Zinātnieki atklājuši unikālu metodi, kā saglabāt probiotiķu labās īpašības

Nestlé institūta zinātnieki pētīja probiotiķi Lactobacillus paracasei NCC 2461 un tā ietekmi uz mūsu imūnšūnām. Izrādījās, ka gan dzīvais, gan termiski apstrādātais probiotiķis saglabā savas labās īpašības, savukārt apstrādātais probiotiķis ir efektīvāks. Pētnieki to uzskata par nozīmīgu atklājumu, kas ļaus izstrādāt jaunus probiotiskos produktus ar garāku derīguma termiņu, tostarp dažādus zīdaiņiem paredzētus maisījumus un dzērienus.

Speciālisti norāda, ka probiotikas ir draudzīgas baktērijas un nodrošina veselīgu cilvēka gremošanas trakta darbību. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikas vadītājs, ārsts-gastroenterologs docents Aleksejs Derovs skaidro, ka probiotikas nodrošina dzīvībai nepieciešamas funkcijas, kas saistītas ar imunitāti un patogēnfloras iznīcināšanu, un vielmaiņas procesus, proti, vitamīnu produkcijā atvieglo laktozes šķelšanu.

Probiotiķi ir iedalāmi trīs lielās grupās. Pirmā ir funkcionālā pārtika – dažādi jogurti, kefīri, respektīvi, pārsvarā skābpiena produkti. Nākamā ir uztura bagātinātāji, trešā – medikamenti. Dažkārt ārsti pacientiem probiotiskās baktērijas iesaka uzņemt arī kapsulu vai tablešu formā.

Funkcionālie pārtikas produkti, kas satur probiotiķus, nodrošina vairākas gremošanas trakta funkcijas (uzlabo gremošanu, sekmē vēdera izeju u. tml.), stiprina organisma noturību pret dažādiem ārējiem negatīvas iedarbības faktoriem (stress, infekcijas), uzlabo imunitāti u. tml.

“Tāpēc ir svarīgi, ka šīs labās baktērijas organismā ir pietiekamā daudzumā. Visvieglāk tās uzņemt, lietojot funkcionālu pārtiku. Protams, ar nosacījumu, ka cilvēkam nav citu stāvokļu vai slimību, kas ierobežo konkrētas pārtikas lietošanu,” uzsver ārsts-gastroenterologs docents Aleksejs Derovs.

Mūsdienu pārtikas industrija piedāvā dažādus produktus ar paaugstinātu probiotiķu saturu. Tomēr rodas arī problēma – pārtikas produktiem pievienotās probiotiskās baktērijas ir dzīvas, un tas savukārt izraisa noteiktus sarežģījumus, piemēram, nespēju nodrošināt pietiekami ilgu derīguma termiņu.

Tomēr, iespējams, pētnieki ir pietuvojušies šīs problēmas risinājumam. Nestlé institūta zinātnieki pirmie atklājuši, ka noteikti probiotiķu veidi spēj stiprināt imūnsistēmu pat pēc to termiskas apstrādes – dažkārt pat efektīvāk nekā to dzīvie ekvivalenti.