54% iedzīvotāju gatavi palīdzēt, ja kādam kļuvis slikti

Tajā pašā laikā vien aptuveni 6% aptaujāto nekavējoties būtu gatavi steigties palīgā slīkstošam vai ugunsgrēkā nokļuvušam cilvēkam. Tomēr par Latvijas iedzīvotāju spēju atbalstīt vienam otru grūtā brīdī liecina fakts, ka 41% aptaujas dalībnieku atzīst, ka ir saņēmuši palīdzību no apkārtējiem kādā kritiskā dzīves situācijā.

Aptaujas rezultāti galvenokārt parāda, ka daudz retāk esam gatavi palīdzēt tādās situācijās, kur nepieciešama aktīva iesaistīšanās vai pastāv risks ciest pašam. Sniegt pirmo palīdzību ceļu satiksmes negadījumā cietušajam visdrīzāk būtu gatavi 12%, aizstāvēt kādu no fiziska uzbrukuma 9%, savukārt aizturēt mantu, auto vai velosipēda zagli – 7% Latvijas iedzīvotāju.

„Lielu daļu nelaimju, kurās cieš cilvēki, viņu manta vai īpašums, būtu iespējams novērst, ja līdzcilvēki – kaimiņi, garāmgājēji u.c. situācijas liecinieki būtu izrādījuši interesi par notiekošo un savu iespēju robežās iesaistījušies. Priecē fakts, ka daudzi ir gatavi palīdzēt cilvēkiem, kuriem acīmredzami kļuvis slikti un, iespējams, nepieciešama medicīniskā palīdzība. Īpaši svarīgi tas ir šobrīd – ziemas periodā, kad gaisa temperatūra ir zema un kāds, kuram kļuvis slikti, piemēram, uz ielas, sala dēļ var ciest vēl vairāk, ja viņam neviens nepalīdzēs,” norāda Ivars Vismanis, ERGO Atlīdzību regulēšanas nodaļas vadītājs.

No visām aptaujā piedāvātajām riskantajām situācijām, kurās respondents būtu gatavs palīdzēt līdzcilvēkiem, vismazāk izvēlējušies aizrādīšanu iereibušam cilvēkam, ja tas necienīgi uzvedas publiskā vietā vai aizskar citus – vien 1%. Turklāt 42% atzinuši, ka nekad nav bijuši riskantā situācijā, kur nepieciešama citu palīdzība. Iespējams, tieši šis fakts – personīgās pieredzes trūkums – ir pamatā tendencei, ka situācijās, kurās iedzīvotāji būtu gatavi palīdzēt līdzcilvēkiem, pārsvarā ir saistītas ar pasīvu iesaistīšanos, nepakļaujot arī sevi kādām ciešanām vai zaudējumiem.

“Gatavība iesaistīties, lai palīdzētu citiem, ir svarīgs drošas sabiedrības priekšnosacījums, un mēs visi vēlamies dzīvot ar apziņu, ka esam šādas sabiedrības daļa. Taču, protams, svarīgi ir arī atcerēties, ka, pirms mesties kādu glābt, ir būtiski izvērtēt visus riskus un savas iespējas, lai nelaimē nenokļūtu arī pats glābējs. Jebkurā gadījumā pirmais, kas jāizdara, ir jāizsauc profesionāla palīdzība – policija, neatliekamais medicīniskais vai ugunsdzēsības un glābšanas dienests,” atgādina Ivars Vismanis.

Foto: liepaja.lv