālā sarunā jau pirms 18. novembra pateica, ka nevienu no opozīcijas priekšlikumiem neatbalstīs.)

Aicināju piešķirt finansējumu 5 stāvparku izveidei, kurus paredz Rīgas stāvparku sistēmas attīstības plāns. Lai mazinātu sastrēgumus un gaisa piesārņojumu, ir jāsāk nodrošināt transportmijas iespēju. Stāvparki arī varētu palīdzēt piesaistīt vairāk maksājošu pasažieru sabiedriskajam transportam. Uzdevums veidot stāvparkus ir arī Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmā 2016.-2020. gadam un Rīgas pašvaldības rīcības plānā vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā no 2017.gada līdz 2022.gadam. Diemžēl šobrīd valdošajiem RD tā nav prioritāte.  OECD eksperti savā ziņojumā par Rīgas metropoles areāla transporta nepilnībām var rakstīt, ko vēlas.

Tiem no Jums, kuri ikdienā bieži darba lietās dodas ar divriteni, ir redzams, cik lielā mērā velotransporta attīstība ir RD valdošo dienaskārtībā. Rīgas centrā velojoslas nevis ierīko, bet skrāpē nost. Par gadu ir aizkavējusies Turgeņeva ielas veloceļa izveide, Dzirnavu ielas velojosla ielas bruģētajā posmā. RD Pilsētas attīstības departaments ziņojumā par Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijas 2030 piepildi 2016. gadā ir norādījis, ka velosatiksmei nepieciešamais – veloceļi, joslas, novietnes –  Rīgā tiek attīstīts pārāk lēni. 2018. gada budžetā vienīgais veloceļu projekts ir brīvdienu maršruts no Imantas uz Daugavgrīvu, kam RD plāno aizņemties teju 3 miljonus eiro un pa ceļam izcirst simtiem koku. Finansējumu ir jānovirza, lai nākamā gada laikā projektētu un 2019. gadā īstenotu trūkstošos maršrutus, kas savieno centru ar apkaimēm – Sarkandaugavu, Purvciemu, Iļģuciemu un citām. Lai RD Satiksmes departaments spētu sistemātiski un raiti veidot plānotos veloceļus, ierosināju izveidot RDSD amata vietu – velosatiksmes attīstības vadītājs, kā to paredz Rīgas pilsētas Velosatiksmes attīstības koncepcija 2015.-2030. Līdzās tam liku priekšā papildus līdzekļus piešķirt, lai Rīgas centrā izveidotu vairāk velonovietņu. Kā tā var būt, ka Rīgas satiksme 2017. gadā ierīkojusi tikai 1 velonovietni Ezermalas ielā? 2018. gadā plāno – 11… tieši tik maz! (Vēstule: Līdzās tam aicināju kolēģus deputātus atbalstīt pilotprojektu – dienesta velosipēdi Rīgas pašvaldības iestāžu darbiniekiem. Tādi divriteņi jau vairākus gadus ir pašvaldības darbinieku rīcībā Nantes pilsēta Francijā – Eiropas zaļajā galvaspilsētā 2013. gadā. Starp citu Nantē mērs – Johanna Rolāna – ir ievēlēta no Francijas sociāldemokrātu partijas. Interesanti, kāds būtu Nantes mēra vēstījums velolietu jautājumos tiem, kuri sevi sauc par sociāldemokrātiem Rīgas domē? Starp citu “Land Rover” ir ne tikai džipu, bet arī velosipēdu ražotāja zīmols… Citas Eiropas pilsētas jau sen sapratušas, ka jāveicina velobraukšana, jo tā stiprina veselību, samazina sirds un asinsvadu slimību risku. Ko dara Rīga?

