5 digitālās drošības noteikumi, kurus pārrunāt pirms skolas atsākšanas

Ikviena ģimene, kurā lieto viedierīces, ir pakļauta digitālās drošības un privātuma riskiem, turklāt nepietiekamu zināšanu dēļ ar problēmām visbiežāk saskaras tieši nepilngadīgie. Bērnu un jauniešu digitālās iniciatīvas Samsung Skola nākotnei eksperti apkopojuši piecus noteikumus, kurus vērts ģimenē kopīgi pārrunāt pirms skolas gaitu atsākšanas, lai „sērfošana” internetā būtu droša un patīkama.

“Tieši vecākiem ir jābūt sarunas iniciatoriem un bērna galvenajiem padomdevējiem digitālās pratības jautājumos. Svarīgo jautājumu izrunāšana var novērst nevēlamu situāciju rašanos un nepatīkamu brīžu piedzīvošanu. Jo agrāk un biežāk mēs par šiem tematiem runāsim, jo retāk “kāpsim uz grābekļiem”,” uzsver Egle Tamelīte.

Nedalies ar privātu informāciju

Puse (50%) no jauniešiem sociālajos tīklos norāda privātu informāciju – savu dzimšanas dienu, ģimenes locekļus, skolu, kurā mācās, un citus personīgus datus, kurus nevajadzētu izpaust publiski. Vairāk nekā trešdaļa (34%) jauniešu vecumā no 14-17 gadiem sociālajos tīklos atzīmē savu atrašanās vietu. Ļaundari privātu informāciju var izmantot vairākos veidos, piemēram, uzzināt, kad neviens nav mājās, „nozagt” identitāti vai atrast informācijas pavedienus, kas norāda uz piekļuves parolēm. Noteikti vērts atgādināt bērnam, ka ir personīga informācija, kuru svarīgi nepubliskot internetā.  Būtiskākais – dzimšanas dati, adrese (mājas, skolas, e-pasta), telefona numurs, jebkādas paroles un plānotās aktivitātes.

Esi savu kontu pārvaldnieks

Lai izvairītos no konta uzlaušanas vai netīšas datu publiskošanas, nevajadzētu izvēlēties tādu lietotājvārdu un e-pasta adresi, kas nodod personīgu informāciju – piemēram, dzimšanas datus. Būtiski ir izvēlēties paroles, kas nedublējas un ir unikālas – vismaz astoņu simbolu kombinācijas, kurās ietverti lielie burti, mazie burti un īpašie simboli. Bērnam jāizstāsta, ka paroles nedrīkst izpaust pat draugu starpā.

Nekļūsti par agresoru

No „piedūriena” līdz mobingam ir tikai viens solis, tāpēc ir svarīgi neaizmirst par manierēm un pieklājīgu uzvedību arī digitālajā vidē. Trešdaļa jauniešu atzīst, ka internetā kādam izteikuši rupju vai agresīvu piezīmi, apzināti aizvainojuši ar ierakstu, komentāru, foto publicēšanu vai nosūtīšanu mirkļsaziņas grupā. Nereti bērni neapdomīgi iesaistās kopīgā mobingā, neapdomājot sekas, tāpēc jāmāca izturēties pret citiem tā, kā viņš gribētu, lai izturas pret viņu.

Esi interneta “labais policists” un ziņo par pārkāpumiem

Gandrīz puse (45%) jauniešu atzīst, ka ir tikuši apvainoti vai aizskarti sociālajos tīklos ar nepatīkamu komentāru vai foto. Tajā pašā laikā redzot satraucošu cita cilvēka radītu saturu internetā, lielākā daļa (73%) neiejaucas sarunā, vairāk kā puse (57%) nevienam par to neziņo un daļa (23%) pat mēdz iesaistīties un ar savu viedokli vēl vairāk saasināt situāciju. Kiberhuligānisms ir ļoti izpaltīts jauniešu vidū, tāpēc svarīgi ne tikai mācīt bērnam uzvesties, bet arī likt informēt, ja kāds ir kļuvis par mobinga upuri vai pats ir nonācis kiberhuligānu nagos.

Tava reputācija sākas internetā

Gandrīz puse (42%) jauniešu ir sūtījuši privātā sarakstē fotoattēlus vai video, kuru nonākšana sociālajos tīklos pašiem liktos apkaunojoša. Tikpat daudzi (45%) ir nožēlojuši kādu internetā publicētu foto vai ierakstu. Vairāk nekā trešdaļa (37%) jauniešu īpaši neizvērtē saturu, ko ievieto internetā, tāpēc vēlreiz vērts pārrunāt zelta likumu – nepublicē neko tādu, ko nevēlies, lai redz skolotāji, ģimene, draugi un nākotnes darba devēji. Svarīgi izskaidrot, ka viss, kas kādreiz publicēts internetā, tur eksistēs mūžīgi.

Foto: publicitātes