Vitamīnu trūkums pavasarī: kā sevi uzmundrināt un noskaņot vasarai?

Nogurums, vājums, miegainība vai šķietami uz neatgriešanos zudis skaistums… Kurš gan pavasarī nav izjutis kādu no šīm problēmām! Viens no galvenajiem cēloņiem ir hipovitaminoze – viens no vitamīnu disbalansa veidiem, nepietiekams vitamīnu daudzums organismā, kura cēlonis un vienlaikus arī risinājums meklējams galvenokārt uzturā. Kā sevi apgādāt ar trūkstošajiem vitamīniem, konsultē “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule.

 “Ir cilvēki, kuri vitamīnu un minerālvielu trūkumu izjūt visu gadu, taču vairumā gadījumu organisms “prasa vēl” tieši pārejas gadalaikos – rudenī, kad sākas vīrusu sezona, un pavasarī, kad pēc ziemas ir krietni patērēti iekšējie resursi. Ziemā mēs nesaņemam tik daudz vitamīnu no svaigiem augļiem un dārzeņiem kā vasarā, bet, būsim godīgi, mēs itin bieži grēkojam ar veselīgu, pilnvērtīgu uzturu un neapēdam arī to pašu ziemas ābolu vai kāli. Šobrīd ir īstais laiks padomāt par vitamīnu uzņemšanu,” atgādina Ieva Zvagule.

Kad ir par maz vai nav nemaz

“Nepietiekamu vitamīnu daudzumu sauc par hipovitaminozi. Nereti cilvēki dēvē to par avitaminozi, taču avitaminoze rodas tad, ja kāda vitamīna organismā nav nemaz, bet tas notiek ļoti reti un lielākoties ir bīstami dzīvībai,” skaidro farmaceite. Par hipovitaminozi signalizē nespēks, nogurums, apātija, miegainība, sausa āda, trausli mati un nagi, smaganu asiņošana, saplaisājuši lūpu kaktiņi, atkārtotas biežas saslimšanas. Lielākoties pavasarī cilvēki izjūt C un D vitamīna trūkumu.

“Vitamīnu trūkums var rasties dažādu iemeslu dēļ. Izplatītākais ir jau minētais nepietiekamais augļu un dārzeņu daudzums uzturā, kas sevišķi ietekmē C vitamīna daudzumu. Taču hipovitaminozi var izraisīt arī gremošanas vai vielmaiņas traucējumi. Šādos gadījumos problēmas var rasties pat tad, ja ar uzturu tiek uzņemts pietiekams vitamīnu daudzums,” skaidro farmaceite un atgādina – šādus cēloņus var noteikt ārsts ar analīžu palīdzību. Tāpat vitamīnu līdzsvaru var ietekmēt antibiotiku lietošana, kas izjauc zarnu mikrofloru, slimošana, smags fizisks darbs, stress, grūtniecība un daudzi citi faktori, tāpēc vienīgā universālā recepte, kas derēs visiem, ir savu ēšanas paradumu pārskatīšana, atzīst Ieva Zvagule.

C un D vitamīns – imunitātes stiprinātāji

C vitamīns ir vajadzīgs labai imunitātei un stipriem asinsvadiem. “Ziemas periods ir īstā citrusaugļu sezona, to noteikti vajag izmantot, taču C vitamīns atrodams arī citos augļos un dārzeņos, īpaši kāpostos, paprikā, mežrozītēs. Vēlams tos patērēt svaigā veidā, jo termiska apstrāde samazina C vitamīna daudzumu,” iesaka farmaceite.

Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji cieš no D vitamīna trūkuma. Bērniem D vitamīns vajadzīgs normālai kaulu attīstībai, pieaugušajiem – zobu un kaulu veselībai. Kamēr saules staru nepietiek, D vitamīns jāuzņem ar uzturu – sviestu, pienu, olas dzeltenumu, aknām, treknajām zivīm. “Šis gan ir no tiem vitamīniem, kurus dabiskā ceļā pietiekamā daudzumā uzņemt ir visgrūtāk, tāpēc, visticamāk, būs jālūdz ārsta palīdzība, kurš nosūtīs veikt analīzes un pēc tam lems par papildus D vitamīna uzņemšanu,” stāsta farmaceite.

A, B un E vitamīns – nerviem, ādai un organisma atjaunošanai

Nevajadzētu aizmirst arī par citiem vitamīniem. A vitamīna trūkums var negatīvi ietekmēt redzi, ādas stāvokli un brūču dzīšanu, tāpēc uzturā vajadzētu iekļaut eļļas, olas dzeltenumu, aknas, zivju aknas, burkānus, bietes, pētersīļus, skābenes. B grupas vitamīni atbild par normālu nervu sistēmas darbību, cīnās ar nogurumu, nodrošina labu miegu un emocionālo līdzsvaru. Vērtīgais vitamīns, par laimi, lielākā vai mazākā koncentrācijā ir sastopams gandrīz visos pārtikas produktos. E vitamīns organisma atjaunošanai atrodams labības dīgstos, zaļajos dārzeņos, olās un saulespuķu eļļā; PP vitamīns jeb nikotīnskābe normālai gremošanas sistēmas funkcijai – graudaugos, raugā, dzīvnieku subproduktos – aknās, sirdīs un nierēs, kā arī pākšaugos un zivīs.

“Tas, kas raksturīgs tikai pavasarim un noteikti jāizmanto, ir dabas sniegtās bagātības jauno pieneņu un nātru lapiņu un dažādu pumpuru un dīgstu veidolā. Tie visi ir bagātīgs vitamīnu un minerālvielu avots, ko iespējams izaudzēt arī no sēkliņām vai graudiem uz virtuves palodzes,” uzsver Ieva Zvagule.

Kapsula nav brīnumzāles

Protams, ir situācijas, kad ar dabiskiem līdzekļiem vien nepietiek, atzīst farmaceite. Lielākoties tie ir gadījumi, kad organisms ir ļoti novājināts. Tad gan var palīdzēt vitamīnu kompleksi kapsulās, kur vitamīni pieejami daudz koncentrētākā formā un atbilstošās devās. Taču nedrīkst aizmirst, ka neviens vitamīnu preparāts nevar aizstāt pilnvērtīgu, sabalansētu uzturu.

“Bez īpaša iemesla aptiekās nopērkamos vitamīnus lietot nevajadzētu. Ja jūtat nogurumu vai nepatīkamus simptomus, noteikti konsultējieties ar ārstu, kurš veiks attiecīgās analīzes un nepieciešamības gadījumā nozīmēs vitamīnu kursu. Vērtīgs uzturs, svaigs gaiss, saule un kustības – tā ir pavasara vitamīnu balansa galvenā recepte!” atgādina farmaceite.

Foto: publicitātes