Viltīgi klusā redzes laupītāja – glaukoma

Paaugstināts acs iekšējais spiediens nereti ir vienīgā pazīme tam, ka acī veidojas glaukoma – hroniska slimība, kurai progresējot tiek bojātas redzes nerva šķiedras un rodas redzes lauka defekts. Starptautiskajā Glaukomas nedēļā ar padomiem slimībai pa pēdām dodas Veselības centru apvienības poliklīnikas Pulss un Aiwa Clinic oftalmoloģe Irina Korņilova.

Galvenais – profilaktiskās pārbaudes

Ne velti glaukomu dēvē par klusējošu slimību – acs iekšējā spiediena izmaiņas visbiežāk nav jūtamas, bet redzes asums, skatoties ar abām acīm, ļoti ilgi tiek kompensēts.

“Vienīgais veids, kā slimību atklāt laikus – regulāri mērīt intraokulāro spiedienu un, ja tiek atklāta glaukoma, to ārstēt, jo tikai tā tas var saglabāt labu redzi līdz pat sirmam vecumam,” uzsver Veselības centru apvienības poliklīnikas Pulss oftalmoloģe Irina Korņilova.

Glaukoma ir progresējoša acu saslimšana, kas attīstās paaugstināta acs iekšējā spiediena ietekmē. Tai raksturīgs redzes nerva bojājums un neatgriezenisks redzes zudums, un tā joprojām ir viens no biežākajiem akluma cēloņiem pasaulē. Intraokulārā spiediena lielumu nosaka līdzsvars starp acs iekšējā šķidruma produkciju un atteci. Slimojot ar atvērtā kakta glaukomu, acī izdalās pārāk daudz šķidruma, bet slēgta kakta glaukomas pacientiem acs priekšējās kameras kakta anatomisko īpatnību, traumas vai saaugumu dēļ ir traucēta šķidruma attece. Mēdz būt arī iedzimta glaukoma, bet sekundāra glaukoma var attīstīties kā sekas citām acu slimībām, piemēram, kataraktai.

“Kad pacients pirmo reizi ierodas pie oftalmologa uz profilaktisko redzes pārbaudi, viņam jāatbild uz vairākiem svarīgiem jautājumiem. Pirmkārt, vai pirmās un otrā pakāpes radiniekiem nav bijusi glaukoma, jo cilvēkiem ar predispozīciju jeb noslieci uz šo slimību (piemēram, tā ir bijusi mātei vai tēvam) īpaši uzmanīgi jāseko līdzi acs iekšējam spiedienam. Otrkārt, cilvēkiem pēc piecdesmit gadiem papildus riska faktors ir ne tikai vecums, bet arī blakus slimības, piemēram, cukura diabēts hipertensija, migrēna, ilgstoša dažu medikamentu, īpaši kortikosteroīdu, lietošana. Treškārt, arī tuvredzība, pārciestas acu traumas vai operācijas paaugstina glaukomas attīstības iespēju. Diemžēl atvērtā kakla glaukoma ļoti bieži norit bez simptomiem, tādēļ, ja cilvēks nepārbauda acs iekšējo spiedienu kaut vai apmeklējot optometristu, lai pasūtītu brilles, to izdodas atklāt tikai tad, kad redze jau ir ievērojami un neatgriezeniski pasliktinājusies,” norāda ārste. Savukārt slēgta kakta glaukomai raksturīga lēkmju veida slimības norise. Akūtās lēkmes laikā var būt stipras sāpes acī un attiecīgajā galvas pusē, redzes pasliktināšanās, varavīksnes loki ap gaismas avotu, var būt arī slikta dūša, vemšana. Šādos gadījumos vajadzīga neatliekamā oftalmoloģiskā palīdzība, lai lēkmi pārtrauktu, pretējā gadījumā redzi var zaudēt dažu stundu laikā.

Slimībai pa pēdām

Svarīgākais glaukomas riska faktors neapšaubāmi ir paaugstināts acs iekšējais spiediens (norma 10– 21 mmHg), tādēļ līdz 40- 45 gadu vecumam profilaktiskā redzes pārbaude, kas ietver arī intraokulārā spiediena noteikšanu, jāveic reizi divos gados, bet pēc 45 gadu vecuma – vienu reizi gadā. Ja acs iekšējais spiediens ir paaugstināts vai abās acīs atšķirīgs, nepieciešama padziļināta izmeklēšana.

Profilaktiskās apskates laikā oftalmologs vispirms pārbauda redzi, pēc tam mēra acs iekšējo spiedienu (tonometrija) un radzenes biezumu (pahimetrija). Radzenes biezums dažādiem cilvēkiem var atšķirties un ietekmēt mērījuma rezultātu. Piemēram, viens un tas pats mērījuma rezultāts pacientam ar biezu radzeni var būt normas robežās, bet ar plānu – paaugstināts. Lai gan par zelta standartu acu spiediena mērīšanā visā pasaulē joprojām uzskata Goldmana metodi, kad spiediens tiek mērīts, pieskaroties acs virsmai ar tonometru, mūsdienās visbiežāk izmanto bezkontakta tonometrus.