Darbs RD Satiksmes un transporta komitejā lika iesniegt arī priekšlikumu, kas ir atbilde uz jautājumu: ko darīt arī Rīgas grants ielām? To pašu, ko gadu no gada jau dara ar Rīgas daudzdzīvokļu namu iekškvartāliem: Rīgas pašvaldības budžetā jāizveido atsevišķu programmu Rīgas grants ielu pārbūves projektu izstrādei, asfaltēšanai un bruģēšanai, un jāatvēl tai vismaz 4 miljonus eiro gadā. Rīgas pašvaldība to var atļauties, un tas ir viņas pienākums – parādīt, ka spēj vienlīdzīgi attiekties pret saviem iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo Tēriņos senču celtā ģimenes mājā, vai Purvciema blokmājā, ko apsaimnieko grūti apsaimniekojams Rīgas namu pārvaldnieks.

Aicināju kolēģus arī pievērst vērību Mazās Piena ielas situācijai. Tā Pētersalas apkaimē, UNESCO aizsardzības zonā vienīgā, atšķiras no citām grants ielām ar to, ka par tādu kļuva pēc tam, kad 2004. gadā pēc komunikāciju darbiem vēsturiskais bruģis pazuda nezināmā virzienā – tika nozagts. Ar Mazās Piena ielas priekšlikumu aicināju atjaunot vēsturisko taisnīgumu un cieņu.

Sociālā atbildība un selektīvās brīvpusdienas vidusskolēniem

Visbeidzot, kā tad īsti Rīgā ir ar sociālo atbildību? Uzzinot par RD valdošo “rebēm”, “piezīšanos” pie rīdzinieku nodokļu naudas caur dažādām “savējo” biedrībām (nejaukt ar sociālo pakalpojumu sniedzēju organizācijām!), gluži vai kā brīnums var šķist RD Labklājības departamenta darbs. To par paraugu uzlūko daudzi sociālā darba nozares kolēģi citās Latvijas pilsētās. RDLD direktore ar profesionāļu komandu ir panākusi, ka sociālie pakalpojumi ir gudri plānoti un labi mērķēti, lai atbalstītu tieši tās sabiedrības grupas, kurām tas visvairāk ir nepieciešams. Ir laba sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām valsts normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

Tikai nav saprotams, kādēļ Rīgas dome neparedz vairāk līdzekļu, lai cilvēkiem nebūtu tik ilgi jāgaida rindā, līdz viņu dzīvesvietā ierīkos riteņkrēsla pacēlāju. Tādēļ ar priekšlikumu aicināju cienītos kolēģus deputātus atteikties no Rīgas satiksmes maksas stāvvietu ikmēneša abonementa privilēģijas un ietaupītos līdzekļus – 168 000 eiro gadā novirzīt tam, lai vēl 40 personas no vairāk nekā 100 cilvēku garās rindas varētu tikt pie riteņkrēsla pacēlāja savā dzīvesvietā. Diemžēl arī šo priekšlikumu tāpat kā visus citus opozīcijas deputātu iesniegtos priekšlikumus koalīcijas kolēģi neatbalstīja.

Rīgas valdošo izpratne par sociālo atbildību mēdz šķirot bērnus savējos un svešajos. Budžetā pieņēma lēmumu, ka no 2018. gada 1. septembra būs brīvpusdienas tikai Rīgas pašvaldības skolu 10. līdz 12. klašu skolēniem. Brīvpusdienu nebūs Kultūras ministrijas paspārnē esošo skolu vidusskolēniem – Nacionālajā Mākslu vidusskolā (Rīgas Doma kora skola, Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola), Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā un citās. Debatēs aicināju Rīgas domes vadību nākamā gada 1. pusē atrast risinājumu, lai arī topošie mūziķi, baleta dejotāji, mākslinieki un dizaineri varētu saņemt brīvpusdienas. Atgādināju, ka tieši no Rīgas Doma Kora skolas, Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas nāk daudzi Latvijas kordiriģenti un mūziķi, ar kuriem Rīgai tik ļoti patīk lepoties. Kā deputāts savu iespēju ietvaros risināšu šo jautājumu.

