Vīruss liek ekonomikai atkal sarauties

Gada sākums pagājis stingru ierobežojumu zīmē, un tas, kā gaidījām, atspoguļojies arī iekšzemes kopprodukta (IKP) rezultātos. CSP ātrais novērtējums liecina, ka šī gada 1. ceturksnī IKP kritis par 2.6% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (sezonāli izlīdzināti dati), un par 2.2% attiecībā pret pagājušā gada 1. ceturksni (neizlīdzināti dati). 

Pēc CSP provizoriskām aplēsēm ražojošās nozarēs apjomi gada laikā krituši par aptuveni 1.3%. Taču ekonomikas ražojošā puse joprojām jūtas labāk nekā pakalpojumu nozares, kur kritums reģistrēts 4% apmērā.

Skatoties uz citiem pieejamajiem datiem, varam spriest, ka eksporta apjomi pēc ļoti labās attīstības pagājušā gada beigās, pirmajā ceturksnī visticamāk nedaudz sarukuši. Pakalpojumu eksportā mīnusi saglabājas. Turklāt, lai gan preču eksporta apgrozījuma kāpums februārī priecē, to lielā mērā nodrošināja cenu pieaugums. Izlaide ar eksportu saistītajā apstrādes rūpniecībā gada sākumā visticamāk samazinājusies. Šogad arī varējām izbaudīt īstu ziemu, taču būvniecības nozarē lielas sajūsmas par “ziemas priekiem” visticamāk nav bijis. Uz pērnā gada būvdarbiem ļoti piemērotās ziemas fona šī gada sākums visticamāk bijis vājš. 

Publiskajā sektorā, ko mazāk skar ierobežojumi, visdrīzāk redzēsim kāpumu – vīrusa laikā šī ekonomikas daļa ir salīdzinoši stabila. Savukārt, atsevišķas privātās pakalpojumu nozares jau tradicionāli būs lielākās cietējas – izmitināšana un ēdināšana, māksla un izklaide, un slēgto veikalu dēļ – arī mazumtirdzniecība. 

Patēriņa pusē Swedbank karšu datos redzama atkopšanās jau no janvāra, kad tika sasniegts zemākais punkts karšu tēriņos. Varējām vērot pakāpenisku ekonomikas pielāgošanos pat pirms ierobežojumu atvieglošanas. Aprīlī, kad ierobežojumi tika palaisti vaļīgāk, apgrozījums tādās nozarēs kā apģērbu tirgošana jau pārsniedz iepriekšējā gada bēdīgos rezultātus vairāk nekā 2 reizes, un ir sasniedzis arī 2019. gada vidējo līmeni. Savukārt, ēdināšanā, kur ierobežojumi saglabājas, gada griezumā pieaugums ir ap iespaidīgiem 80%, taču līmenis joprojām ir krietni zem 2019. gada vidējā. Uzlabojums atspoguļojas arī noskaņojuma rādītājos, kas aprīlī strauji kāpuši, pārsniedzot ilgtermiņa vidējo līmeni pirmo reizi kopš vīrusa krīzes sākuma. 

Varam secināt, ka ekonomikas dalībnieki dara labāko, ko šajos apstākļos spēj. Taču, protams, atgriešanās pie pirms-krīzes līmeņiem iespējama tikai tad, kad tiek atviegloti ierobežojošie mēri. Gada otrais ceturksnis ir iesācies ar joprojām satraucoši augstu vīrusa izplatību. Diemžēl – jo ilgāki ierobežojumi, jo švakāk vedas ar to ievērošanu. Otrajā ceturksnī kāpumu pret 1. ceturksni vēl nomāks ierobežojumi, taču pieaugums pret iepriekšējo gadu būs būtisks, jo vīrusa pirmā viļņa šoks 2020. gadā apstādināja teju visu Latvijas ekonomiku. Kopumā Swedbank prognozē, ka vasarā ierobežojumi būtiski mazināsies, un ekonomika kopumā šogad augs par 3.1%, bet nākamajā gadā izaugsme varētu sasniegt 5.5%. 

Foto: canva.com