Ja radušās aizdomas par glaukomu, neaizvietojama izmeklēšanas metode ir oftalmoskopija, ko veic paplašinot acs zīlīti un ar oftalmoskopu aplūkojot redzes nerva disku, un perimetrija jeb redzes lauka noteikšana. Glaukoma progresē nemanāmi un centrālā redze parasti saglabājas līdz pat smagai slimības stadijai, taču pirms tam redzes laukā rodas specifiskas izmaiņas – tas sašaurinās un attīstās tā saucamā tuneļveida redze. Lai diagnosticētu glaukomu un noteiktu tās formu, tiek veikta arī gonioskopija jeb acs priekšējās kameras kakta apskate ar spraugas lampu. Tas ļauj ārstam atšķirt, vai ir atvērtā vai slēgta kakta glaukoma un izvēlēties atbilstošu ārstēšanu. Savukārt ar optiskās koherences tomogrāfijas (OCT) palīdzību var izvērtēt redzes nerva un tīklenes stāvokli, jo bieži vien mēdz būt ne tikai glaukoma, bet arī distrofiskas izmaiņas tīklenē. Der atcerēties, ka pacientiem ar ģenētisku predispozīciju glaukoma pēc dažiem gadiem var attīstīties arī otrajā acī.

Ārstē ar zālēm, operē reti

Ja pacients pie ārsta vērsies novēloti, kad glaukoma jau ir beigu stadijās un redzes funkcijas ir zaudētas, tās ne ar kādām metodēm atjaunot vai uzlabot vairs nav iespējams, tādēļ ļoti svarīgi slimību atklāt pēc iespējas agrīni, kamēr redzes nerva bojājums ir neliels, lai uzsāktu atbilstošu ārstēšanu un aizkavētu slimības progresēšanu. Glaukomas terapiju uzsāk ar medikamentiem, kuru lietošanas mērķis ir sasniegt acs iekšējā spiediena līmeni, kas ļautu saglabāt redzi tādu, kāda tā ir slimības atklāšanas brīdī pēc iespējas ilgāk, vēlams – līdz pat dzīves beigām. Tikai tad, ja ar zālēm spiedienu neizdodas samazināt un noturēt pietiekoši zemā līmenī, izmanto lāzerterapiju vai ķirurģisku operāciju. Pacientiem ar paaugstinātu acu iekšējo spiedienu, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ, piemēram, pēc insulta, ir grūti lietot lokālos medikamentus, kā arī glaukomas agrīno stadiju ārstēšanai izmanto selektīvo lāzertrabekuloplastiku. “Tā ir moderna un saudzīga metode, kas ļauj uzlabot šķidruma atteci acī, paplašināt esošos vai izveidot papildus ceļus tā cirkulācijai,” stāsta oftalmoloģe. Pacientiem ar slēgta kakta glaukomu lāzerterapija ir viens no līdzekļiem, lai nepieļautu akūtas lēkmes sākšanos.

Ja, neskatoties uz visām ārstu pūlēm, glaukomas straujo progresēšanu neizdodas apturēt, ir jāveic ķirurģiska operācija, kuras laikā acs priekšējā kamerā tiek izveidota atvere. “Glaukomu izārstēt nevar. Arī redzes uzlabošanās pēc glaukomas operācijas nav un nebūs. Tā vai nu saglabāsies jau esošajā apjomā vai turpinās pasliktināties,” uzsver VCA poliklīnikas Pulss oftalmoloģe Irina Korņilova. Tieši tādēļ svarīgi noķert glaukomu pēc iespējas ātrāk, kamēr tā vēl nav paspējusi nodarīt redzei neatgriezenisku postu.

7 fakti par glaukomu

• Ar glaukomu slimo aptuveni 2–10% iedzīvotāju pēc 50 gadu vecuma.
• Visbiežāk – 90% gadījumu, sastopama atvērta kakta glaukoma.
• Glaukomas pacientu pirmās pakāpes radiniekiem šīs slimība attīstības risks ir par 22% augstāks.
• Ja cilvēkam ir ģenētiska predispozīcija, glaukoma pēc dažiem gadiem var attīstīties arī otrajā acī.
• Acs iekšējā spiediena palielināšanās par 1 mmHg virs augšējās normas robežas palielina glaukomas attīstīšanās risku par 10–12 %.
• Glaukomas risks palielinās, pieaugot tuvredzības pakāpei.

• Acī ar plānu radzeni (555 mikrometri vai mazāk) glaukomas risks ir trīs reizes lielāks, nekā acī ar biezu radzeni (588 mikrometri un vairāk).

Foto: canva.com