Pareizticīgie iegremdējas Daugavā

No seniem laikiem 19.janvārī pēc jaunā stila, dienā, kad Pareizticīgā Baznīca svin vienus no gada lielākajiem svētkiem – Kunga Kristīšanas svētkus, kurus dēvē arī par Dieva Parādīšanās svētkiem – Dieva Trīs Personu (Svētās Trijādības) atklāšanos cilvēka veidolā, tiek kalpota Lielā ūdens iesvētīšanas kārta. Šīs tradīcijas aizsākumi meklējami pašos kristietības aizsākumos, kad to ar iegremdēšanos Jordānas ūdeņos savas kristīšanas laikā aizsāka pats Jēzus Kristus.

Lielā ūdens iesvētīšanas kārta tiek kalpota gan pareizticīgo dievnamos, gan zem atklātām debesīm upēs, ezeros, dīķos un akās. Šādā veidā iesvētīts ūdens iegūst īpašas spējas un tiek saukts par “lielo agiasmu”, t.i. svētumu. Ticīgie bijīgi glabā šo svēto ūdeni visa gada garumā, ar to iesvētot savas mājvietas un ar lūgšanu baudot īpašos gadījumos, jo tas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka dvēseli un miesu.

Sekojot gadsimtiem senai tradīcijai, agrākajos laikos ciemos un citās apdzīvotās vietās Kunga Kristīšanas dienā visi iedzīvotāji pēc dievkalpojuma krusta gājienā devās uz tuvāko ūdenstilpni, cirta tajā āliņģi krusta veidā, kur arī iesvētīja ūdeni. Šī tradīcija līdz Otrajam pasaules karam bija izplatīta arī Latvijā. Ir saglabājušās vēsturiskas liecības un fotoattēli, kur pareizticīgo tūkstoši tā laika Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Virsgana arhibīskapa Jāņa (Pommera) vadībā no Kristus Piedzimšanas katedrāles Esplanādē devās Krusta gājienā uz aizsalušo Daugavu, kur notika Lielā ūdens iesvētīšana.