Es ticu domājošai demokrātijai un tās spēkam – pilsoņiem, kuri ir vērtībās un attieksmēs bagāti cilvēki, kuri ir prasīgi pret ievēlētajiem priekšstāvjiem, kurus nevar “nopirkt” ar bezmaksas “lietām” vai ar valdošo partiju barotnes Rīga.lv kampaņošanu. Laikā, kamēr Latvijas galvaspilsētu turpina vadīt politiska apvienība, kuras viens līderis melo Saeimas izmeklēšanas komisijai Rīdzenes sarunu lietā, bet otrs nesen izteica domu, ka Rīgas problēma ir tā, ka latviešu jaunieši nezina krievu valodu, Latvijas galvaspilsētas galvenā cerība ir ļaudis, kuri ir gatavi celties, prasīt atbildību, iestāties pret nelikumībām. Piemēru rāda Lielo kapu draugi, Pilsēta cilvēkiem aktīvisti, Āgenskalna tirgus aizstāvji. Tikmēr deputātu uzdevums kopā ar demokrātiju sargājošajām valsts iestādēm ir nenolaist acu skatu no RD valdošo darbībām. Vienīgā pareizā motivācija darboties politikā ir griba kalpot savai tautai, savai valstij. Izcils ir tas vīrs un sieva, kurš spēj to darīt ar pašaizliedzību, iekšēju mieru un cieņu pret katru cilvēku, arī pretinieku. To novēlu 2018. gadā – mūsu valsts simtgadē – katrai dāmai un kungam, kurš ir ievēlēts vai iecelts amatā valsts un pašvaldību pārvaldē.

Jurģis Klotiņš, Rīgas domes deputāts (VL! – TB/LNNK)

Rīgā, 2017. gada 19. decembrī

Deputāta Jurģa Klotiņa iesniegtie priekšlikumi:

Lūdzu Rīgas pašvaldības 2018. gada budžetā:

1. piešķirt finansējumu 4 000 000 EUR apmērā gadā, lai izveidotu jaunu Rīgas pašvaldības budžeta programmu “Rīgas ielu bez cietā seguma asfaltēšanai un bruģēšanai”, kuras mērķis būs finansēt Rīgas pilsētas grants seguma ielu pārklāšanu ar cieto segumu asfalta vai bruģa veidā;
2. piešķirt finanšu līdzekļus 226 538,84 eiro, lai ierīkotu ielu apgaismojumu Vakarbuļļu apkaimē;
3. piešķirt 300 000 eiro, lai veiktu Mazās Piena ielas pārbūvi un atjaunotu bruģa segumu;
4. nepiešķirt programmā 01.01.00. “Rīgas dome un Rīgas domes Finanšu departaments” finansējumu EUR 171000,00 vērtībā, kas ik gadus Rīgas domes Saimniecības pārvaldei tiek plānots, lai nodrošinātu Rīgas domes deputātiem mēneša abonementus RP SIA “Rīgas satiksme” maksas stāvvietām. Ekonomētos finanšu līdzekļus lūdzu novirzīt Rīgas domes Labklājības departamentam, lai nodrošinātu papildus riteņkrēslu pacēlājus cilvēkiem ar invaliditāti viņu dzīvesvietās.
5. piešķirt papildus finanšu līdzekļus 168 000 eiro apmērā, lai nodrošinātu vairāk pacēlāju cilvēkiem ar invaliditāti viņu dzīvesvietās. Papildus finansējums ļaus pacēlājus piešķirt vēl 40 personām, būtiski mazinot garo rindu. (Stacionārā pacēlāja cena ir ~ EUR 6 000, mobilā EUR 3 000. Izmaksas veido aprēķins 16 pac. X 6 000 eiro + 24 pac. X 3 000 eiro = 168 000 eiro);
6. piešķirt papildu finanšu līdzekļus 17 125 eiro apmērā, lai Rīgas domes Satiksmes departamentā izveidotu jaunu pilna laika darbinieka štata vietu – velosatiksmes attīstības vadītājs (1150 eiro darba alga bruto x 12 mēneši = 13 800 eiro +3325 eiro (24.09%) darba devēja sociālās iemaksas);
7. piešķirt 5000 eiro finanšu līdzekļus, lai Ķengaraga promenādē ierīkotu no koka izgatavotas laivu piestātnes, ielaišanas vietas (steķus);
8. piešķirt 3000 eiro, lai Rīgas pašvaldības iestādēs īstenotu dienesta velosipēdu pilotprojektu (Viena velosipēda ar aprīkojumu cena – 300 eiro x 10 velosipēdi.) Dienesta velosipēdu sistēma sekmīgi darbojas Francijas pilsētā Nantē. Pilsēta 2013. gadā kļuva par Eiropas Zaļo galvaspilsētu (https://en.nantes.fr/home/gre en-capital.html);
9. piešķirt līdzekļus stāvparku izveidei –
   – 379 400 eiro
   Stāvparks Nr.2. “Jugla” (pie esošā 6.tramvaja galapunkta). Apkalpo Valsts galveno autoceļu A2 Rīga–Sigulda (Vidzemes virziens). Paredzētais stāvvietu skaits: 140. Īpašumpiederība – Pašvaldība.

