32% vecāku nav parūpējušies par bērniem elektrodrošu vidi mājoklī

Trešdaļa (32%) vecāku ar bērniem vecumā līdz 12 gadiem mājoklī nav parūpējušies par bērniem elektrodrošu vidi,  novēršot pilnīgi visus apstākļus, lai atvasei nebūtu iespēju ciest no elektriskās strāvas trieciena – piemēram, noslēdzot kontaktligzdas, nodrošinot, lai bērnam nav patvaļīgi pieejamas elektroierīces, strāvai pieslēgti lādētāji un neizolēti vadi, liecina AS “Sadales tīkls” Elektrodrošības indeksa rezultāti. 15% aptaujāto vecāku arī atzina, ka ar savām atvasēm, kas ir vecumā no 5 līdz 12 gadiem, pēdējā gada laikā nav pārrunājuši elektrodrošības noteikumus.

Indeksa rezultāti rāda, ka visretāk par bērnam elektrodrošu vidi mājās rūpējas gados jaunāki vecāki – vecuma grupā no 18 – 24 gadiem teju puse (48%) vecāku nevarēja apstiprināt, ka mājās ir novērsuši visus apstākļus, kas varētu bērnam izraisīt elektrotraumu. Vienlaikus vairums (84%) vecāku šajā vecumā grupā atzina, ka ir informēti par to, ka biežākais veids, kādā bērni līdz 5 gadu vecumam gūst elektrotraumas, ir darbības ar rozetēm – mēģinājumi tajās iebāzt dažādus sīkus priekšmetus.

To, ka bērni salīdzinoši bieži gūst elektrotraumas no mājoklī pieejamām elektroiekārtām vai citas elektroinfrastruktūras, rāda elektrotraumu statistika. Pērn reģistrēts pēdējā desmitgadē lielākais elektrotraumu skaits – pavisam 85 traumas, no kurām 24 guva dažāda vecuma bērni. Tostarp viens pusaudzis gāja bojā, jo pārdroši mēģināja piekļūt svešā īpašumā esošai elektrības infrastruktūrai. Salīdzinot ar 2019.gadu, kad tika reģistrētas 15 bērnu elektrotraumas, 2020.gadā bērnu elektrotraumu skaits pieaudzis par 38%.

“Brīvi pieejamas rozetes un neizolēti vadi ir galvenie iemesli mazu bērnu elektrotraumām, savukārt pusaudži traumas biežāk gūst pārdrošības, neuzmanības vai nezināšanas dēļ. Pandēmijas apstākļos, kad bērni teju nepārtraukti uzturas mājās, rūpes par elektrodrošu vidi ir īpaši būtiskas. Diemžēl indeksa rezultāti parāda, ka ievērojama daļa vecāku šim jautājumam nepievērš pietiekami lielu uzmanību – acīmredzot, neapzināmies, ka nenoslēgta kontaktligzda vai bērnam brīvi pieejama elektroiekārta liktenīgā mirklī var būt pat dzīvības un nāves jautājums. Pērn ir bijuši arī periodi, kad vismaz viena bērna elektrotrauma tika reģistrēta ik nedēļu – aicinu vecākus nepieļaut šādas statistikas atkārtošanos un padomāt gan par kontaktligzdu aizsargvākiem mājoklī, gan arī nodrošināt, ka par rotaļlietu atvasei nekļūst brīvi pieejami elektrības vadi vai pie strāvas pieslēgtas elektroierīces. Aicinu arī atcerēties ar bērniem regulāri pārrunāt elektrodrošības noteikumus, kopā izpētīt dažādus informatīvos materiālus – piemēram, “Sadales tīkla” mācību īsfilmu, kas pieejama uzņēmuma sociālo tīklu kontos, un informatīvo vietni www.arelektribuneriske.lv,” saka AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu ķirurgs, apdegumu ārsts Džeimss Rozītis brīdina, ka nereti mazu bērnu gūtās elektrotraumas ir ar paliekošām sekām visas dzīves garumā: “Problēma tāda, ka no minētajiem 24 bērniem, kas pagājušajā gadā guvuši elektrotraumas, tikai retajam tas beidzies ar nelielu, virspusēju ādas bojājumu. Ievietojot, piemēram, metāla matu sprādzi vai skrūvgriezni rozetē, visbiežāk šis metāls ir saņemts plaukstā. Un tajā vietā, kur tiek saņemts apdegums, rodas dziļo audu bojājums. Realitātē, lai saglābtu to, kas tur ir, jāveic visu mirušo audu izņemšana – un, tā kā bērna plaukstiņa ir maza, bieži tas skar pirkstu locītavas. Lai cik ķirurģiski meistarīgi mēs to nedarītu, varam uzskatīt, ka tāda profesija kā, piemēram, pianists šādu traumu guvušam bērniņam būs liegta – jo būs paliekošas invaliditātes pazīmes,” pieredzē dalās ārsts.

Elektrodrošības indekss rāda, ka, rūpējoties par bērnam elektrodrošu vidi, vecāki ar atvasēm vecumā līdz 12 gadiem visbiežāk atsakās no bojātu elektroierīču izmantošanas (83%) un pārliecinās, ka mājoklī nav brīvi pieejami elektrības, tostarp, piemēram, pagarinātāju, vadi (61%). Tikmēr vien 44% vecāku ir padomājuši par bērnu elektrodrošu kontaktligzdu vai rozešu vāku ieviešanu. Turklāt to vecāku kategorijā, kam ir bērni vecumā līdz 5 gadiem – tieši tajā vecumā, kad rozetes izteikti piesaista uzmanību, par elektrodrošām rozetēm mājoklī ir parūpējušies vien 55%.

Par pareizu rīcību, ja gūta elektrotrauma

Atbilstoši indeksa rezultātiem puse (51%) aptaujāto nav pārliecināti, ka zina, kā pareizi rīkoties situācijā, ja ir gūta elektrotrauma. “Sadales tīkla” speciālisti atgādina: ja kāds ir guvis elektrotraumu iekštelpās, vispirms nekavējoties jāpārtrauc elektrības padeve, atslēdzot elektrības drošības slēdžus, vai atvienojot bojāto elektroierīci no kontaktligzdas. Vienmēr jāatceras: neatslēdzot vai neatvienojot strāvas padevi un metoties glābt cietušo, traumu var gūt arī pats glābējs. Pēc tam, kad elektropadeve ir atslēgta, bez vilcināšanas ir jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), zvanot 113! Ja cietušais ir bez samaņas, pēc NMPD izsaukšanas, ja iespējams, jāsniedz pirmā palīdzība.  Savukārt, ja elektrotrauma ir gūta ārtelpās, elektrolīniju tuvumā, nekādā gadījumā nedrīkst tuvoties cietušajam un nedrīkst pieļaut citu personu tuvošanos notikuma vietai. Nekavējoties ir jāzvana uz tālruni 112, ziņojot par notikumu operatīvajiem dienestiem. Tikai pēc operatīvo dienestu ierašanās var sniegt pirmo palīdzību cietušajam.

Par pētījumu: AS “Sadales tīkls” Elektrodrošības indekss ataino Latvijas iedzīvotāju zināšanas un uzvedību elektrodrošības jomā. Pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, 2020. gada nogalē tiešsaistē aptaujājot 1005 dažāda dzimuma iedzīvotājus visā Latvijā vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Foto: publicitātes