Zirga gaļas skandāla atskaņas

Nesenie pārtikas jomas krāpšanas gadījumi, cita starpā – zirga gaļas uzdošana par liellopa gaļu vai ar dioksīnu piesārņotu tauku izmantošana dzīvnieku barības ražošanā, pierāda, ka ES ir jāpārskata noteikumi, kas regulē pārtikas ražošanas ķēdes darbību, jāpastiprina pārbaudes un jāpārskata noteikumi par marķējumu, EP deputāti saka otrdien pieņemtajā rezolūcijā.

Eiropas Parlaments pauž bažas par krāpšanas gadījumu skaita pieaugumu, kas liecina par pārtikas aprites sistēmas strukturālu nepilnību. Deputāti norāda, ka krāpšanas risku palielina pārtikas aprites sarežģītība un pārrobežu raksturs, kā arī tas, ka kontroles pasākumi galvenokārt notiek dalībvalstu līmenī.

“Galvenā problēma ir tā, ka trūkst salīdzināmu datu un ir grūti gūt priekšstatu par problēmas apjomu. Tomēr ir skaidrs, ka pārtikas apritē iesaistīti daudzi miljardi eiro, kas izskaidro organizētās noziedzības intereses palielināšanos”, norādīja par rezolūcijas izstrādi atbildīgā deputāte Esther De Lange (EPP, Nīderlande). “Atšķirībā no ASV, Eiropas Savienībai nav vienotas definīcijas par “krāpšanu pārtikas jomā” (food fraud), un šī iemesla dēļ šis noziedzības veids ilgi atradies ES iestāžu “aklajā zonā”. Krāpšanas gadījumi pārtikas jomā ir kā darvas pilieni medus mucā, kas nodara lielu kaitējumu zemniekiem, mazumtirgotājiem un iedzīvotājiem un mazina iedzīvotāju uzticēšanos informācijai, ko viņi saņem par pārtiku”, piebilda De Lange.

Viņas izstrādāto pašiniciatīvas ziņojumu EP deputāti otrdien pieņēma ar 659 balsīm par, 24 pret un 8 atturoties.

DNS testi un izcelsmes valsts norāde

Deputāti aicina Eiropas Komisiju noteikt juridisku definīciju pārtikas jomas krāpšanai, kā arī paplašināt ES Pārtikas un Veterinārā biroja kapacitāti un resursus. Viņi aicina izveidot tīklu cīņai pret krāpšanu pārtikas aprites jomā un ierosina plašāk piemērot DNS pārbaudes kā standarta procedūru attiecībā uz gaļas un zivju produktiem, lai novērstu krāpšanos attiecībā uz sugu.

Deputāti arī ierosina pieņemt noteikumus, kas liktu uz iepakojuma obligāti norādīt, vai gaļa un zivis ir bijušas saldētas, cik reižu un cik ilgu laiku tās ir bijušas saldētas. Viņi piebilst, ka izcelsmes valsts norādīšana uzlabotu produkta izsekojamību, un prasa ieviest izcelsmes marķējumu gaļai, ko izmanto pārstrādātos pārtikas produktos.

Iedarbīgas sankcijas

Deputāti aicina dalībvalstis par krāpšanu pārtikas jomā paredzēt sankcijas, kas vismaz divreiz pārsniedz iespējamo ekonomisko ieguvumu no krāpšanas, un paredzēt kriminālsodus par krāpšanu, kas apzināti apdraud sabiedrības veselību.

Līdzšinējie krāpšanas gadījumi

Kā iemeslus vajadzīgajām noteikumu izmaiņām deputāti min vairākus nesen izskanējušus krāpšanas gadījumus, piemēram, zirga gaļas kā liellopu gaļas pārdošanu, ar fenilbutazonu ārstētu zirgu gaļas kā ēdamas zirga gaļas pārdošanu, parastu miltu nosaukšanu par bioloģiskajiem miltiem, daudznodalījumu būros dētu olu saukšanu par bioloģiskajām olām, ceļu sāls pārdošanu pārtikas sāls vietā, ar metanolu piesārņota alkohola izmantošanu dzērienos, ar dioksīnu piesārņotu tauku izmantošana dzīvnieku barības ražošanā un nepareizu zivju sugu norādīšanu marķējumā.

Informāciju sagatavoja Marta Rībele, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā preses sekretāre.

Foto:adventureride.eu