– 114 400 eiro
Stāvparks Nr. 3B “T/C Alfa” (pie esošā 6. tramvaja pieturām). Apkalpo Valsts galveno autoceļu A2 Rīga – Sigulda (Vidzemes virziens). Paredzētais stāvvietu skaits: 50. Īpašumpiederība – Pašvaldība.

– 816 200 eiro
Stāvparks Nr.10. “Maskavas iela” (netālu no T/c “Dole”). Apkalpo Valsts galveno autoceļu A6 Rīga–Daugavpils (Latgales virziens). Paredzētais stāvvietu skaits: 370. Īpašumpiederība – Pašvaldība.

– 292 000 eiro
Stāvparks Nr.14A. “Bauskas iela” (netālu no Mūkusalas ielas un Bauskas ielas krustojuma). Apkalpo Valsts galveno autoceļu A7 Rīga–Bauska (via Baltica Bauskas virziens). Paredzētais stāvvietu skaits: 130. Īpašumpiederība – Rīgas ūdens.

– 188 860 eiro
Stāvparks Nr. 24C “Lilijas iela” (pie esošā 5. tramvaja galapunkta). Apkalpo ievadceļu – Daugavgrīvas iela. Paredzētais stāvvietu skaits: 80. Īpašumpiederība – Pašvaldība.

10. piešķirt 25 000 eiro Rīgas pašvaldības 2018. gada budžetā, lai Rīgas vēsturiskajā centrā uzstādītu vairāk velonovietņu;
11. piešķirt finansējumu 150 000 eiro apmērā, lai izbūvētu Dīķa ielu posmā starp Briņģu ielu un Bikstu ielu 130 metru garā vēl neizbūvētā posmā nepieciešama, lai atslogotu pārslogoto Graudu ielu;
12. piešķirt finansējumu 500 000 EUR apmērā, lai veiktu Zantes ielas pārbūvi un asfaltēšanu.
13. Rīgas pašvaldības 2018. gada budžeta programmā 01.06.00. “Sabiedriskā transporta pakalpojumi Rīgas pilsētā” sadaļā “Uzturēšanas izdevumi” pozīciju “Subsīdija un dotācija, t.sk.: dotācija Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” nepiešķirt EUR 108 399 514, bet tā vietā piešķirt kā dotāciju RP SIA “Rīgas satiksme” EUR 88 600 000 – dotāciju tādā apjomā, kā tā tika apstiprināta 2017. gada Rīgas pašvaldības pamatbudžetā.
    Pamatojums: RP SIA “Rīgas satiksme” Rīgas domes deputātiem nav iesniegusi ziņas par 2018. gadā plānotajiem rezultatīvajiem rādītājiem, sniedzot sabiedriskā transporta pakalpojumus Rīgas pašvaldībā, kā arī nav sniegusi informāciju par pārvadājumu pašizmaksu, kā to prasa Ministru kabineta noteikumi Nr. 435.